Valsts policija joprojām klusē par „nepareizā” plakāta turētāja aizturēšanu „tautas sapulcē”, publicējam viņa skaidrojumu
PIETIEK18.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Inta Ķuža vadītā Valsts policija joprojām klusē par iemesliem, kuru dēļ aizvadītajā ceturtdienā pie Rīgas pils notikušās Jura Juraša un Jutas Strīķes „tautas sapulces” laikā tika aizturēts tās organizētājiem nepatīkama plakāta turētājs, - tas joprojām tiekot „noskaidrots”. Tikmēr Pietiek publicē aizturētā – jurista Rodija Rododendra iesniegumu Valsts policijai, kurā aprakstīts notikušais:
„2017.g.13.jūlijā devos uz publisku pasākumu – sapulci Pils laukumā, un man līdz šim nepazīstama persona, kura sevi dēvēja par pasākuma organizatoru (persona Nr.1), fiziski aizskarot mani un manu kustamo mantu, pieprasīja “vākties projām”, pamatojot to ar mana plakāta satura nepatiku, vairākkārtēji norādot “man nepatīk rakstītais uz jūsu plakāta”. Uz mana plakāta bija rakstīts “100% šis pasākums Jurašam/Strīķei ir Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros! Juraš/Strīķe, noliec deputāta mandātu!” #Rīdzenes sarunas”.
Persona pieaicināja Valsts policijas darbiniekus, kuriem norādīja, ka viņš ir pasākuma organizators, viņam nepatīkot mana plakāta saturs. Valsts policija prettiesiski ierobežoja manas tiesības, pieprasot pamest notikuma vietu. Paralēli notiekošajam pie manis vērsās žurnālists Ansis Pūpols, filmējot un uzdodot jautājumus. Man nepazīstama persona pieveda man klāt sievieti gados (Persona 2), un persona pati iesaistījās komunikācijā, pieprasīja doties projām. Pirmšķietami bija pazīstami ar personu Nr.1.
Kundze gados nosauca mani necenzētos vārdos “par mērgli”, ar plaukstu un delnu vairākkārtēji sita man pa kreiso roku, policijas amatpersonas nereaģēja uz minēto vardarbību pret mani pat pēc vairākkārtējiem maniem lūgumiem. Paralēli kundzes darbībām persona Nr.1 prettiesiski aizskāra – pieķērās klāt manam plakāta statīvam un centās iegriezt to tā, lai sapulces dalībnieki neredzētu mana plakāta saturu, prettiesiski ierobežojot ar Satversmi noteiktās tiesības.
Policijas amatpersonas pieprasīja pamest pasākuma norises vietu. Uz manu jautājumu “Vai tas ir rīkojums?” netika sniegta apstiprinoša atbilde. Policijas amatpersonas ne reizi nedeva mutvārdu rīkojumu, kurš būtu bijis balstīts uz kādu no tiesību normām, lai policijas darbinieku rīkojums būtu likumīgs, iespējams, tādēļ policijas darbinieki neizdeva tādu rīkojumu.
Nebrīdinot par fiziska spēka pielietošanu, pret mani tika pielietots fizisks spēks, nodarot man fiziskas sāpes. Ar spēku saspieda elkoni un rokas augšdelmu, tādējādi provocējot to, ka es varētu sāpju dēļ vicināties ar rokām, bet es izcietu šīs cietsirdīgās sāpes.
Brīdī, kad es tiku nogādāts pie trafarētā policijas transportlīdzekļa, policijas amatpersonas savstarpēji sarunājoties sprieda, ko ar mani darīt. Pēc formas tērpa un faktiskās darbības pirmšķietami bija atbildīgā persona, kas izdeva pavēli – mutvārdu rīkojumu nogādāt mani uz Centra iecirkni Matīsa ielā. Uz manu jautājumu, kādēļ mani kaut kur nogādās un kādēļ es esmu aizturēts, un kādu pārkāpumu es esmu izdarījis, policijas amatpersona, kura pielietoja pret mani fizisku spēku, norādīja, ka es neesmu pakļāvies un tas ir aizturēšanas pamats.
Atbildīgā persona norādīja, ka viņš pieņem šo lēmumu, darot zināmu man un pakļautībā esošajiem policistiem. Atbildīgās amatpersonas uzvārda uzšuve uz formas tērpa nebija saskatāma, un tā arī nestādījās priekšā. Tai skaitā arī pēc maniem pieprasījumiem. Pielietojot fizisku spēku, tiku ievietots “būrī”, no kurienes pa lodziņu, kas sadala būri un salonu, redzēju, kā Valsts policijas amatpersona, kura sākotnēji, veicot manu piespiedu ievietošanu būrī, pielietoja vardarbību, citu Valsts policijas amatpersonu klātbūtnē tīši bojāja manu mantu, bojājot plakātu un tā statīva stiprinājumus.
Šīs darbības ir fiksētas, veicot fizisko personu datu apstrādi (savu) – to, ko es esmu redzējis un dzirdējis. Videofiksācija veikta ar mērķi aizsargāt manas vitāli svarīgās tiesiskās intereses – īpašuma aizsardzība, noziedzīgi nodarījumi pret mani, manu dzīvību, veselību un labklājību, kā arī vēlos piebilst, ka policijas transportlīdzeklī (būrī), kurā atrados, bija tumšs, un man nebija iespējas pat piesprādzēties. Un transportlīdzekļa vadītājs uzsāka kustību, nepārliecinoties, vai es esmu piesprādzējies, tādējādi apdraudot manu veselību, dzīvību un labklājību. Transportēšanas laikā uz Centra iecirkni es pret automašīnas griestiem sasitu galvu. Ir puns.
Kad apstājāmies pie Centra iecirkņa, es norādīju, ka vēlos uzsmēķēt, policijas darbinieki negribīgi piekrita, smēķēšanas laikā mani steidzināja. Policijas darbinieks Oļegs Černiševs (5. rotas darbinieks) neslēpjot veica plakāta fotografēšanu un fotogrāfijas sūtīšanu pa mobilo aplikāciju “Whatsapp”, pēc kā es tiku ievests policijas iecirknī.
Neviena no policijas amatpersonām līdz nogādāšanai uz iecirkni nebija mani informējusi par manām tiesībām un pienākumiem, nebija skaidri norādījusi administratīvās aizturēšanas iemeslus, tiesisko pamatu, izdevusi rīkojumu un informējusi, ka par rīkojuma nepildīšanu policijas darbiniekam ir tiesības pielietot fizisku spēku.
Kad bijām iegājuši iecirknī, man izdevās uzzināt policijas amatpersonas vārdu un uzdārdu, kura bija pasākuma laikā atteikusi identificēt sevi un kura pirmā man pieprasīja pamest pasākumu. Tā bija Pumpure (2. rota), kura, iespējams, manuprāt, rakstīja ziņojumu, tajā, iespējams, ietverot nepatiesu, maldīgu informāciju par notikušo. Policijas darbinieks veica virkni procesuālo darbību – man piederošo mantu izņemšanu, izņemtās mantas ir uzskaitītas izņemšanas protokolā, aizturēšanas protokola sastādīšanu un mantu apskatei protokola sastādīšanu un mantu apskati. Mantu apskates un mantu apskates protokola sastādīšanas laikā mantas – dokumenti bija brīvi saskatāmi, salasāmi trešajai personai, tai sk. aizturētajai personai, kuru vēlāk konvojēja projām. Dokumenti bija saistībā ar Datu valsts inspekcijas pārbaudes lietām. Dokumentu saturā bija iekļauti Rīgas pils. Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses personas dati. Vairākkārtēji lūdzu neveikt mantu apskati, ņemot vērā tiesību aizskārumu un negatīvās sekas. Dokumentos bija ietverti mani un trešo personu dati, tai skaitā komercsabiedrību noslēpums.
Admin. aizturēšanas protokolā apzināti tika norādītas ziņas, kas neatbilst patiesībai. Uz maniem aizrādījumiem netika reaģēts, admin. aizturēš. protokols no manas puses netika parakstīts, jo policijas amatpers. liedza šādu iespēju. Uz lūgumu izsniegt materiālu kopijas man tika norādīts, ka pie izskatīšanas es to varēšu izdarīt. Pēc kā tiku patriekts no policijas ēkas. Manuprāt, visas darbības policijas iecirknī tika filmētas ar video un audio iekārtām. Iecirknī atrados laika posmā no 19.00 līdz 22.10.
Šodien, 14.jūlijā telefoniski sarunājos ar Centra iecirkņa dežūrdaļu, informēju par prognozējamo ierašanās laiku, lai iepazītos un saņemtu kopiju no admin. lietas. Dežūrdaļas darb. norādīja, ka informēs priekšnieku. Ierodoties no manis tika pieprasīts iesniegums, policijas darbinieki pārkāpa virkni tiesību normu. Iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītājs piekrita komunicēt tikai telefoniski, sarunas laikā bija rupjš, izaicinošs, neatsaucīgs, klaji ignorēja manas tiesības iepazīties – saņemt lietas materiālu kopijas. Iecirknī tika iesniegts iesniegums. Pēc kā es devos projām no iecirkņa. Vēlāk zvanot uz iecirkni, saņēmu atbildi, ka mans iesn. tiks izskatīts viena mēneša laikā un ka man neesot ties. iepazīties ar lietas materiāliem līdz brīdim, kad mani sauks pie administratīvās atbildības.
Lūdzu nekavējoties uzsākt dienesta pārbaudi par policijas darbinieku rīcības tiesiskumu, nekavējoties pieprasīt video un audio ierakstus no Centra iec., kas pierāda policijas darbinieku prettiesiskās darbības. Pie nepieciešamības iegūt papildu informāciju, nekavējoties sazināties ar mani. Lūdzu nodrošināt visas admin. lietas materiālu izsniegšanu Rīgas Centra iec. vai pieņemšanā pie Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja A.Velša.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
