Valsts kontrolieris jauns, bet „ģimenes uzņēmumi” Valsts kontrolē tie paši vecie
Anonīmais revidents05.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen ievēlētais valsts kontrolieris Rolands Irklis turpina iemīto taciņu Elitas Krūmiņas laikā un par valsts budžeta līdzekļiem uztur padomnieku Ivo Valdovski ar nepilnu 3000 eiro mēnešalgu[1], kuram, iespējams, pat nav augstākās izglītības - tā pēdējā laikā runā audita iestādes kolektīvā.
Cik zināms, tad padomnieks “komunikācijas jautājumos” savas dzīves laikā strādājis dažādās sabiedrisko attiecību aģentūrās, bet vērā ņemamus panākumus nozares vidū nav ieguvis.
Pilsētā runā, ka savu nozīmīgāko karjeras sasniegumu PR speciālists uzskata bēdīgi slavenās “Zatlera Reformu partijas” izpilddirektora amatu. Ivo Valdovska panākumi šajā projektā ir novērtējami “pēdiņās” ar izcilību, jo tieši viņa vadībā partija tika likvidēta.
Tikmēr joprojām lielai daļai Valsts kontroles darbinieku nav skaidrs, kādus pienākumus ikdienā konkrētais padomnieks veic un par ko tad īsti saņem uz valsts pārvaldes fona iespaidīgo mēnešalgu.
Zīmīgi, ka Elitas Krūmiņas pilnvaru laikā padomnieks jau reizi ir ticis atlaists, taču pēc neilga laika atkal pieņemts darbā. Iespējams, par labu šajā situācijā nāca arī tas, ka padomnieka laulātā dzīvesbiedre ir iestādē atbildīga par personāla politiku, jo ieņem personāla daļas vadītājas amatu.
Līdz ar to varam secināt, ka jaunais un apņēmīgais iestādes vadītājs vistiešāk atbalsta šādus ģimenes uzņēmumus valsts pārvaldes iekšienē, kurā pieņemts stutēt vienam otru neatkarīgi no profesionālajām prasmēm un iegūtās izglītības.
Nepilnu trīs gadu laikā šāda komunikācijas eksperta piesaiste Valsts kontrolei ir potenciāli izmaksājusi vairāk nekā 100 000 eiro (36 mēneši x 3000 eiro).
Red.piez. Uz uzdotajiem jautājumiem šai sakarā Valsts kontroles vadība pagaidām nav atbildējusi.
[1]Valsts kontrole. Darba un izaugsmes iespējas. https://www.lrvk.gov.lv/uploads/files/Aktualitates/Publications/VK_areja%20majas%20lapa_Algu%20diapazoni%20no%2001.01.2021_3.pdf
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
