Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo gadu laikā sabiedrībā aktīvi tiek aicināts cilvēkus iegādāties Latvijā ražotus produktus, tomēr, kaut iedzīvotāji pauž viedokli, ka vēlas atbalstīt vietējos ražotājus, situācija nav spīdoša un reāls atbalsts ražotājiem netiek sniegts.

Daudzi cilvēki joprojām domā, ka ražotājam nav nozīmes un vienīgais, kas ir svarīgs ir produkta cena, lielveikali un cilvēki ir nostiprinājušies patēriņa paradumos uz importa preču rēķina. Tomēr, ja aizdomājas, pērkot importa produktus, iztērētā nauda nonāk pie to ārzemju ražotājiem. Protams, bez importa precēm, kā, piemēram, banāni, kafija, rīsi, kas mūsu klimatā vienkārši nav efektīvi audzējami, preču piedāvājums būtu nepietiekams un neapmierinātu iedzīvotāju prasības, tomēr mūsu valstī esam nonākuši līdz situācijai, ka ārzemju ražotāji importē Latvijā pilnīgi visu, aizņemot vairākas nišas un traucējot vietējiem ražotājiem attīstīties. Situācija sāk kļūt bīstama, jo šādas konkurences apstākļos mūsu ražotājiem draud nopietnas briesmas.

Iedzīvotāji atzīst, ka bieži izvēlas importētus pārtikas produktus, jo tie ir lētāki nekā Latvijā ražotie. Tomēr, kaut iztērējam mazāk naudas, tā nonāk pie ārvalstu ražotājiem, nevis palīdz uzlabot ekonomisko situāciju šeit. Tā kā pēc vietējā ražojuma produktiem pieprasījums ir mazāks, arī to cena ir augstāka, un iedzīvotāju pašu rīcība un izvēle spētu to nopietni ietekmēt. Skatoties uz šo problēmu globālā mērogā, redzam, ka daudzās pasaules valstīs patērētāju rīcība un iniciatīva pirkt savā valstī ražotus produktus ir bijis tas faktors, kas mainījis pārtikas ražošanas sistēmu un tirgu. Tāpēc sabiedrībā ir jāveicina Latvijā ražotu produktu pirkšana, lai cilvēki savus iepirkumu groziņus pildītu ar Latvijas augļiem un dārzeņiem nevis importētiem produktiem.

Vietējo ražotāju atbalstīšana pēdējā laikā kļuvusi arī par patriotisma izpausmi, cilvēki sākuši saskatīt sociālo un kultūras saistību ar ražotājiem. Nereti produkcija tiek ražota un arī pārdota pēc īpašām, tradicionālām metodēm, kas nav plaši izplatītas pasaulē un liek cilvēkiem just saikni starp kultūru un produktu, tā unikalitāti, just, ka tas ir audzis zemē, kurā paši dzīvojam. Iegādājoties vietējos produktus, cilvēki palīdz uzturēt arī tradīcijas un ēšanas paradumus un nacionālo identitāti, jo īstenībā jau liela daļa no importētajiem produktiem nemaz nav mūsu autentiskajās ēdienkartēs. Svarīgs ir arī veids, kā produkts tiek pārdots, tirgus, kas ir viena no senākajām tirdzniecības struktūrām, ir svarīga saikne starp patērētāju un ražotāju.

Lai arī valsts cenšas atbalstīt vietējos ražotājus un ir izdoti noteikumi un ieteikumi, ka iepirkumu konkursos primāri ir jāizvēlas Latvijā ražoti produkti, tomēr reālajā dzīvē nereti tas nenotiek. Atbilde ir tā pati, kas iepriekš – cena. Gan zemā pieprasījuma, gan ražošanas izmaksu dēļ vietējā produkcija ir dārgāka, tomēr tām ir zemākas transporta izmaksas, kas ir ekoloģiski pozitīvs faktors, jo tiek samazināts gaisa piesārņojums, un nereti augstāka kvalitāte, jo importēti produkti nereti cieš transportēšanas laikā. Bieži vien vietējie ražotāji nodrošina arī ekoloģiski tīrus produktus un pati ražošana ir videi draudzīga, produkcija ir veselīgāka kā plantācijās ražotie un ar pesticīdiem apstrādātie importa produkti.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi plānu, kā palīdzēt vietējiem ražotājiem un pauž viedokli, ka Latvijas pārtikas ražotājiem svarīgas ir visas produkcijas noieta iespējas, tādēļ nepieciešams palielināt tieši vietējo ražotāju tirgus daļu iepirkumos. Lai veicinātu Latvijas produktu īpatsvara palielināšanos valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, ministrija izstrādājusi noteikumus pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veicējiem, kur, galvenokārt, atzīmēts, ka pašvaldībām ir jāatbalsta vietējie ražotāji, kā sekmīgi izvēlēties un nodalīt eksotiskos produktus no vietējiem produktiem. Uzmanība pievērsta arī transporta izmaksām un piegādi videi draudzīgā veidā. Pēdējo gadu laikā tikušas organizētas vairākas pilotprogrammas vietējo ražotāju produkcijas popularizēšanai, liekot skolām, bērnudārziem un dažādām ēdināšanas iestādēm veikt iepirkumus no vietējiem ražotājiem, kas daudzos gadījumos novedis pie sekmīgas sadarbības. Tomēr nereti skolas un dažādas pašvaldības ēdināšanas iestādes joprojām izvēlas lētāko importa produkciju.

Situācija Latvijā sāk uzlaboties, tomēr es vēlos visas pašvaldības aicināt izvērtēt, vai labāk savus līdzekļus maksājam vietējiem ražotājiem vai tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Mūsu kooperatīvs pašlaik piegādā augļus un dārzeņus daudzām Latvijas skolām un piegādātie apjomi turpina augt. Mums ir jādomā par savējiem, jāatbalsta vietējie ražotāji un jāļauj tiem nodrošināt mūsu pašu vajadzības. Ja turpināsim tērēt naudu importa precēs, nauda turpinās plūst prom no Latvijas. Ja mēs vēlamies kļūt bagātāki, mums ir jākļūst neatkarīgākiem no pasaules un jāizmanto tas, ko paši ražojam, jāļauj cilvēkiem strādāt. Konkurence starp ražotājiem ir ļoti sīva, ir iespējas ražot un strādāt, tomēr cenas ir nopietna problēma, īpaši mazajiem ražotājiem. Ja cenas tiks celtas, tad ražotāji tiks izstumti no tirgus. Nereti mazie ražotāji nav spējīgi nodrošināt pieprasīto produktu apjomu un sortimentu, regulāras piegādes un tiem ir grūti konkurēt. Zemkopības ministrijas plāns šādos gadījumos iesaka mazajiem ražotājiem apvienoties, tā palielinot sortimentu, ražošanas apjomu un spēju konkurēt. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs norāda, ka saimniekiem daudz vienkāršāk savu produkciju būtu iespējams piedāvāt ar kooperatīvu palīdzību. Taču nelielo saimniecību īpašniekiem ir sarežģīti atrast līderus, kuri varētu uzņemties vadību, turklāt jārēķinās arī ar salīdzinoši lieliem attālumiem, kas jāveic, komplektējot produkcijas piegādes.

Lai arī problēma ir valsts mēroga un pašvaldībām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāizvēlas Latvijā ražoti produkti, problēmas sakne ir tajā, ka cilvēki nesaprot, ka pērkot importa produktus būtībā veicina Latvijas atkarību no citu valstu importētajām precēm, jo pašmāju ražotāji, pieprasījuma trūkuma dēļ, samazina ražošanas apjomus. Latvijas uzņēmumi ir sīksti un stipri, tomēr arī to cīņā pret lielajiem importētājiem var pienākt brīdis, kad tie vienkārši vairs nespēs izdzīvot noteiktos apstākļos. Tāpēc sāksim katrs pats ar sevi un domāsim, ko liekam savos iepirkumu groziņos.

Tomēr pārmaiņām ir vajadzīgs laiks. Pašvaldību iepirkumu konkursiem ir jāpievērš lielāka sabiedrības uzmanība, lai tos stimulētu izvēlēties pašmāju produktus, nevis lētāko opciju. Vietējie ražotāji nodrošina darbavietas mūsu valsts iedzīvotājiem un nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar svaigu un garšīgu produkciju. Palīdzēsim savai valstij attīstīties un domāsim par to, ko ikdienā paši varam darīt, lai atbalstītu Latvijas vietējos ražotājus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...