Valsts kontrole: Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas meži” domā galvenokārt par peļņu, bet sanāk tikai konkurences kropļošana
PIETIEK20.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nila Ušakova vadītā Rīgas pašvaldība ir pieļāvusi situāciju, ka tai piederošās Aivara Tauriņa (attēlā) vadītās SIA Rīgas meži darbība pamatā ir vērsta nevis uz plānveidīgu pašvaldības meža platību apsaimniekošanu, bet gan uz uzņēmuma ekonomisko interešu īstenošanu - vēlmi gūt iespējami lielākus ieņēmumus no savas saimnieciskās darbības, taču vienīgais, kas no tā sanācis – Rīgas meži, iesaistoties komercdarbībā kokrūpniecības jomā, mūsuprāt, rada konkurences kropļošanu. Pietiek šodien publicē pilnu Valsts kontroles atzinumu, kurā izteikti arī šie secinājumi.
Neraugoties uz Latvijas Krājbankā zaudētajiem 1,2 miljoniem eiro un gada laikā seškārt sarukušu peļņu, ar Biķernieku mežā sarīkoto iespaidīgo izzāģēšanas postažu slavenā Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži valdība pērn tikusi pie iespaidīga atalgojuma pieauguma, - tā rāda uzņēmuma gada pārskats Lursoftdatu bāzē. Algu pieaugumam nav traucējis arī fakts, ka uzņēmuma jaunās kokzāģētavas darbības apjomi joprojām nav sasniegusi Tauriņa pirms pieciem gadiem solīto līmeni.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Rīgas meži valdes locekļu atalgojums palielinājies no 214,3 tūkstošiem eiro 2015. gadā līdz 247,1 tūkstotim eiro pērn. 594 tūkstoši eiro 2015. gadā un jau 727 tūkstoši eiro pērn, - tik iespaidīgi ir palielinājušās uzņēmuma administrācijas algas.
Šādu atalgojuma pieaugumu uzņēmuma vienīgā akcionāre – Rīgas pašvaldība – ir noteikusi, neņemot vērā ne SIA Rīgas meži pērn strauji – aptuveni sešarpus reizes sarukušo peļņu (līdz 227 tūkstošiem eiro), ne līdz šim publiski neatklāto faktu, ka Rīgas mežu vadība pamanījusies bankrotējušajā Latvijas Krājbankā pazaudēt 1,205 miljonus eiro.
Uzņēmuma gada pārskatā minēta arī iespaidīga komercķīla, un Rīgas mežu ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi no AS SEB banka ir bijuši nepilni 2,5 miljoni eiro. 2012. gadā šī kredītiestāde izrādījās vienīgā, kas bija gatava aizdot Rīgas mežiem 4,5 miljonus latu kokzāģētavas ražošanas kompleksa projektēšanai un būvdarbiem. Arī šīs zāģētavas „darbs” plaši analizēts Valsts kontroles slēdzienā.
„Pirmais darbības gads būs "iesildīšanās" gads, kad zāģētava strādās ar 50% jaudu, un šajā gadā apgrozījums plānots 1,7 miljonu latu apmērā. Vēlāk zāģētavas apgrozījumu paredzēts palielināt līdz 3,1 miljonam latu (4,4 miljoniem eiro)," – tā 2012. gadā apgalvoja Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Tauriņš. Viņš toreiz arī paziņoja, ka kopumā investīcijas kokzāģētavā saskaņā ar biznesa plānu esot paredzēts atpelnīt trīs gadu laikā.
Taču pat vēl tagad, piecus gadus vēlāk Tauriņa solītie kokzāģētavas Norupe apgrozījuma apjomi joprojām nav sasniegti. Kā rāda Rīgas mežu gada pārskats, uzņēmuma „realizācijas daļa veikusi Sabiedrības kokzāģētavas Norupe saražotās produkcijas (zāģmateriāli, skaida, šķelda, brāķētā koksne, miza, koksnes gabalatliekas, utt.) pārdošanu par EUR 3
Līdz ar to galvenais Rīgas pašvaldības uzņēmuma bizness ir koku zāģēšana un apaļkoku pārdošana: saskaņā ar gada pārskatu pērn tas veicis „apaļkoku pārdošanu ar piegādi pasūtītājam 75 253,97 m3 apjomā par EUR 4 039 431, apaļkoku pārdošanu pie ceļa 57 525,79 m3 apjomā par EUR 2 261 224, ka arī apaļkoku pārdošanu cirsmā 148 m3 par EUR 847”.
Pietiek jau informēja par citiem Rīgas mežu vadības saimniekošanas rezultātiem: neraugoties uz iespaidīgo izzāģēto mežu apjoma pieaugumu, pērn Rīgas meži ir strādājuši ar neto apgrozījumu EUR 14 950 372 apjomā un tikai EUR 227 704 lielu peļņu. Publiski gan Rīgas meži mēģina norādīt tikai uz to, ka tie nodarbojoties ar mežu kopšanu un teritoriju labiekārtošanu.
Kopējā SIA Rīgas meži apsaimniekotā platība ir 63 373 ha, no kuriem meža zemes aizņem 59 602 ha. Sabiedrības statūtkapitālā ir iekļauti 53 386 ha (no kuriem meža zemes - 51 781 ha). Pārējo platību veido Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošie meži un meža zemes Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un meži īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
