Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labvakar, Latvija! Labvakar, tautieši dzimtenē un plašajā pasaulē! Visi, kam šodien sirds pukst Latvijas ritmā! Šodien ir Latvijas svētku diena! Mēs atzīmējam 1918. gada 18. novembri, kad tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts.

Mēs zinām, ka toreiz nebija viegli. Pirmais pasaules karš bija izpostījis Latvijas zemi, paņēmis daudzus tautiešus un daudzi bija izklīdināti bēgļu gaitās. Mēs arī paši bijām sašķelti – vieniem pietrūka ticības Latvijas neatkarībai, citiem vispirms rūpēja personiskais labums un izdzīvošana tā laika sarežģītajos apstākļos. Tomēr toreiz mūsu valstsvīri spēja vienoties kopīgam darbam Latvijas labā, rīkoties izlēmīgi un saskaņoti. Tā bija apbrīnojama drosme – iestāties par savu neatkarīgu valsti par spīti nelabvēlīgajiem apstākļiem un daudzu neticībai.

Mēs esam šīs drosmes mantinieki. Tādēļ atceramies valsts dibinātājus, kuriem pateicoties mēs varam svinēt paši savas valsts svētkus brīvā un neatkarīgā Latvijā. Mēs nedrīkstam aizmirst viņu vīziju par Latvijas nākotni – tā joprojām ir mūsu svarīgākais orientieris. 1918. gadā par pamatakmeni Latvijas valstij tika likts taisnīgums. Lai viens likums, viena taisnība ir visiem un Latvijas valstī nekad nav vietas apspiešanai un netaisnībai.

Pirms 98 gadiem tika aizdegta neatkarīgās Latvijas liesma, kuru nespēja nodzēst okupācijas varas un kura joprojām deg Latvijas patriotu sirdīs. Nacionālā teātra skatuvi toreiz dekorēja ar mūsu sarkanbaltsarkano karogu. Lai Latvijas karogs kā mātes villaine sargātu jaunās valsts trauslo neatkarības liesmiņu. Lai Latvijas karogs mūžam atgādinātu pašiem savas valsts un taisnīguma vērtību.

Latvijas karogs mudināja tautiešus trimdā uzturēt prasību pēc taisnīguma un savas valsts, arī pēc tam, kad bija zudušas cerības uz drīzu atgriešanos dzimtenē. Šeit, Latvijā, garajos okupācijas gados, mūsu vidū bija cilvēki, kuriem pietika drosmes pacelt sarkanbaltsarkanos karogus visiem redzamās vietās, lai neļautu sirdīs izdzist neatkarīgās Latvijas liesmai. Pateicoties viņiem, arī mums visiem bija drosme pacelt savu vecvecāku un vecāku glabātos karogus, lai Atmodas laikā prasītu taisnīgumu un neatkarību. Karogi Daugavmalā un uz barikādēm mums deva spēku un ticību atgūt savu valsti.

Dārgā Latvijas tauta!

Šogad atzīmējām 25. gadadienu kopš mūsu neatkarības atjaunošanas. Tas ir iemesls pavaicāt pašiem sev, cik liela šodien ir mūsu drosme? Drosme izlēmīgi rīkoties valstiskuma un attīstības vārdā, apņēmība novērst netaisnību, ja tādu redzam? Drosme turēt augsti paceltu Latvijas karogu, lai tas lepni plīvotu?

Šie divdesmit pieci gadi reizēm ir bijuši grūti un nežēlīgi, un tomēr – arī ražīgi un attīstoši. Atskatoties pagātnē, varam teikt, ka esam sasnieguši daudz. Varam baudīt iespējas, par kurām, stāvot sadevušies rokās Baltijas ceļā, tikai sapņojām. Esam kļuvuši par dalībvalsti pasaules spēcīgākajās un prestižākajās organizācijās. Šodien, vairāk nekā jebkad agrāk, varam paļauties uz sabiedroto atbalstu, kas Latvijai tik ļoti pietrūka Otrā pasaules kara priekšvakarā.

Un tomēr, ikdienā nereti ir brīži, kad zaudējam ticību Latvijas valsts dibinātāju ideāliem un līdz ar to arī pašai Latvijas valstij. Savu ikdienas rūpju pārņemti, mēs reizēm pazaudējam savus svarīgākos orientierus. Šo zudumu, savukārt, veicina un izmanto tie, kuri nevēlas stipru un par sevi pārliecinātu Latviju.

Mēs pārlieku bieži aizmirstam, cik lieliski, pašaizliedzīgi un patriotiski cilvēki dzīvo mums līdzās. Mūs iedvesmo tie, kas nes Latvijas vārdu pasaulē – ar saviem talantiem, uzņēmumiem, un sasniegumiem. Taču ne mazāk spēka mums dod ļaudis, kas ikdienā godprātīgi dara savu darbu, audzina bērnus un rūpējas par saviem tuvajiem – bieži neprasot, kas “man par to būs”. Ikdienas skrējienā mums reizēm vajag pacelt galvu un palūkoties apkārt, lai saprastu: mums līdzās dzīvo lieliski cilvēki, Latvijas cilvēki, ar kuriem varam būt lepni.

Atbalstīsim viens otru. Postošs negatīvisms ir problēma, kas vispirms ir jāpārvar ikvienam pašam sevī. Patriotisms ir katra cilvēka izvēle un atbildība. Bet sabiedrībai kopumā šobrīd ir ļoti vajadzīga līderība – spēja skaidri nosaukt pastāvošās problēmas, apzināties valsts attīstībai nepieciešamos mērķus un uzņemties atbildību un vadību, lai šos mērķus sasniegtu. Iedvesmojošiem līderiem ir jābūt politikā, pašvaldībās, uzņēmēju, zinātnieku un visu nozaru vidū.

Mums ir vajadzīgi līderi, kas spētu mūs iedvesmot sasniegumiem. Tā vietā mēs redzam, ka dažbrīd sabiedrībai netiek pietiekami skaidroti valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi, tādējādi radot augsni neizpratnei, neapmierinātībai un dažādām sazvērestības teorijām.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Latvijas iedzīvotājus šķeļ pārlieku atšķirīgs labklājības līmenis. Sociālā nevienlīdzība ir tā netaisnība, kuru solīja nepieļaut Latvijas valsts dibinātāji 1918. gada 18. novembrī. To novērst ir mūsu pienākums.

Eiropas Savienībā jau kādu laiku tiek runāts par “vairāku ātrumu Eiropas” izveidošanās bīstamību. Mēs pašu mājās savukārt nedrīkstam noskatīties, kā veidojas “vairāku ātrumu Latvija”, kā turpina pieaugt plaisa starp pārtikušajiem un trūcīgajiem, starp pilsētām un laukiem. Sociālā vienlīdzība ir svarīgs priekšnoteikums mūsu valsts drošībai. Katrs nams, katra dzimtā sēta būs drošāka, ja visi mūsu cilvēki izjutīs valsts rūpes par savu labklājību, par pieejamu veselības aprūpi un kvalitatīvu izglītību, par atbalstu jaunajām ģimenēm un senioriem.

Latvijas nākotnes pamats ir radošas pieejas, jauni atklājumi, mūsu ekonomikas konkurētspēja un droša uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējiem ir jājūtas Latvijā kā mājās, veicinot labklājību un ražīgu darbu. Vienlaikus valstij kopā ar uzņēmējiem ir jānodrošina, lai ekonomikas izaugsme nestu labumu arī tiem, kam klājas visgrūtāk. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu kopīgā atbildība.

Tautieši!

Es vēršos pie visiem Latvijas iedzīvotājiem un visiem Latvijai piederīgajiem ārpus mūsu zemes robežām. Pie mūsējiem, kuri pieder brīvas Latvijas tautai, lai kāda būtu viņu etniskā izcelsme, izglītība vai ienākumi. Mūs vieno ticība neatkarīgai Latvijas valstij, apņemšanās ievērot cilvēka tiesības, latviešu valoda un cieņa pret Latvijas unikālās kultūras tradīcijām.

Mēs varam paveikt ļoti daudz, ja būsim vienoti un saliedēti. Mums ir viens mērķis, tāpēc mums jāspēj sadarboties vienam ar otru. Latvija plauks, ja tās cilvēki būs pieraduši strādāt kopīgi, uzticēties un sniegt palīdzīgu plecu cits citam, uzslavēt un lepoties, nevis apsmiet un noniecināt viens otru. Mēs nedrīkstam zaudēt cilvēcību savās attiecībās. Tas, vai būsim cilvēcīgi un atbildīgi cits pret citu – politiķi pret vēlētājiem, ierēdņi pret iedzīvotājiem, priekšnieki pret saviem padotajiem, ir ķīla Latvijas nākotnei.

Jau pēc diviem gadiem atzīmēsim Latvijas neatkarības pirmo simtgadi. Šajā laikā ir pārdzīvotas grūtības, izcīnītas smagas cīņas un nesti lieli upuri. Katra Latvijas cilvēka biogrāfija, katras ģimenes vēsture ir savijusies ar mūsu valsts likteņiem – sarežģītiem un grūtiem, pretrunīgiem un sāpīgiem. Šodien mēs atskatāmies uz tiem, noliecam galvu aizgājušo paaudžu priekšā. Katrs no mūsu senču un tuvinieku grūtajiem likteņiem ir kā zvaigzne tajā zvaigznājā, kurš veido mūžīgo Latviju. 

Pagātnes cīņas un darbi nav bijuši velti. Ir gūti lieliski panākumi, ir darīts daudz pašaizliedzīga darba, ir sasniegtas lielas, pat dižas uzvaras. Mēs divreiz viena gadsimta laikā esam izcīnījuši savu neatkarību. Latvija šodien ir drošāka un stabilāka nekā jebkad agrāk. 

Tādēļ, atskatoties uz paveikto un domājot par nākotni, mums jātur augstu paceltu Latvijas karogu – mūsu taisnības un drosmes karogu. Taisnīgums ir ielikts mūsu valsts pamatos, tas veido Latvijas ģenētisko kodu. Savukārt drosme ir nepieciešama, lai cīnītos un aizstāvētu. Un tā ir vajadzīga, lai radītu kaut ko jaunu un aizraujošu.

Mēs visi lepojamies ar savu tautiešu sasniegumiem.  Mūs apskauž par to, ka no tik mazas valsts nākuši tik daudz talantīgu cilvēku, kuru paveiktais izskanējis visā pasaulē un kurus apbrīno miljoni.

Turpināsim veidot visi kopā mūsu ideālo Latviju! Valsti, kas ir kultūras tradīcijās, stiprās dzimtās un dabas spēkā balstīta, mūsdienīga un tehnoloģiski attīstīta. Valsti, kuras iedzīvotāji dzīvo mierā un pārticībā. Valsti, kurā valda taisnība.

Šovakar svinēsim iespēju pašiem piedalīties savas valsts veidošanā. Gribu pateikt jums milzīgu paldies par jūsu laba vēlējumiem Latvijai, par jūsu domām un darbiem mūsu valsts labā. Svinēsim ar drošu pārliecību par spožu nākotni Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...