Valsts kanceleja un Kozlovskis pinas pretrunās par bēgļu jautājuma dokumentiem
PIETIEK26.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kanceleja, Iekšlietu ministrija un ministrs Rihards Kozlovskis pinas pretrunās ne tikai par sabiedrības iespēju iepazīties ar Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā un informatīvo ziņojumu par šo pozīciju, bet arī par to, kāda īsti informācija un kādā statusā par šo tēmu sniegta valdībai.
Pēc Pietiek lūguma iepazīties ar Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā un informatīvo ziņojumu par šo pozīciju, ko abus slēgtā sēdē oficiāli apstiprināja valdība, Valsts kancelejas komunikāciju departamenta vadītāja vietniece Zaiga Barvida vispirms paziņoja, ka daļa no šīs informācijas ir ar ierobežotas pieejamības statusu, taču saskaņā ar Informācijas atklātības likumu ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa iesnieguma veidā, kur iesniegumā norāda mērķi, kādam saņemtā informācija ir paredzēta.
„Jūsu e-pastu varam uzskatīt par šādu iesniegumu, ja precizēsiet informācijas izmantošanas mērķi. Kad šī informācija būs saņemta, vērsīsimies pie dokumenta sagatavotāja, lai noskaidrotu, vai piekrīt informācijas sniegšanai. Pēc tam informēsim par turpmāko,” skaidroja Barvida.
Pietiek nekavējoties nosūtīja e-pastu, apliecinot, ka informācija nepieciešama pētnieciskās žurnālistikas publikācijas sagatavošanai, kā arī vēlējās noskaidrot, kas tieši no Ministru kabineta sēdē izskatītā par bēgļu tēmu ir ierobežotas pieejamības informācija.
„Ierobežotas pieejamības informācija ir Latvijas pozīcija, ko apstiprināja Ministru kabinets. Informatīvais ziņojums kā atsevišķs dokuments netika iesniegts, tas bija mutisks Ministru kabineta locekļiem,” atbildēja Valsts kancelejas pārstāve, norādot, ka mutisko ziņojumu, kas ir arī integrēts Latvijas pozīcijā, sniedza iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Tā kā no Valsts kancelejas sniegtās informācijas izrietēja, ka ministra sniegtais ziņojums nav ierobežotas pieejamības, Pietiek vērsās pie Kozlovska preses sekretāres Daigas Holmas ar lūgumu iepazīstināt ar šo mutisko ziņojumu.
Vispirms Kozlovska pārstāve paziņoja, ka arī ministra ziņojums esot ierobežotas pieejamības, bet, kad Pietiek norādīja, ka Valsts kanceleja apliecinājusi, ka ierobežotas pieejamības ir tikai Latvijas pozīcija, bet ne ministra ziņojums, Holma paziņoja, ka esot "gatava atbildēt uz visiem jautājumiem saistībā ar bēgļiem".
Uz Pietiek norādi, ka interesē nevis ministra preses pārstāves atbildes, bet tieši ministra ziņojums, Holma nāca klajā ar jaunu apgalvojumu - ka viss slēgtajā valdības sēdē spriestais ir ierobežotas pieejamības un, pēc viņas domām, arī ministra ziņojums. Atkārtoti atgādinot, ka pēc Valsts kancelejas sniegtajām ziņām ierobežotas pieejamības ir Latvijas pozīcija, bet ne ministra ziņojums, Holma piekrita noskaidrot precīzāk, bet divu dienu laikā nekādu precīzāku informāciju nesniedza.
Arī Valsts kancelejas pārstāve nedēļas laikā tā arī nav sniegusi nekādu atbildi uz Pietiek iesniegumu par iespēju iepazīties ar Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā. „Kā iepriekš rakstīju, atļauju iepazīties ar dokumentu dod tā sagatavotājs. Mēs šobrīd gaidām atbildi no Iekšlietu ministrijas. Tiklīdz tā būs, informēšu par turpmāko,” ziņoja Barvida, ļaujot noprast, ka piecu darba dienu laikā atbilde no Iekšlietu ministrijas nav saņemta.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
