Valsts kontrole: Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas meži” domā galvenokārt par peļņu, bet sanāk tikai konkurences kropļošana
PIETIEK20.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nila Ušakova vadītā Rīgas pašvaldība ir pieļāvusi situāciju, ka tai piederošās Aivara Tauriņa (attēlā) vadītās SIA Rīgas meži darbība pamatā ir vērsta nevis uz plānveidīgu pašvaldības meža platību apsaimniekošanu, bet gan uz uzņēmuma ekonomisko interešu īstenošanu - vēlmi gūt iespējami lielākus ieņēmumus no savas saimnieciskās darbības, taču vienīgais, kas no tā sanācis – Rīgas meži, iesaistoties komercdarbībā kokrūpniecības jomā, mūsuprāt, rada konkurences kropļošanu. Pietiek šodien publicē pilnu Valsts kontroles atzinumu, kurā izteikti arī šie secinājumi.
Neraugoties uz Latvijas Krājbankā zaudētajiem 1,2 miljoniem eiro un gada laikā seškārt sarukušu peļņu, ar Biķernieku mežā sarīkoto iespaidīgo izzāģēšanas postažu slavenā Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži valdība pērn tikusi pie iespaidīga atalgojuma pieauguma, - tā rāda uzņēmuma gada pārskats Lursoftdatu bāzē. Algu pieaugumam nav traucējis arī fakts, ka uzņēmuma jaunās kokzāģētavas darbības apjomi joprojām nav sasniegusi Tauriņa pirms pieciem gadiem solīto līmeni.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Rīgas meži valdes locekļu atalgojums palielinājies no 214,3 tūkstošiem eiro 2015. gadā līdz 247,1 tūkstotim eiro pērn. 594 tūkstoši eiro 2015. gadā un jau 727 tūkstoši eiro pērn, - tik iespaidīgi ir palielinājušās uzņēmuma administrācijas algas.
Šādu atalgojuma pieaugumu uzņēmuma vienīgā akcionāre – Rīgas pašvaldība – ir noteikusi, neņemot vērā ne SIA Rīgas meži pērn strauji – aptuveni sešarpus reizes sarukušo peļņu (līdz 227 tūkstošiem eiro), ne līdz šim publiski neatklāto faktu, ka Rīgas mežu vadība pamanījusies bankrotējušajā Latvijas Krājbankā pazaudēt 1,205 miljonus eiro.
Uzņēmuma gada pārskatā minēta arī iespaidīga komercķīla, un Rīgas mežu ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi no AS SEB banka ir bijuši nepilni 2,5 miljoni eiro. 2012. gadā šī kredītiestāde izrādījās vienīgā, kas bija gatava aizdot Rīgas mežiem 4,5 miljonus latu kokzāģētavas ražošanas kompleksa projektēšanai un būvdarbiem. Arī šīs zāģētavas „darbs” plaši analizēts Valsts kontroles slēdzienā.
„Pirmais darbības gads būs "iesildīšanās" gads, kad zāģētava strādās ar 50% jaudu, un šajā gadā apgrozījums plānots 1,7 miljonu latu apmērā. Vēlāk zāģētavas apgrozījumu paredzēts palielināt līdz 3,1 miljonam latu (4,4 miljoniem eiro)," – tā 2012. gadā apgalvoja Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Tauriņš. Viņš toreiz arī paziņoja, ka kopumā investīcijas kokzāģētavā saskaņā ar biznesa plānu esot paredzēts atpelnīt trīs gadu laikā.
Taču pat vēl tagad, piecus gadus vēlāk Tauriņa solītie kokzāģētavas Norupe apgrozījuma apjomi joprojām nav sasniegti. Kā rāda Rīgas mežu gada pārskats, uzņēmuma „realizācijas daļa veikusi Sabiedrības kokzāģētavas Norupe saražotās produkcijas (zāģmateriāli, skaida, šķelda, brāķētā koksne, miza, koksnes gabalatliekas, utt.) pārdošanu par EUR 3
Līdz ar to galvenais Rīgas pašvaldības uzņēmuma bizness ir koku zāģēšana un apaļkoku pārdošana: saskaņā ar gada pārskatu pērn tas veicis „apaļkoku pārdošanu ar piegādi pasūtītājam 75 253,97 m3 apjomā par EUR 4 039 431, apaļkoku pārdošanu pie ceļa 57 525,79 m3 apjomā par EUR 2 261 224, ka arī apaļkoku pārdošanu cirsmā 148 m3 par EUR 847”.
Pietiek jau informēja par citiem Rīgas mežu vadības saimniekošanas rezultātiem: neraugoties uz iespaidīgo izzāģēto mežu apjoma pieaugumu, pērn Rīgas meži ir strādājuši ar neto apgrozījumu EUR 14 950 372 apjomā un tikai EUR 227 704 lielu peļņu. Publiski gan Rīgas meži mēģina norādīt tikai uz to, ka tie nodarbojoties ar mežu kopšanu un teritoriju labiekārtošanu.
Kopējā SIA Rīgas meži apsaimniekotā platība ir 63 373 ha, no kuriem meža zemes aizņem 59 602 ha. Sabiedrības statūtkapitālā ir iekļauti 53 386 ha (no kuriem meža zemes - 51 781 ha). Pārējo platību veido Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošie meži un meža zemes Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un meži īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
