Valsts naudas tērētāji atkal viesojušies Siguldas viesnīcā "Segevold" - par nieka 2500 eiro
PIETIEK14.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tāpat kā Pietiek jau aprakstītie Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ierēdņi arī Mārtiņa Tola (attēlā) vadītās VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) darbinieki aizvadītās nedēļas nogalē divas dienas par šīs valsts īpašumus apsaimniekojošās kapitālsabiedrības līdzekļiem - kopumā divarpus tūkstošiem eiro - paviesojusies Siguldas viesnīcā Segevold. Atšķirībā no PKC šoreiz viesi viesnīcas džakuzi neesot plunčājušies vai vismaz savas izklaides video nav uzņēmuši.
Pietiek jau ziņoja, ka pērnā gada nogalē Siguldas viesnīcā Segevold divas dienas viesojās PKC darbinieki, kuri izmantoja arī iespēju par valsts naudu izbaudīt viesnīcas džakuzi. PKC šādu valsts naudas tērēšanu pamatoja ar to, ka Segevold piedāvājums ar visu džakuzi esot bijis lētāks nekā citu viesnīcu piedāvājums tikai par nakšņošanu un ēdināšanu.
Divu dienu izbraukuma semināra uz Valmieru un Aloju organizēšanai, pēc PKC domām, bijis nepieciešams arī izmantot nakšņošanu Siguldā, kas atrodas vien 50 kilometru attālumā no Rīgas. Turklāt, tā kā džakuzi bijis iekļauts piedāvājumā, semināra dalībnieki to arī izmantojuši.
Savukārt Valsts nekustamie īpašumi šajā viesnīcā šā gada 10. un 11. oktobrī rīkojuši apmācības saviem darbiniekiem, kurus apmācīt paša uzņēmuma telpās nekādi neesot bijis iespējams.
„Kursu uzdevums bija noteikt mērķus un sastādīt uzņēmuma darbības plānu 2015. gadam. Pēc noteiktajiem mērķiem un darbības plāna 2015.gadā uzņēmums veiks visu darbinieku darba izpildes vadību un vērtēšanu,” kursu nepieciešamību pamato VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.
Pēc viņas sniegtās informācijas, apmācības tiekot plānotas katra gada beigās nākamajam gada periodam, attiecīgi izvērtējot prioritātes un biznesa nostādnes. Šādi kursi dažādām amatu grupām uzņēmumā notiekot pēc sastādīta mācību plāna ārpus darba telpām vai darba telpās.
Laukšteina apgalvo, ka VNĪ rīcībā neesot tādu telpu, kurā rīkot šāda veida kursus, tādēļ arī izvēlēts īrēt telpas, lai darbinieki netraucēti varētu nodoties apmācībām.
„Droši varam sacīt, ka VNĪ rīcībā esošās sapulču telpas Vaļņu ielā 28 un Mucenieku ielā 3 ir noslogotas un piemērotas tikai īsu sanāksmju organizēšanai ikdienas operatīvajā darbā. Citu brīvu, atbilstošu un pieejamu jau neiznomātu telpu VNĪ rīcībā nav. VNĪ šajā gadījumā apzināti izvēlējās strādāt ārpus sava biroja telpām, lai darba procesā pilnībā un netraucēti pievērstos stratēģisko un operatīvo mērķu plānošanai, kas ir nopietns darbs uzņēmuma attīstībai," apgalvo VNĪ pārstāve.
Izmaksas apmācībām telpu un aprīkojuma nomai bijušas 2500 eiro apmērā, un VNĪ pārstāve apgalvo, ka viesnīcas džakuzi apmācību darbinieki neesot izmantojuši. Nokļūšanai uz apmācību norises vietu un atpakaļ izmantots VNĪ transports.
„VAS Valsts nekustamie īpašumi ir peļņu nesošs uzņēmums. VNĪ ir komersants, un tā budžets ir atdalīts no valsts budžeta. Mācības tiek finansētas no ieņēmumiem, ko veido ienākumi no nekustamā īpašuma nomas maksas. VNĪ kā jebkurš darba devējs, kā ikviens uzņēmums nemitīgi rūpējās par savu darbinieku izaugsmi un motivāciju. Apmācības ik gadu ir plānots ieguldījums darbinieku un uzņēmuma attīstībā.
Lai saplānotu šādus apmācību kursus, uzņēmums nosaka apmācību vajadzības un to organizēšanai ņem vērā līdzīgu un labu darba devēju tēla reputāciju ieguvušu uzņēmumu prakses. VNĪ neizmanto profesionālu apmācību un konferenču rīkotāju pakalpojumus, bet gan izvēlas tādu apmācību norises vietu, kas piedāvā nepieciešamo telpu un tehnisko nodrošinājumu,” taisnojas Laukšteina.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
