Valsts kontroliera amatam piesauc arī deputāti Siliņu un "Vienotības" valdes locekles Čigāni un Kornu
PIETIEK03.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotības pārstāves - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna un deputāte Lolita Čigāne, kā arī tā dēvētās Neatkarīgo deputātu grupas jeb "Olšteina sešinieka" deputāte Elīna Siliņa ir publiski pagaidām neizskanējušās personas, kurām atbalstu kuluāros arī zondējuši politiķi.
Politiķu konsultācijās kā valsts kontroliera amata pretendenti pašlaik vēl tiek apspriesti ar partijām vai to interesēm cieši saistīti cilvēki, kas liecina, ka vienošanās par Ingunas Sudrabas pēcteci notiks uz augstām likmēm un politisko tirgu. Sudraba amata zvērestu nodeva 2009. gada 22. janvārī, un šis arī ir pēdējais brīdis, kad būtu jānotiek Saeimas balsojumam par nākamo Valsts kontroles vadītāju.
Ekonomista izglītību ieguvusī Elīna Siliņa, kura kopā ar pārējiem tā dēvētā "Olšteina sešinieka" deputātiem 11. Saeimas sanākšanas priekšvakarā atšķēlās no Reformu partijas, vada Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un daudzkārt nākusi ar dažādiem uz valsts izdevumu efektivizēšanu vērstiem priekšlikumiem, un viņas nonākšana uz valsts kontroliera amata rezervistu soliņa ir loģiska. Siliņa ir ievēlēta no Reformu partijas saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā, un, viņai noliekot deputāta mandāru, Saeimā nāktu nākamais aiz svītras palikušais - Reinis Freimanis. Arī viņš Reformu partijā tiek uzskatīts par "olšteinieti", bet, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, no partijas nav izslēgts, tādēļ politikas kuluāros tiek spriests, ka zatlerieši, cerot uz vismaz viena šķeltnieku mandāta atgūšanu, varētu atbalstīt Siliņas ievēlēšanu valsts kontroliera amatā. Tas mazinātu spiedienu par ministru portfeļu pārdali uz Reformu partijas rēķina un līdz ar to, iespējams, nebūtu izdevīgi citām koalīcijas partijām, bet tas mazina Siliņas izredzes.
Valsts kontroliera amata sakarā politikas kuluāros piesauktā Lolita Čigāne ir arī eventuāla pretendente uz Vienotības Saeimas frakcijas vadītājas amatu, ja pēc sestdien partijas kongresā notikušā, kad esošais frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis saņēma triecienu savai autoritātei, jo netika pārvēlēts Vienotības valdē, varētu atjaunoties diskusijas par viņa nomaiņu.
Tomēr partijas vēl ir ļoti tālu no tā, lai spētu vienoties par valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pēcteci, jo publiskajā telpā jau nopludinātie un citi Pietiek zināmie iespējamie amata pretendenti ir vai nu konkrētu politisko partiju pārstāvji, vai ar partiju interesēm cieši saistīti. Tas nozīmē, ka vienošanās par kādu no "politiskajiem kandidātiem" prasītu viņa izvirzītāju būtisku piekāpšanos citos lēmumos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
