Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esiet sveicināti 2014.gada pirmajā dienā! Esiet sveicināti gadā, kas mūsu valsts vēsturē ieies kā gads, kad Latvija pievienojas eiro zonas valstīm un Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu! Esiet veseli, stipri, saticīgi un savstarpēji atbalstoši! Lai šis gads mums visiem ir labāks par aizvadīto, lai vairāk gaišu mirkļu un mazāk skumju!

Valsts prezidenta uzruna Jaunajā 
gadā  video  
  
01.01.2014
Esiet sveicināti 2014.gada pirmajā dienā!
 
Esiet sveicināti gadā, kas mūsu valsts vēsturē ieies kā gads, kad Latvija pievienojas eiro zonas valstīm un Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu!
 
Esiet veseli, stipri, saticīgi un savstarpēji atbalstoši! Lai šis gads mums visiem ir labāks par aizvadīto, lai vairāk gaišu mirkļu un mazāk skumju!
 
Šoreiz ir grūti un gandrīz neiespējami pateikt „laimīgu Jauno gadu”, jo traģēdija, kas notika pirms četrdesmit dienām vēl ilgi mums atgādinās par tām sāpēm, ko izjūt piecdesmit četru bojā gājušo tuvinieki, ko izjūt bērni, kas palikuši bez vecākiem, ko izjūt cietušie un ko izjutām mēs visi kopā, - gaidot, cerot un ticot, ka vairāk būs izglābto nekā zem drupām mirušo. Es joprojām uzskatu, ka Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairākunepieļaujamu un nepiedodamu likumsakarību dēļ. Mēs visi gaidām atbildes uz jautājumiem: kā tas varēja notikt, kādēļ un kam par to jāatbild? Ir svarīgi atrast ne tikai vainīgos, bet saprast, kādēļ tas notika, lai novērstu šādu situāciju iespējamu atkārtošanos nākotnē. Šoreiz izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana ir mēraukla cilvēku ticībai taisnīgumam un savai valstij. Šis ir mūsu sabiedrības un valsts nākotnes jautājums, jo traģēdija pierādīja, ka tai nav tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tā pierādīja, ka Latvijas ļaudis ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi, un ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām. Tas, kas notika Zolitūdē, ir viens no rādītājiem, kas liek aizdomāties par to, uz kādiem pamatiem vairāk kā divdesmit gadus esam cēluši savu valsti? Cik atbildīgi izturamies pret saviem pienākumiem, cik lielā mērā esam veicinājuši saticību sev apkārt - savā ģimenē, ar saviem līdzcilvēkiem, cik daudz esam darījuši, lai vienotu, nevis šķeltu, cik mūsu dzīvē ir melu un cik patiesības?
 
Tādēļ šajā brīdī vēlos atgādināt par politiskajiem procesiem valstī, kuri šogad solās būt īpaši karsti, jo priekšā ir jaunas valdības veidošana un divas vēlēšanas. Zolitūdes traģēdija izrādījusies nopietns eksāmens arī politiķiem, liekot pārdomāt savu atbildību un pieliekot pēdējo punktu esošās valdības pastāvēšanā. Diemžēl, jaunas valdības veidošanas process arvien vairāk līdzinās gājienam pa labirintu, kurā nevar saredzēt izeju. Bet skumjākais visā notiekošajā ir tas, ka pretēji sabiedrības savstarpēji atbalstošajai noskaņai smagajās novembra dienās, uz politiskās skatuves notiek gluži citādi procesi – savstarpēji apvainojumi, aizvainojumi, „mēģinājumi pakāpties uz drupām”, lai iegūtu sev politiskas dividendes. Pēc šīs smagās mācības mums bija un vēl joprojām ir iespēja atvērt jaunu lapas pusi Latvijas vēsturē, paraudzīties ar citām acīm uz savu valsti un cilvēkiem sev līdzās, saprast, ka tikai kopā, liekot plecu pie pleca, uzticoties un atbalstot, mēs varam celt patiesi stipru Latviju.
 
Politiskā atbildība nav tikai spēja pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos. Tā ir atbildība par saviem vārdiem un darbiem ikdienā, tā vislielākajā mērā ir atbildība par to, uz ko aicinām sabiedrību un kurp to vēlamies vest. Vēlētāji politiķus vērtēs pēc padarītā, nevis tikai pēc solītā. Politisko partiju rašanās un izzušanas skola ir bijusi pietiekami skarba, lai cilvēki skaidri saprastu, kam var uzticēties un kam ne. Māka skaisti runāt, lai pievērstu sev uzmanību, vairs nav tas, pēc kā vēlētājs vērtē to vai citu kandidātu. Mūsu sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā dažs labs to iedomājas redzam. Esmu par to drošs un pārliecināts.
 
Godātie Latvijas ļaudis!
 
Tomēr 2013.gads ir bijis arī saviļņojošu un skaistu notikumu gads. Tas bija gads, kad Rīgu pieskandināja Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kad mūsu tautieši no tuvām un tālām zemēm atkal bija kopā, kad svinējām mūsu dižgaru dzīves jubilejas. Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.
 
Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonības jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem un vajadzīgiem tēvu zemei.
 
2013. bija gads, kas skaidri apliecināja Latvijas uzņēmēju spēku un izaugsmi, kas pierādīja, ka Latvija atkal var būt ekonomiski stipra un augoša valsts. Tādēļ, uzsākot Jauno gadu, es vēlos pateikties visiem tiem, kas, ir gribējuši un pratuši būt aktīvi, attīstot savu dzīvi un palīdzot līdzcilvēkiem! Paldies visiem, kas nav apstājušies pie grūtībām, bet nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar saviem panākumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, medicīnā, izglītībā, zinātnē. Lielā mērā tādēļ daudzas pasaules valstis ir apliecinājušas skaidru vēlēšanos ciešāk sadarboties ar Latviju, saredzot mūsu valsti kā atslēgu ienākšanai Eiropas Savienībā.
 
Latvija - esam mēs visi. Mēs visi vēlamies dzīvot stiprā valstī, kas celta uz izturīgiem pamatiem.
 
Lai šajā gadā mums izdodas - būt tik dzīves gudriem un atbildīgiem, ka pēc gada šajā dienā varam droši teikt – Latvija ir kļuvusi labāka un stiprāka valsts!
 
Lai mums izdodas!

Šoreiz ir grūti un gandrīz neiespējami pateikt „laimīgu Jauno gadu”, jo traģēdija, kas notika pirms četrdesmit dienām vēl ilgi mums atgādinās par tām sāpēm, ko izjūt piecdesmit četru bojā gājušo tuvinieki, ko izjūt bērni, kas palikuši bez vecākiem, ko izjūt cietušie un ko izjutām mēs visi kopā, - gaidot, cerot un ticot, ka vairāk būs izglābto nekā zem drupām mirušo.

Es joprojām uzskatu, ka Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairākunepieļaujamu un nepiedodamu likumsakarību dēļ. Mēs visi gaidām atbildes uz jautājumiem: kā tas varēja notikt, kādēļ un kam par to jāatbild? Ir svarīgi atrast ne tikai vainīgos, bet saprast, kādēļ tas notika, lai novērstu šādu situāciju iespējamu atkārtošanos nākotnē. Šoreiz izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana ir mēraukla cilvēku ticībai taisnīgumam un savai valstij.

Šis ir mūsu sabiedrības un valsts nākotnes jautājums, jo traģēdija pierādīja, ka tai nav tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tā pierādīja, ka Latvijas ļaudis ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi, un ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām.

Tas, kas notika Zolitūdē, ir viens no rādītājiem, kas liek aizdomāties par to, uz kādiem pamatiem vairāk kā divdesmit gadus esam cēluši savu valsti? Cik atbildīgi izturamies pret saviem pienākumiem, cik lielā mērā esam veicinājuši saticību sev apkārt - savā ģimenē, ar saviem līdzcilvēkiem, cik daudz esam darījuši, lai vienotu, nevis šķeltu, cik mūsu dzīvē ir melu un cik patiesības?

Tādēļ šajā brīdī vēlos atgādināt par politiskajiem procesiem valstī, kuri šogad solās būt īpaši karsti, jo priekšā ir jaunas valdības veidošana un divas vēlēšanas. Zolitūdes traģēdija izrādījusies nopietns eksāmens arī politiķiem, liekot pārdomāt savu atbildību un pieliekot pēdējo punktu esošās valdības pastāvēšanā.

Diemžēl jaunas valdības veidošanas process arvien vairāk līdzinās gājienam pa labirintu, kurā nevar saredzēt izeju. Bet skumjākais visā notiekošajā ir tas, ka pretēji sabiedrības savstarpēji atbalstošajai noskaņai smagajās novembra dienās uz politiskās skatuves notiek gluži citādi procesi – savstarpēji apvainojumi, aizvainojumi, „mēģinājumi pakāpties uz drupām”, lai iegūtu sev politiskas dividendes.

Pēc šīs smagās mācības mums bija un vēl joprojām ir iespēja atvērt jaunu lapas pusi Latvijas vēsturē, paraudzīties ar citām acīm uz savu valsti un cilvēkiem sev līdzās, saprast, ka tikai kopā, liekot plecu pie pleca, uzticoties un atbalstot, mēs varam celt patiesi stipru Latviju.

Politiskā atbildība nav tikai spēja pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos. Tā ir atbildība par saviem vārdiem un darbiem ikdienā, tā vislielākajā mērā ir atbildība par to, uz ko aicinām sabiedrību un kurp to vēlamies vest. Vēlētāji politiķus vērtēs pēc padarītā, nevis tikai pēc solītā.

Politisko partiju rašanās un izzušanas skola ir bijusi pietiekami skarba, lai cilvēki skaidri saprastu, kam var uzticēties un kam ne. Māka skaisti runāt, lai pievērstu sev uzmanību, vairs nav tas, pēc kā vēlētājs vērtē to vai citu kandidātu. Mūsu sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā dažs labs to iedomājas redzam. Esmu par to drošs un pārliecināts.

Godātie Latvijas ļaudis!

Tomēr 2013.gads ir bijis arī saviļņojošu un skaistu notikumu gads. Tas bija gads, kad Rīgu pieskandināja Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kad mūsu tautieši no tuvām un tālām zemēm atkal bija kopā, kad svinējām mūsu dižgaru dzīves jubilejas. Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.

Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonības jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem un vajadzīgiem tēvu zemei.

2013. bija gads, kas skaidri apliecināja Latvijas uzņēmēju spēku un izaugsmi, kas pierādīja, ka Latvija atkal var būt ekonomiski stipra un augoša valsts. Tādēļ, uzsākot Jauno gadu, es vēlos pateikties visiem tiem, kas, ir gribējuši un pratuši būt aktīvi, attīstot savu dzīvi un palīdzot līdzcilvēkiem! Paldies visiem, kas nav apstājušies pie grūtībām, bet nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar saviem panākumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, medicīnā, izglītībā, zinātnē. Lielā mērā tādēļ daudzas pasaules valstis ir apliecinājušas skaidru vēlēšanos ciešāk sadarboties ar Latviju, saredzot mūsu valsti kā atslēgu ienākšanai Eiropas Savienībā.

Latvija - esam mēs visi. Mēs visi vēlamies dzīvot stiprā valstī, kas celta uz izturīgiem pamatiem.

Lai šajā gadā mums izdodas - būt tik dzīves gudriem un atbildīgiem, ka pēc gada šajā dienā varam droši teikt – Latvija ir kļuvusi labāka un stiprāka valsts!

Lai mums izdodas!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...