Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cienījamā Straujumas kundze! Ar šo nosūtu Jums tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr.2013-118-27L, kas tika ierosināta, pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu par iespējamu labas pārvaldības principa pārkāpumu Valsts kancelejas rīcībā. Iesniegumā bija izteiktas pretenzijas par izveidoto automašīnu stāvvietu Rīgā, Tērbatas ielā pie Saktas ziedu tirdziņa, kurā tiek novietotas Valsts kancelejas darbinieku privātās automašīnas, tādējādi aizsedzot potenciālajiem pircējiem skatu uz ziedu tirdziņu, vienlaikus radot kaitējumu ziedu tirgotāju interesēm.

Neskatoties uz to, ka Rīgas domes priekšsēdētājs un Rīgas domes Satiksmes departaments bija piekritis autostāvvietas pārvietošanai, ievērojot ziedu tirgotāju intereses, kopš 2012.gada nogales Valsts kanceleja konsekventi neatbalsta priekšlikumu pārvietot kancelejas darbinieku privāto automašīnu stāvvietu tā, lai automašīnas neaizsegtu skatu uz Saktas ziedu tirdziņu.

Valsts kanceleja savās vēstulēs iesniedzējam un tiesībsargam norādīja, ka pārvietot automašīnu stāvvietu dažus metrus tālāk nav iespējams valsts aizsardzības objekta (ēkas Brīvības bulvārī 36, Rīgā) drošībai un ekspluatācijai noteiktās aizsargjoslas dēļ, kā arī dēļ šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvās ietekmes uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas ir šī objekta tuvumā.

Ņemot vērā Ministru kabineta un citu ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36 strādājošo valsts iestāžu darba specifiku, šāds atteikuma pamatojums mūsu ieskatā ir nenopietns.

Saskaņā ar Valsts kancelejas nolikuma 3.punktu Valsts kanceleja veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās funkcijas. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants starp valsts pārvaldes principiem ietver principu, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.

Nolikumā Valsts kancelejai uzdots veikt virkni svarīgu valdības darba nodrošināšanai paredzētus uzdevumu, piemēram, - Ministru kabinetā iesniegto attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu juridisko analīzi, attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādāšanu, kā arī atzinumu sniegšanu par citu valsts pārvaldes iestāžu izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktu projektiem.

Šo uzdevumu veikšana prasa ne tikai augstu profesionalitāti, bet arī tādu attieksmi pret sabiedrību, kas parādītu izcilu piemēru citām valsts iestādēm.

Īstenojot Tiesībsarga likuma 11.panta trešajā punktā noteikto funkciju, vēlos pievērst Jūsu uzmanību apstāklim, ka tiesībsarga pārbaudes lietā izskatītā Valsts kancelejas rīcība, atsakoties ievērot sabiedrības daļas intereses iestādes darbinieku ērtību dēļ, nav atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem.

Turklāt, Valsts kancelejas un Saktas ziedu tirgotāju strīda nianses ir vairākkārtīgi izskanējušas masu medijos, kas viennozīmīgi nevairo valsts pārvaldes autoritāti sabiedrības acīs.

Pielikumā: Atzinums pārbaudes lietā Nr.2013-118-27L "Par atteikšanos pārvietot automašīnu stāvvietu"

Tiesībsargs ir izskatījis (personas vārds) iesniegumu par automašīnu stāvvietu pārvietošanu Rīgā, Tērbatas ielā pie Saktas ziedu tirdziņa tādā veidā, lai Valsts kancelejas darbiniekiem piederošās privātās automašīnas netraucētu personām, kuras vēlas apskatīt ziedu tirdziņā novietotos ziedus, lai tos iegādātos.

Iesniegumam bija pievienoti materiāli, kas apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta un Rīgas domes priekšsēdētāja gatavību pārvietot autostāvvietu, ievērojot ziedu tirgotāju intereses. Tomēr kopš 2012.gada nogales Valsts kanceleja konsekventi neatbalsta Rīgas domes amatpersonu priekšlikumus pārvietot kancelejas darbinieku privāto automašīnu stāvvietu tā, lai automašīnas neaizsegtu skatu uz Saktas ziedu tirdziņu. Valsts kanceleja vēstulēs iesniedzējam un paskaidrojumos tiesībsargam norādīja, ka šķērslis pārvietot automašīnu stāvvietu dažus metrus sāņus ir valsts aizsardzības objekta, kam ir noteikta aizsargjosla (ēkas Brīvības bulvārī 36, Rīgā), drošība un ekspluatācija, kā arī šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvā ietekme uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas ir šī objekta tuvumā.

Valsts kanceleja atteikumu pārvietot autostāvvietu dažus metrus tālāk uz tās pašas ielas pamatoja arī ar šādiem apsvērumiem (2013.gada 22.maija vēstule Nr. 18/SAN-886):

1)   daudzi darbinieki izmanto savus transportlīdzekļus, lai nokļūtu uz sanāksmēm un izpildītu citus dotos uzdevumus, līdz ar to stāvvieta pastarpināti tiek izmantota valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai;

Nr. 6-6/32

2)   lai aizdomu gadījumā par šaušanas un spridzināšanas draudiem varētu nekavējoties atbrīvot stāvvietu;

3) gadījumā, ja notiktu kāds nelaimes gadījums (vai terora akts), visa atbildība par drošības pasākumu neievērošanu, būtu jāuzņemas Valsts kancelejai.

Aizsargjoslu likuma 23.1 pantā ir noteikts, ka aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai: 1) nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos; 2) nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos.

2009.gada 10.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1312 „Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem" 2.4.punkts nosaka, ka aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku vai citu tehniku, kas netiek izmantota valsts aizsardzības objektā izvietoto valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai.

Tiesībsarga birojā 2013.gada 2.decembrī tika saņemts Drošības policijas viedoklis Nr. 21/2741-IP par šo situāciju. Drošības policija informēja, ka tā neatbalsta publiskas autostāvvietas izveidi valsts aizsardzības objektu tuvumā.

Izvērtējot Valsts kancelejas, Drošības policijas un Rīgas domes apsvērumus autostāvvietas pārvietošanas jautājumā, secināms: 1) tā kā valsts aizsardzības objektā esošajās iestādēs - Ministru kabinetā, Augstākajā tiesā un Apgabaltiesā, Tieslietu un Ārlietu ministrijās - nenotiek kaujas ieroču izmēģinājumi vai armijas mācības, kuras varētu negatīvi ietekmēt cilvēkus un viņu īpašuma drošību triecienviļņu un trokšņu negatīvās ietekmes dēļ, Valsts kancelejas atteikums pārvietot autostāvvietu tālāk no valsts aizsardzības objekta nav saistāms ar iebildi par rūpēm par cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas šī objekta tuvumā; 2) Valsts kancelejas atteikšanās saskaņot Rīgas domes Satiksmes departamenta ierosināto darbinieku personīgā autotransporta stāvvietas pārvietošanu uz citu Tērbatas ielas posmu neatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.1312 „Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem" 2.4.punktam (aizliegt aizsargjoslās novietot transporta līdzekļus) un Drošības policijas viedoklim par šī objekta drošību; 3) saistībā ar Valsts kancelejas argumentu, ka atsevišķu darbinieku privātais transports tiek pastarpināti izmantots valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai un tādēļ šo autostāvvietu nevar pārvietot Tērbatas ielas posmā dažus metrus tālāk, jākonstatē cēloniskā sakara trūkums, jo stāvvietas daļēja pārvietošana nekādi nevar apdraudēt nosaukto valsts funkciju un uzdevumu izpildi valsts aizsardzības objektā, bet gan tieši otrādi - šī objekta drošībai nāktu par labu.

Apkopojot visu minēto, konstatējams, ka Valsts kanceleja kategoriski atsakās izveidojušos konfliktu ar Saktas ziedu tirgotājiem atrisināt izlīguma veidā. Secināms, ka Valsts kancelejas iebildumi publiskās autostāvvietas pārvietošanai ir nepamatots sabiedrības interešu pretnostatījums valsts iestādes darbinieku personīgām ērtībām, kas norāda uz labas pārvaldības principa pārkāpumu valsts iestādes darbībā. Šādā veidā tiek radītas īpašas ērtības atsevišķiem Valsts kancelejas darbiniekiem, atšķirībā no citiem valsts pārvaldē strādājošiem, kas neliecina par atklātību pret sabiedrību un taisnīgu procedūru ievērošanu.

Nevar piekrist Valsts kancelejas apgalvojumam, ka tieši tajā Tērbatas ielas daļā novietotie darbinieku personīgie transporta līdzekļi novērš terorisma draudus un pasargā iedzīvotājus no šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvās ietekmes, bet, pārvietojot tos nedaudz tālāk, iedzīvotāji pasargāti vairs nebūs.

No visa minētā izriet, ka Valsts kanceleja, ar dažādām iebildēm atsakot atļaut pārvietot savu darbinieku bezmaksas autostāvvietu Rīgā, Tērbatas ielā, neizpilda Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešajā un piektajā daļā noteiktos valsts pārvaldes principus - valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, kas ietver taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 23.1 pantam, 2009.gada 10.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1312 „Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem" 2.4.punktam, Drošības policijas un Rīgas domes viedokļiem un Tiesībsarga likuma 25.panta trešajai daļai, rekomendējam Valsts kancelejai vienoties ar Rīgas domi par savu darbinieku privātā autotransporta, kas tiek izmantots valsts pārvaldes institūcijas funkciju veikšanai, stāvvietas Rīgā Tērbatas ielā pārvietošanu uz citu vietu, ievērojot Saktas ziedu tirgotāju un pircēju intereses - lai netiktu aizsegts skats uz ziedu tirdziņu. Par paveikto saskaņā ar Tiesībsarga likuma 13.panta pirmo un piekto punktu, lūdzam Valsts kanceleju līdz šī gada 1.maijam informēt tiesībsargu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...