Valsts kontrolieris jauns, bet „ģimenes uzņēmumi” Valsts kontrolē tie paši vecie
Anonīmais revidents05.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen ievēlētais valsts kontrolieris Rolands Irklis turpina iemīto taciņu Elitas Krūmiņas laikā un par valsts budžeta līdzekļiem uztur padomnieku Ivo Valdovski ar nepilnu 3000 eiro mēnešalgu[1], kuram, iespējams, pat nav augstākās izglītības - tā pēdējā laikā runā audita iestādes kolektīvā.
Cik zināms, tad padomnieks “komunikācijas jautājumos” savas dzīves laikā strādājis dažādās sabiedrisko attiecību aģentūrās, bet vērā ņemamus panākumus nozares vidū nav ieguvis.
Pilsētā runā, ka savu nozīmīgāko karjeras sasniegumu PR speciālists uzskata bēdīgi slavenās “Zatlera Reformu partijas” izpilddirektora amatu. Ivo Valdovska panākumi šajā projektā ir novērtējami “pēdiņās” ar izcilību, jo tieši viņa vadībā partija tika likvidēta.
Tikmēr joprojām lielai daļai Valsts kontroles darbinieku nav skaidrs, kādus pienākumus ikdienā konkrētais padomnieks veic un par ko tad īsti saņem uz valsts pārvaldes fona iespaidīgo mēnešalgu.
Zīmīgi, ka Elitas Krūmiņas pilnvaru laikā padomnieks jau reizi ir ticis atlaists, taču pēc neilga laika atkal pieņemts darbā. Iespējams, par labu šajā situācijā nāca arī tas, ka padomnieka laulātā dzīvesbiedre ir iestādē atbildīga par personāla politiku, jo ieņem personāla daļas vadītājas amatu.
Līdz ar to varam secināt, ka jaunais un apņēmīgais iestādes vadītājs vistiešāk atbalsta šādus ģimenes uzņēmumus valsts pārvaldes iekšienē, kurā pieņemts stutēt vienam otru neatkarīgi no profesionālajām prasmēm un iegūtās izglītības.
Nepilnu trīs gadu laikā šāda komunikācijas eksperta piesaiste Valsts kontrolei ir potenciāli izmaksājusi vairāk nekā 100 000 eiro (36 mēneši x 3000 eiro).
Red.piez. Uz uzdotajiem jautājumiem šai sakarā Valsts kontroles vadība pagaidām nav atbildējusi.
[1]Valsts kontrole. Darba un izaugsmes iespējas. https://www.lrvk.gov.lv/uploads/files/Aktualitates/Publications/VK_areja%20majas%20lapa_Algu%20diapazoni%20no%2001.01.2021_3.pdf
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
