Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar partiju Vienotība saistītā Rolanda Irkļa vadītā Valsts kontrole ir gājusi pavadā līdzšinējā valsts prezidenta Egila Levita kancelejai, kas noslepenojusi daļu ziņu par saviem izdevumiem. Līdz ar to zināms vienīgi tas, ka E. Levita kancelejas revīzijā, kā min Valsts kontrole savā oficiālajā atzinumā, nav bijusi pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tikusi precizēta. Tas faktiski norāda uz līdzekļu izšķērdēšanu un nespēju par tiem atskaitīties.

Tas, ka Valsts kontrole atzinumā par Valsts prezidenta kancelejas 2022. gada pārskata sagatavošanas pareizību izsaka iebildes, ir nebijis gadījums. „Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu apmēra pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta,” teikts Valsts kontroles atzinumā.

Pietiek.com šodien publicē Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, no kura izņemta visa informācija, ko noslepenojusi Egila Levita kanceleja (tekstā tā apzīmēta kā [IP]). Ja būs nepieciešams, pietiek.com pārstāvis vērsīsies tiesā, lai šī informācija par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem Egila Levita paspārnē tiktu publiskota un ar to varētu iepazīties sabiedrība.,

„Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskatu

IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA [IP] līdz revīzijas departamenta lēmuma, ar kuru apstiprināts revīzijas ziņojums, spēkā stāšanās brīdim.

Ja revīzijas ziņojumā ir papildu norāde par ierobežotu pieejamību, ierobežotas pieejamības statuss attiecīgajai daļai tiek saglabāts arī pēc revīzijas ziņojuma spēkā stāšanās.

Revīzijas ziņojums “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskatu”

Finanšu revīzija “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskata sagatavošanas pareizību”

Revīziju veica valsts revidentes Ilze Jansone un Kristīne Toka, atbildīgā sektora vadītāja Nataļja Mihailova un departamenta direktore Inga Vilka, pamatojoties uz Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 05.09.2022. revīzijas grafiku Nr.2.4.1-31/2022.

Revīzijas ziņojums stājas spēkā Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta lēmuma par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu spēkā stāšanās brīdī.

Gada pārskata sagatavošana

Izņemot zemāk minēto, Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Valsts prezidenta kancelejas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Valsts prezidenta kancelejas darbības rezultātiem gadā, kas noslēdzās 2022.gada 31.decembrī, un tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācij a par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta.

Ieteikums

Revīzijā sniegts viens ieteikums, kuru ieviešot tiks nodrošināts, ka slēdzot pakalpojumu līgumus, [IP], darījuma slēgšanas un īstenošanas process ir izsekojams un tiek gūta pārliecība par saņemto pakalpojumu cenas un apjoma pamatotību un ticamību.

Gada parskata sagatavošana

Parskata daļa - izdevumi

Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi - par faktiski nepieciešamā un saņemtā pakalpojuma apjomu, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta.

Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) Trīs jūru iniciatīvas samita un biznesa foruma organizēšanai 2022.gada 20., 21.jūnijā tika piešķirts finansējums 1 207 425 euro apmērā (samitam 2022.gada 20.jūnijā). Sākotnējais finansējums pasākuma īstenošanai tika pieprasīts, plānojot 2022.gada budžetu, prioritārā pasākuma ietvaros un tam tika piešķirti 568 000 euro2. Vēlāk jau 2022.gadā tā īstenošanai vēl divas reizes tika piešķirts papildu finansējums - 319 305 euro apmērā, pārdalot to no apropriācijas rezerves3, un 320 120 euro apmērā, piešķirot to no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem4.

Kopumā Kancelejas organizētajam pasākumam tika izlietoti 1 123 767 euro jeb 93% no tam piešķirtā finansējuma. Vienlaikus saistībā ar samita organizēšanu Kancelejas darbiniekiem tika piešķirtas naudas balvas vai piemaksas no Kancelejas pamatbudžeta līdzekļiem 45 840 euro apmērā - 23 darbiniekiem tika piešķirtas naudas balvas (42 184 euro) un astoņiem darbiniekiem tika piešķirtas piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti (3656 euro). Pasākuma organizēšanā un nodrošināšanā piedalījās arī citas valsts institūcijas.

[IP]

[IP]

[IP]

Līgumā un tā pielikumos ir konstatētas vairākas nepilnības un pretrunas.

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

Grāmatvedības likums nosaka, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai5.

[IP]

Pieņemšanas - [IP] - nodošanas aktā konstatētas vairākas neatbilstības un kļūdas.

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

Ņemot vērā iepriekš minētās neatbilstības sniegtā [IP] pakalpojuma izdevumu attaisnojuma dokumentos, Kanceleja nav ievērojusi Grāmatvedības likuma prasības, kas nosaka, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai ir jābūt pilnīgai, atbilstošai un savlaicīgai. Līdz ar to revīzijā nebija iespējams gūt pārliecību par faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma apjomu un tā kopējo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu.

Ieteikums

Valsts prezidenta kancelejai pilnveidot pasākumus līgumu sagatavošanas un slēgšanas procesā un to izpildes uzraudzībā, lai nodrošinātu, ka, slēdzot pakalpojumu līgumus, [IP], darījuma slēgšanas un īstenošanas process ir izsekojams un tiek gūta pārliecība par saņemto pakalpojumu cenas un apmēra pamatotību un ticamību.

Revīzijas raksturojums

Revīzijas mērķis

Revīzijas mērķis ir pārbaudīt gada pārskatu - vai 2022.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Kancelejas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Kancelejas darbības finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmu gadā, kas noslēdzās 2022.gada 31.decembrī, un vai tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Revidējamās vienības un revidentu atbildība

Kancelejas vadība ir atbildīga par gada pārskata sagatavošanu atbilstoši MK 19.06.2018. noteikumiem Nr.344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” un tajā sniegtās informācijas patiesu uzrādīšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība paredz izveidot, ieviest un uzturēt tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura nodrošina gada pārskata sagatavošanu bez krāpšanas un kļūdu izraisītām neatbilstībām, kā arī izvēlēties un lietot piemērotu grāmatvedības politiku un, sagatavojot gada pārskatu, izvērtēt Kancelejas spēju turpināt darbību, ņemot vērā visu pieejamo informāciju par turpmākajiem iestādes plāniem, kas aptver vismaz 12 mēnešus pēc bilances datuma.

Valsts kontrole ir atbildīga par revīzijas vadību, pārraudzību, veikšanu, ziņojuma sagatavošanu un Valsts kontroles atzinuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem. Revīzija veikta saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Saskaņā ar šiem standartiem revīzijas grupa ievēro ētikas prasības un revīziju par gada pārskata sagatavošanu plāno un veic, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtisku kļūdu un neatbilstību un vadības ziņojumā iekļautā informācija nav būtiski atšķirīga no finanšu pārskatā iekļautās informācijas vai revīzijas laikā iegūtās citas informācijas vai arī kādā citā veidā tā nav būtiski sagrozīta.

Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji

Finanšu revīzija “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ir veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3.panta 2.punktu un Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 05.09.2022. revīzijas grafiku Nr.2.4.1-31/2022.

Revīzijas laikā Valsts kontrole veica pārbaudes procedūras par gada pārskata sagatavošanas un darījumu atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Revīzijā, izdarot profesionālus spriedumus un saglabājot profesionālo skepsi, revīzijas grupa:

■ identificēja un novērtēja risku, ka finanšu pārskatos varētu būt būtiskas krāpšanas vai kļūdu izraisītas neatbilstības, izstrādāja un veica revīzijas procedūras, kuru mērķis ir mazināt šos riskus, kā arī ieguva revīzijas pierādījumus, kas sniedz pietiekamu un atbilstošu pamatojumu Valsts kontroles atzinumam;

■    guva izpratni par revīzijai būtiskām revidējamās vienības iekšējām kontrolēm, lai izstrādātu un piemērotu pastāvošiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti;

■    izvērtēja izmantoto grāmatvedības uzskaites politiku atbilstību un grāmatvedības aplēšu un ar tām saistīto vadības uzrādīto skaidrojumu pamatotību;

■    izvērtēja vispārējo finanšu pārskatu struktūru un saturu, ieskaitot atklāto informāciju un skaidrojumus pielikumā, tostarp veica pārskata sakarību un pārskata datu atbilstības grāmatvedības uzskaites datiem pārbaudi, novērtēja vadības piemērotā darbības turpināšanas principa atbilstību un vērtēja, vai finanšu pārskati sniedz patiesu priekšstatu par pārskatā atklātajiem darījumiem un notikumiem;

■    iepazinās ar vadības ziņojumu un izvērtēja, vai tajā iekļautā informācija nav būtiski atšķirīga no finanšu pārskatā iekļautās informācijas vai revīzijas laikā iegūtās citas informācijas vai arī kādā citā veidā tā nav būtiski sagrozīta.

Revīzijas laikā izlases veidā pārbaudītas šādas Kancelejas pārskata daļas:

■    darījumu posteņi (tajā skaitā, veicot darījumu posteņu pārbaudi, iegūta pārliecības par bilances posteni Saistības (konts 5000)):

o atlīdzība (EKK 1000);

o mācību, darba un dienesta komandējumi, darba braucieni (EKK 2100); o pakalpojumi (EKK 2200);

■    bilances posteņi:

o pamatlīdzekļi (konts 1200); o uzkrājumi (konts 4000); o nomātie aktīvi (zembilances konts 0100)

un veikta gada pārskata sakarību pārbaude.

Revīzijas grupa ir konstatējusi, ka revīzijā nav galveno revīzijas jautājumu, par kuriem būtu jāziņo atbilstoši 701.starptautiskajam revīzijas standartam “Ziņošana par galvenajiem revīzijas jautājumiem neatkarīga revidenta ziņojumā”6. Galvenie revīzijas jautājumi ir jautājumi, kas ir aplūkoti revīzijā un pēc revidentu profesionālā sprieduma ir visnozīmīgākie pārskata perioda finanšu pārskatu revīzijā 701.starptautiskā revīzijas standarta kontekstā. Galvenos revīzijas jautājumus revīzijas grupa nosaka no jautājumiem, par kuriem ir ziņots revidējamās vienības vadībai un kuri revīzijas gaitā ir prasījuši pastiprinātu revidentu uzmanību. Valsts kontrole nesniedz atsevišķu atzinumu par šiem jautājumiem.

Revīzija nodrošināja pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sagatavošanai.

Atsauces

1    Kancelejas izdevumu pieaugums pārskata gadā ir saistīts ar Trīs jūru iniciatīvas samita un biznesa foruma organizēšanai papildus piešķirtā finansējuma,

tajā skaitā prioritārajam pasākumam “Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samita organizēšana 2022.gadā” piešķirtā finansējuma, izlietojumu (1,1 milj. euro), atalgojuma palielināšanu un darbinieku motivēšanas instrumentu pārskatīšanu, tajā skaitā prioritārajam pasākumam “Valsts prezidenta kancelejas kapacitātes stiprināšana” piešķirtā finansējuma izlietojumu (270,1 tūkst. euro) un prioritārajam pasākumam “Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšana” piešķirtā finansējuma izlietojumu (150,0 tūkst. euro).

2 Likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” paskaidrojumi.

3 Finanšu ministrijas 25.04.2022. rīkojums Nr.249 “Par apropriācijas pārdali”.

4 Ministru kabineta 01.06.2022. rīkojums Nr.404 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

5 Grāmatvedības likuma 6.panta ceturtā daļa.

6 Starptautiskos revīzijas standartus finanšu revīziju jomā izmanto arī Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI), kā arī tie saskaņā ar Valsts kontroles likuma 1. panta trešo daļu ir saistoši Valsts kontrolei, kas veic revīzijas atbilstoši starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Novērtē šo rakstu:

62
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...