Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.

Saeimā ierastā nogaidošā attieksme ir jāmaina. Koalīcijas partijām aktīvāk jāiesaistās pārmaiņu vadībā un jāuzņemas iniciatīva reformu īstenošanā. Tā vietā, lai raudzītos no malas un kritizētu, valdībai nepieciešams aktīvāks jūsu atbalsts un iesaiste lēmumu pieņemšanā. Cilvēki ir noguruši no nemitīgas runāšanas par reformām. Viņi grib redzēt darbus. Cilvēki grib veidot savas ģimenes un uzņēmumus Latvijā, būt nodrošināti un nebaidīties par savu nākotni.

Latvijas ļaudis ne vienu reizi vien ir pārvarējuši grūtības, paļaujoties, ka tās ir tā vērtas, lai veidotu labāku Latviju. Mēs nedrīkstam pievilt mūsu cilvēku cerības un dāvāto uzticību!

Dāmas un kungi!

Aizvadītajā gadā būtiskākie paveiktie darbi neapšaubāmi saistīti ar mūsu valsts drošības nostiprināšanu. Mērķtiecīgais darbs šajā jomā ir piemērs apņēmīgai un neatlaidīgai rīcībai, ka īstenot ikvienam iedzīvotajam svarīgas pārmaiņas.

No brīža, kad aizsardzības ministra amatā ar Saeimas atbalstu panācu to, ka likums garantē valsts aizsardzības izdevumu apmēra pieaugumu atbilstoši NATO standartam, līdz šodienai esam veikuši garu, nozīmīgu ceļu.

Esam būtiski uzlabojuši mūsu nacionālo bruņoto spēku tehnisko aprīkojumu un ekipējumu. Mūsu aizsardzības spējas un zemessardzes gatavība ir lielāka nekā jebkad agrāk. Mēs esam atbildīgs NATO partneris, un mēs varam rēķināties ar alianses atbalstu.

Aizsardzībā ieguldīto valsts budžeta līdzekļu apmērs jau nākamajā gadā sasniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Nupat esam uzņēmuši Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas karavīrus, kuri palīdz mūsu nacionālajiem bruņotajiem spēkiem gādāt par Latvijas drošību.

Tas apliecina NATO solidaritāti un spēju reaģēt uz jauniem drošības izaicinājumiem, nodrošinot efektīvus atturēšanas pasākumus.

Toreiz, pirms trim gadiem, mēs rīkojāmies un radījām priekšnoteikumus, lai šodien varētu būt pārliecināti par Latvijas drošību. Šobrīd mums nepieciešama apņēmīga rīcība paveikt to pašu, lai radītu labas pārmaiņas nodokļu sistēmā, veselībā, izglītībā un citās Latvijas valsts attīstībai un iedzīvotājiem nozīmīgās jomās.

Saeimas deputāti!

Kopš pirmās darba dienas Māra Kučinska vadītā valdība ir meklējusi risinājumus valdības deklarācijas un sabiedrībai doto solījumu izpildei. Cik tas ir bijis manos spēkos, esmu atbalstījis valdības darbu. Taču redzu, ka ar Ministru kabineta un Valsts prezidenta pūlēm ir bijis par maz. Valdībai ir pietrūcis Saeimas atbalsta kopēju mērķu sasniegšanā. Mani nepamet sajūta, ka mēs visi kopā neesam strādājuši tā, kā Latvijas iedzīvotāji to sagaida.

Ir skaidrs, ka mūsu iedzīvotājus jau ilgstoši neapmierina esošā valsts pārvaldības un lēmumu pieņemšanas kārtība. Lai valdībai labāk sekmētos iecerētie darbi, Ministru prezidentam jāpiešķir lielākas pilnvaras valdības izveidē un tās darbības programmas īstenošanā. To varētu panākt, ja Saeima apstiprinātu Ministru prezidentu, bet viņa aicinātos ministrus ieceltu Valsts prezidents.

Tāpat Valsts prezidentam būtu piešķiramas pilnvaras izsludināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, nevis tikai ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Šāds Valsts prezidenta pilnvaru paplašinājums prasa, lai Valsts prezidentu ievēlētu visa tauta tiešās vēlēšanās.

Saeimai jau vairākas reizes ir tikuši piedāvāti attiecīgi Satversmes grozījumi. Taču ar nožēlu jāatzīst, ka Saeimas deputāti nav atraduši tiem laiku. Aicinu parlamentu nekavēties un rudenī virzīt nepieciešamos grozījumus, lai jau 2019. gadā tauta pati ievēlētu Valsts prezidentu.

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti!

Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Kredītiestāžu likumā. Es lūdzu Saeimu par šo likumu lemt vēlreiz. Ar savu darbību un lēmumiem nedrīkstam graut uzņēmēju un sabiedrības jau tā zemo uzticēšanos valsts varai.

Tas daudziem cilvēkiem liek justies atstumtiem un padziļina neuzticības plaisu starp sabiedrību un varu.

Vēlos atgādināt jums, ka pagājušajā rudenī vērsos Saeimā ar konkrētiem priekšlikumiem likumdošanas procesa pilnveidošanai. Ceru, ka Saeimas kārtības ruļļa grozījumu izskatīšanas laikā tajā atradīsies vieta arī manām idejām, kas palīdzētu uzlabot pieņemto lēmumu kvalitāti.

Lēmumu pieņemšanas procesam ir jābūt skaidram un caurskatāmam. Savu tiesību zināšana un izprašana nedrīkst kļūt par ekskluzīvu lietu. Saeimai jānodrošina iespējas ikvienam ērti un viegli pieejamā veidā izsekot līdzi likumu izmaiņām. Esmu pārliecināts, ka šāda pretimnākšana Latvijas iedzīvotājiem veicinās arī plašāku sabiedrības uzticēšanos likumdevējam un valsts varas institūcijām kopumā.

Saeimas deputāti!

Šajā pavasarī jūs vienbalsīgi lēmāt par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu izcilajam Mihailam Barišņikovam. “Kad saņēmu uzaicinājumu pieņemt Latvijas pilsonību, mana sirds notrīsēja, jo tā ir iespēja būt šeit kā savējam, nevis cilvēkam no malas” — šie pasaulslavenā baletdejotāja vārdi liek aizdomāties un aizkustina.

Aizdomāsimies par to, kāpēc vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu brīvajā valstī dzimst nepilsoņi. Arī nepilsoņu ģimenēs dzimušie bērni taču ir mūsu bērni. Latvijai svarīgs un nozīmīgs ir ikviens bērns. Mēs esam pietiekami stipri, lai nebaidītos no maziem bērniem un vienreiz pateiktu, ka viņi ir mūsējie!

Saeimas rudens sesijā es nākšu ar likumdošanas iniciatīvu, lai dotu iespēju Latvijā jaundzimušiem nepilsoņu bērniem kļūt par Latvijas pilsoņiem jau viņu piedzimšanas brīdī, ja vien viņu vecāki saviem bērniem neizvēlas citas esošas valsts pilsonību. Esmu pārliecināts, ka mūsu izglītības sistēma un sabiedrība spēj visus bērnus audzināt par īstiem savas zemes — Latvijas patriotiem.

Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai Latvijas nākamajā simtgadē nedzimtu jauni nepilsoņi. Mums ir jādara viss, lai stiprinātu un saliedētu mūsu cilvēkus Latvijas zemē.

Kolēģi!

Šis un nākamais gads ir vēlēšanu gadi. Nupat ievēlējām jaunās pašvaldību domes un 2018. gadā vēlēsim trīspadsmito Saeimu. Nākamais gads ir arī Latvijas simtgades gads. Mums priekšā ir daudz svarīgu darbu. Jums vēl ir iespēja kārtīgi pastrādāt!

Aicinu strādāt atbildīgi, apzinoties, ka mūsu šodienas darbi veido rītdienas Latviju. Tas ir mūsu uzdevums, atbildība un iespēja attīstīt savu valsti. Lēmumu atlikšana nav risinājums. Ir jāpieliek visas pūles, lai radītu pamatu labām pārmaiņām.

Vēlu priecīgus Līgo svētkus un ražīgu vasaru!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...