Valsts kanceleja atzīst: Dombrovskis vismaz trīsreiz piedalījies būtisku lēmumu pieņemšanā par "Hipotēku banku"
L. Lapsa11.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kanceleja oficiāli atzīst, ka bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis savu pilnvaru laikā pēdējos gados vismaz trīsreiz piedalījies būtisku lēmumu pieņemšanā par Hipotēku banku, kas tolaik bija lielākais aizdevējs viņa ģimenes neveiksmīgajam nekustamo īpašumu biznesam. Nevienā no šiem valdības sēžu protokoliem nav fiksēts, ka Dombrovskis būtu atstatījies no piedalīšanās attiecīgā jautājuma izskatīšanā.
"Ņemot vērā, ka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts, es valdības ministrus savlaicīgi par to informēju, nepiedalījos šo jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, šo faktu fiksējot valdības sēdes protokolā, kā arī nododot sēdes vadību finanšu ministram," - ar šādu paziņojumu, sūdzoties par pret viņu vērstu "melnā PR kampaņu", Dombrovskis nāca klajā šā gada 27. maijā.
Šis paziņojums attiecās uz pagājušā gada 21. maija sēdi, kad valdība slēgtā sēdē lēma par speciāli izdalītā Hipotēku bankas "3.a portfeļa" pārdošanu Rietumu bankai par joprojām slēptu cenu un neatklātiem nosacījumiem. Šajā portfelī, kā zināms, atradās arī Dombrovsku ģimenes biznesa ņemtie kredīti.
Taču izrādās, ka pēdējos gados, neraugoties uz šo parādu situāciju, Dombrovskis vismaz trīsreiz ir piedalījies valdības sēdēs un tās ne tikai vadījis, bet arī uzstājies, kad tikuši pieņemti būtiski lēmumi par viņa ģimenes biznesa kredītdevēju - Hipotēku banku. Nevienā no šīm reizēm nav fiksēts, ka Dombrovskis būtu atteicies piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Visas šīs trīs reizes ir fiksētas Ministru kabineta sēžu protokolos. Pirmā datēta ar 2009. gada 24. novembri, kad valdības sēdes protokola 51.§ ir atrodams šāds ieraksts:
"Koncepcijas projekts "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku", TA-4297 (R.Fišers, L.Straujuma, E.Dreimane, V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto protokollēmuma projektu.
2. Valsts kancelejai kopīgi ar Finanšu ministriju noformēt protokollēmuma projektu rīkojuma projekta veidā, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus par projekta 3.2.apakšpunkta papildināšanu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, par atbalsta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, un Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai pēc šī protokollēmuma 3.punktā minētā līguma iesniegšanas.
3. Finanšu ministrijai iesniegt Valsts kancelejā 2009. gada 2.oktobra aizdevuma līgumu starp Hipotēku banku un Eiropas Investīciju banku, kā arī atbilstoši iesniegtā protokollēmuma projekta 3.3.apakšpunktam precizētu koncepciju "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku"."
2010. gada 23. februāra valdības sēdes protokola (kurā ir norādīts, ka Dombrovskis ir vadījis šo sēdi) 59.§ savukārt ir atrodams šāds ieraksts:
"59.§ Par eksporta veicināšanas pasākumiem un uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem, to apjomu, kā arī par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības stratēģijas būtiskajiem punktiem, TA-479 (A.Kampars, A.Liepiņš, E.Zalāns, E.Repše)
1. Pieņemt zināšanai Ekonomikas ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par eksporta un ekonomikas konkurētspējas veicināšanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējdarbībā" un Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības stratēģijas būtiskajiem punktiem".
2. Valsts kancelejai nosūtīt informatīvos ziņojumus Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai."
Visbeidzot, Dombrovskis ir piedalījies un arī uzstājies Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra valdības sēdē, kad tika galīgi izlemts tieši par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu. Sēdes protokola 64.§ ir atrodams šāds ieraksts:
"64.§ Informatīvais ziņojums "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveides procesu par attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju"
2684-DV (S.Bajāre, D.Lagzdiņa, I.Jansons, M.Krūtainis, D.Pavļuts, E.Dreimane, G.Bērziņš, E.Sprūdžs, R.Paņko, M.Kālis, V.Dombrovskis)."
Pēc oficiāla Pietiek informācijas pieprasījuma saņemšanas Valsts kanceleja otrdien apstiprināja, ka nevienā no šo triju valdības sēžu protokoliem "nav fiksēts V.Dombrovska atsevišķais viedoklis, kā arī nav informācijas par V.Dombrovska ģimenes biznesa kredītiem. Tāpat nav informācijas par V.Dombrovska atstatīšanas no attiecīga jautājuma izskatīšanas".
Kā izrādās, nevienā no šiem gadījumiem Dombrovskis arī nav balsojis pret lēmumu pieņemšanu: "Tā kā neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilda, lēmums tika pieņemts vienprātīgi – bez balsojuma. Kā jau iepriekš norādījām, atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 30.panta otrajai daļai Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst."
Sākotnēji, kad bija zināms, ka Dombrovskis atstatījies no Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas jautājuma izskatīšanas pagājušā gada 21. maija MK sēdē, Pietiek pauda viedokli, ka līdz ar to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā pārbaude par iespējamo ekspremjera interešu konfliktu ir formāla un bezjēdzīga.
Taču jaunatklātie fakti, ka vismaz trīs valdības sēdēs Dombrovskis ir piedalījies spriešanā un lemšanā par savas ģimenes biznesa kredītdevēju, liecina par uzskatāmu interešu konflikta situāciju arī KNAB izpratnē.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
