Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien ir Latvijas varoņu diena. Šeit un tagad es noliecu galvu mūsu varoņu priekšā.

Valsts prezidenta uzruna militārajā parādē par godu Lāčplēša dienai pie Brīvības pieminekļa    photo 11.11.2017
Šodien ir Latvijas varoņu diena. Šeit un tagad es noliecu galvu mūsu varoņu priekšā.
 
To priekšā, kuri pirmie pulcējās zem Latvijas karogiem pirms vairāk nekā simts gadiem. To drosmīgo sievu un vīru un priekšā, kuri ir gatavi atdot savu dzīvību par dārgāko, kas mums tagad ir - par Latviju.
 
Mēs šodien atceramies 1919. gada novembri, kad tūkstošiem brīvprātīgo pieteicās palīgā Rīgas aizstāvjiem. Viņus toreiz iedvesmoja drosme un ticība jaunās Latvijas armijai un tās pirmajiem panākumiem, soli pa solim atkarojot jauno valsti no svešajām armijām.
 
Uz degošiem tiltiem un tranšeju dubļos izauga tā leģendārā varoņu cilts, kas ar savu spītu un bezbailību spēja pieveikt jebkuru pārspēku. Tikai viņu dēļ mēs nākamgad varēsim svinēt jau simts gadus, kopš mums pašiem ir sava valsts.
 
Divdesmit pirmajā gadsimtā uz mūsu zemes karš nav plosījies. Mūsdienās Latvijas karavīri stāv sardzē ne tikai savas tautas brīvībai, bet arī aizstāv mūsu valsts ideālus, mūsu pamatvērtības citviet pasaulē. Tādēļ mēs šodien pieminam arī starptautiskajās misijās kritušos. Viņi ir aizgājuši, lai mēs šeit dzīvotu droši.
 
Tāpat kā pirms gadsimta Latvijas brīvību palīdzēja izcīnīt gan igauņu un poļu karavīri, gan angļu un franču karakuģi, tā arī šodien uzticamu sabiedroto atbalsts ir neatsverams.
 
Tiešām - militārā ziņā mēs nekad vēl neesam bijuši tik stipri un droši. Šogad mūsu Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem līdzās ir stājušies vēl arī NATO daudznacionālā bataljona karavīri.
 
Tāda palīdzība nav pašsaprotama. Tikai tad varam aicināt citus iestāties par mums, ja paši esam gatavi nosargāt savu brīvību ar visiem spēkiem. Karavīrs ir profesija.  Cīnīties par savu valsti – tas ir aicinājums. Vienalga, ar darbiem, ar vārdiem, ar klusējošu ticību vai vienkārši skaidru un gudru skatu uz dzīvi. To var katrs, un mūsdienu nemierīgajos laikos es katru no jums aicinu – iestājieties par Latviju.
 
Tādēļ šodien vēlos īpaši pateikties tiem, kas ir stājušies pirmajās rindās: Latvijas karavīriem un Latvijas zemessargiem. Policistiem un robežsargiem. Ugunsdzēsējiem un glābējiem. 
Aiz jums ir visa Latvija!
 
Drošība ir neatkarības pamats. Kritušo varoņu priekšā mūsu pienākums ir ne tikai nosargāt viņu izcīnīto, bet arī kopt nosargāto. Apliecināt, ka Latvija ir cīņas vērta. Jo mums ir brīvība – augt un veidot savu valsti vēl labāku, un nākotni vēl spožāku.  
 
Dievs, svētī Latviju!

To priekšā, kuri pirmie pulcējās zem Latvijas karogiem pirms vairāk nekā simts gadiem. To drosmīgo sievu un vīru un priekšā, kuri ir gatavi atdot savu dzīvību par dārgāko, kas mums tagad ir - par Latviju.

Mēs šodien atceramies 1919. gada novembri, kad tūkstošiem brīvprātīgo pieteicās palīgā Rīgas aizstāvjiem. Viņus toreiz iedvesmoja drosme un ticība jaunās Latvijas armijai un tās pirmajiem panākumiem, soli pa solim atkarojot jauno valsti no svešajām armijām.

Uz degošiem tiltiem un tranšeju dubļos izauga tā leģendārā varoņu cilts, kas ar savu spītu un bezbailību spēja pieveikt jebkuru pārspēku. Tikai viņu dēļ mēs nākamgad varēsim svinēt jau simts gadus, kopš mums pašiem ir sava valsts.

Divdesmit pirmajā gadsimtā uz mūsu zemes karš nav plosījies. Mūsdienās Latvijas karavīri stāv sardzē ne tikai savas tautas brīvībai, bet arī aizstāv mūsu valsts ideālus, mūsu pamatvērtības citviet pasaulē. Tādēļ mēs šodien pieminam arī starptautiskajās misijās kritušos. Viņi ir aizgājuši, lai mēs šeit dzīvotu droši.

Tāpat kā pirms gadsimta Latvijas brīvību palīdzēja izcīnīt gan igauņu un poļu karavīri, gan angļu un franču karakuģi, tā arī šodien uzticamu sabiedroto atbalsts ir neatsverams.

Tiešām - militārā ziņā mēs nekad vēl neesam bijuši tik stipri un droši. Šogad mūsu Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem līdzās ir stājušies vēl arī NATO daudznacionālā bataljona karavīri.

Tāda palīdzība nav pašsaprotama. Tikai tad varam aicināt citus iestāties par mums, ja paši esam gatavi nosargāt savu brīvību ar visiem spēkiem. Karavīrs ir profesija.  Cīnīties par savu valsti – tas ir aicinājums. Vienalga, ar darbiem, ar vārdiem, ar klusējošu ticību vai vienkārši skaidru un gudru skatu uz dzīvi. To var katrs, un mūsdienu nemierīgajos laikos es katru no jums aicinu – iestājieties par Latviju.

Tādēļ šodien vēlos īpaši pateikties tiem, kas ir stājušies pirmajās rindās: Latvijas karavīriem un Latvijas zemessargiem. Policistiem un robežsargiem. Ugunsdzēsējiem un glābējiem. 

Aiz jums ir visa Latvija!

Drošība ir neatkarības pamats. Kritušo varoņu priekšā mūsu pienākums ir ne tikai nosargāt viņu izcīnīto, bet arī kopt nosargāto. Apliecināt, ka Latvija ir cīņas vērta. Jo mums ir brīvība – augt un veidot savu valsti vēl labāku, un nākotni vēl spožāku.  

Dievs, svētī Latviju!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...