Valsts kontrolieris: mūsu patiesības kritērijs ir „re:čekistu” paustā patiesība
PIETIEK28.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savos spriedumos Valsts kontroles vadība vadās nevis pēc pašu veiktas faktu pārbaudes, bet gan pēc Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra re:baltica veiktās apgalvojumu faktu pārbaudes re:check, - to, oficiālā vēstulē skaidrojot nodomu atlaist Valsts kontroles preses sekretāri Līgu Krapāni par atļaušanos parakstīt atklāto vēstuli, kurā uzdoti jautājumi Covid vakcinācijas sakarā, paziņojis jaunais valsts kontrolieris, ar partiju Vienotība cieši saistītais Rolands Irklis. Pietiek šodien publicē viņa skaidrojumus pilnā apmērā.
Vai Valsts kontrolē eksistē darbinieku ētikas kodekss vai līdzīgs dokuments?
Valsts kontrolē spēkā ir Valsts kontroles Ētikas kodekss (apstiprināts Valsts kontroles padomes 2014.gada 24.novembra sēdē (protokols Nr.64, 3.§)), kā arī Valsts kontroles ētikas kodeksa rokasgrāmata (apstiprināta Valsts kontroles padomes 2015.gada 30.novembra sēdē (protokols Nr.61, 4.§)).
Ētikas prasības attiecībā uz augstākajām revīzijas iestādēm un uz tās darbiniekiem ir noteiktas ISSAI 130 : Ētikas kodekss (Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas ISSAI standartus izdevusi Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI)).
Vai šajā dokumentā ir jebkādā formā iekļauts aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tostarp izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem?
Aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē nav noteikts, bet rīcībai ir jāatbilst Valsts kontroles Ētikas kodeksa prasībām. Tā piemēram, Valsts kontroles Ētikas kodeksa otrais punkts nosaka, ka Valsts kontroles darbinieki savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgi un objektīvi, kā arī politiski neitrāli. Tāpēc revīzijas iestādes darbinieku izteikumi par revidējamām jomām un/vai iesaiste pilsoniskās aktivitātēs, ja tās skar revidējamās jomas, no revīzijas starptautisko standartu viedokļa ir uzskatāms par neatkarības un objektivitātes risku revīzijas iestādei.
Vai jelkāds cits Valsts kontroles iekšējs dokuments aizliedz Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tostarp izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem?
Aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē nav noteikts citos iekšējos dokumentos, Valsts kontroles darba kārtības noteikumos (apstiprināti Valsts kontroles padomes 2011.gada 28.februāra sēdē (protokols Nr.10, 1.§)) ir noteikts pienākums ievērot Valsts kontroles Ētikas kodeksu.
Ja jā, miniet šo dokumentu un nosūtiet man tā kopiju. Ja nē, sniedziet skaidrojumu par to, ar kādu pamatojumu Valsts kontroles vadība mēģina ierobežot darbinieces tiesības izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu un pat, kā izriet no publikācijas, sodīt darbinieci par šāda viedokļa izteikšanu.
Ņemot vērā, ka Valsts kontrole veic pārbaudes saistībā ar piešķirto līdzekļu COVID – 19 pārvarēšanai un seku novēršanai izlietojumu, tai skaitā saistībā ar Covid-19 testēšanas programmu un vakcināciju, izsakot viedokli, ir jāievēro Valsts kontroles Ētikas kodekss.
Lūdzu, miniet konkrētos Valsts kontroles vadības pārstāvjus (vārds, uzvārds, ieņemamais amats), kuri ierosinājuši šādu ierobežošanu un iespējamu sodīšanu.
Valsts kontroles Ētikas kodeksu ir apstiprinājusi Valsts kontroles padome. Saskaņā ar Valsts kontroles Ētikas komisijas nolikumu, lietu par darbinieka Ētikas kodeksa pārkāpumu Ētikas komisijā var ierosināt ar iesniegumu vai sūdzību Valsts kontroles darbinieks, revidējamās vienības pārstāvis, citas valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis, cita persona, kuras intereses tieši ir aizskārusi Valsts kontroles darbinieka rīcība.
Miniet konkrētos Valsts kontroles vadības pārstāvjus (vārds, uzvārds, ieņemamais amats), kuri, kā minēts publikācijā, „tuvākajās dienās lems par Valsts kontroles tālāko rīcību šajā jautājumā”.
Valsts kontroles darbu vada valsts kontrolieris, līdz ar to par konkrētajām darbībām var lemt valsts kontrolieris.
Attiecībā uz L.Krapānes parakstīto vēstuli Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs R. Irklis Latvijas radio ir izteicies, ka minētā persona esot parakstījusi vēstuli, "kura satur nepatiesu informāciju". Vēlos no Jūsu iestādes saņemt skaidrojumu – kas tieši minētajā vēstulē atbilstoši tās vadītāja paustajām ziņām ir „nepatiesa informācija”.
Intervijā Valsts kontrolieris atsaucas uz Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra re:baltica veikto apgalvojumu faktu pārbaudi re:check. Tā atklāj vairākas faktu neatbilstības vēstules saturā. Ar publikāciju var iepazīties pievienotajā saitē:
https://rebaltica.lv/2021/06/jalabo-inficesanas-statistika-atklatas-vestules-autori-maldina-par-testiem-un-vakcinam/
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
