Valsts policija noskaidrojot, kāpēc "sakaru traucējumam nav sekojis brīdinājums par sakaru traucējumu"
PIETIEK18.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apmēram divdesmit minūtes kāds Pietiek lasītājs mēģinājis Valsts policiju informēt par novērotu dīzeļdegvielas pumpēšanu, lai, viņa vārdiem izsakoties, "personīgi varētu dot savu artavu Latvijai vitāli nepieciešamajā (kā to mēdz stāstīt televīzijās) cīņā pret ēnu ekonomiku". Taču tas viņam nav izdevies, jo policija visu šo laiku bijusi pārāk aizņemta, lai ziņojumu kaut uzklausītu. Savukārt Valsts policija pagaidām var pavēstīt tikai to, ka " ir bijis sakaru traucējums, bet pagaidām nav zināms, kādēļ par sakaru traucējumu nav bijis brīdinājums". Pietiek publicē gan lasītāja, gan policijas skaidrojumus, savukārt no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (attēlā) nekādus komentārus nav izdevies saņemt.
Pietiek lasītāja stāstījums:
"Šodien apmēram 13:55 pa logu ieraudzīju, ka nomaļā laukumā starp māju kompleksu Jaunā Teika un Čiekurkalna staciju iebrauc liela kravas fūre un tai blakus ciešu tuvu pieparkojās melns Volvo.
Mirkli pie sevis domās pasmējos, ka atkal un vēl aizvien "viss notiek". Bet tad iedomājos, ka arī es tieši personīgi varētu dot savu artavu Latvijai vitāli nepieciešamajā (kā to mēdz stāstīt televīzijās) cīņā pret ēnu ekonomiku.
Apmēram 13:57 pazvanīju uz numuru 112 un stāstīju apmēram tā: "Vēlos paziņot, ka pamestā teritorijā starp mājām Jaunā Teika un Čiekurkalna staciju no kravas automašīnas uz vieglo auto Volvo šobrīd tiek pumpēta dīzeļdegviela."
Uz to man atbildēja, ka tikšot savienots ar policiju un lai uzgaidot. Sāku saņemt automātiskā atbildētāja paziņojumus - "Šobrīd visi aizņemti... lūdzu uzgaidiet... utt." Kad biju šo paziņojumu noklausījies kādas 10-12 reizes kādu 3-4 minūšu garumā, tad nolēmu ieslēgt telefona diktofonu un ierakstīju šos paziņojumus vēl... padsmit minūšu garumā (!).
Degvielas pumpēšana pa to laiku, kā varētu iedomāties, laimīgi paguva pabeigties. Es vēl sagaidīju tomēr, kad man beidzot kāds no policijas atbildēja, un pastāstīju, ko es būtu gribējis ziņot.
Liels bija mans prieks uzzināt, ka, kamēr es te zvanos un lieku sevi uzklausīt, citi policijas miera traucētāji kā es, to policiju sazvanīt arī nevarot, un vispār es zvanoties uz nepareiziem numuriem.
Lūdzu, izveidojiet kādu sižetu, kurā tādiem dīvaiņiem kā man, policijas vadība pastāstītu pareizo un policijas mieru neapdraudošo veidu, kā es varētu iesaistīties valsts interešu aizsardzībā!"
Valsts policijas pārstāves skaidrojums:
"Mēs arī saņēmām audioierakstu un skaidrojam, kādēļ tā noticis. Ir skaidrs, ka ir bijis sakaru traucējums, bet pagaidām nav zināms, kādēļ par sakaru traucējumu nav bijis brīdinājums. Ir bijuši gadījumi, kad ir sakaru traucējumi, bet tad parasti nostrādā brīdinājuma sistēma un mēs varam citādā veidā rīkoties. Pagaidām mums nav izdevies noskaidrot, kādēļ nav nostrādājusi brīdinājuma sistēma.
Es saprotu to cilvēku, kas tik ilgi ir spiests klausīties paziņojumu par to, ka visi operatori aizņemti trijās valodās, saprotu viņa emocijas, ka viņam pēc tam dežurants paskaidro, ka citreiz vajag zvanīt uz 110. Taču ne velti mums ir tiešais telefons, jo, zvanot caur 112, cilvēks vispirms izstāsta 112 dienestam un tad viņu savieno ar policiju. Ja ir zināms, ka nepieciešama tieši policija, labāk zvanīt 110, jo tā tiek ietaupīts laiks un nav jāstāsta divas reizes.
Sakari ir sakari, tehnika ir tehnika, taču šajā situācijā nav saprotams, kādēļ nenostrādāja brīdinājuma sistēma. Mēs esam atraduši arī savu šīs telefonsarunas ierakstu, tagad tiek veikta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kas īsti tam ir iemesls."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
