Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Egila Levita kanceleja bija ļoti ieinteresēta saglabāt amatā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, - ar šādu versiju un tās izskaidrojumu šodien intervijā laikrakstā Diena klajā nācis politologs Dans Titavs. Pietiek šodien pārpublicē tos intervijas fragmentus, kuros ir runa par iemesliem, kuru dēļ pašreizējā E. Levita kancelejai ir bijis tik svarīgi, lai I. Jaunzeme atgriežas savā amatā.

- Es domāju, ka Jaunzemes jautājumā būtu ļoti interesanti pavērot, pajautāt Valsts prezidenta kancelejai un Levitam, vai viņiem ir bijusi loma šajā lietā un kāda loma. Jo, cik es zinu, Valsts prezidenta kanceleja bija ļoti ieinteresēta saglabāt amatā Jaunzemi. Negribu spekulēt, kādēļ, bet tādas runas Vecrīgā ir.

Tas, ka Jaunzeme tiek atjaunota amatā, ir absolūts skandāls, tas ir absolūti nepieņemami, jo cilvēks, kurš četrus gadus bija tik daudzos skandālos iesaistīts… tā ir atbildība par visiem KNAB aizturētajiem muitniekiem, par visiem VID skandāliem, kas šajos četros gados bija, tā ir organizācijas vadītājas atbildība, tas ir pilnīgi skaidrs. Kāds darījums ir noticis starp [finanšu ministru Arvilu] Ašeradenu un citiem spēkiem, to mēs varbūt uzzināsim pēc kāda laiciņa. Tā, protams, ir bumba ar laika degli.

- Cik es zinu un saprotu, tad prezidenta Levita kanceleja dažas VID darbības ir savulaik uztvērusi kā sev palīdzīgas, par ko Rīgas pils jūtas pateicīga Jaunzemei, un šī ir pils pateicība jeb parāda atdošana. Bet esi uzmanīga, šo rakstot, jo ne visu, ko man ir izdevies uzzināt, es varu atklāt.

- Mēs redzam, ka viņi [Egila Levita kanceleja] ar vienošanās vai spiediena palīdzību ir panākuši, lai Ašeradens pieņemtu tādu lēmumu [tagadējais finanšu ministrs un prezidenta padomniece Ēlerte ilgus gadus kopā vadīja izdevniecību Diena, un konsultācijas viņu starpā politiskajā vidē nav nekāds noslēpums, tostarp arī Vienotībā, kurai vismaz formāli vēl pieder arī Ēlerte, – red.].

Savukārt, ja mēs paskatāmies uz Apvienoto sarakstu, tad viņi saka, ka ir pret to, tā ka nav nekādas vienošanās, viņi nav dabūjuši visas koalīcijas atbalstu Jaunzemei. Viņi [Rīgas pils – red.] pat nav pie tā strādājuši, viņi ir strādājuši tikai ar Arvilu [Ašeradenu], un, kurš no prezidenta kancelejas var strādāt ar Arvilu, to mēs visi lieliski zinām.

Novērtē šo rakstu:

318
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft