Valsts kanceleja atzīst: Dombrovskis vismaz trīsreiz piedalījies būtisku lēmumu pieņemšanā par "Hipotēku banku"
L. Lapsa11.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kanceleja oficiāli atzīst, ka bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis savu pilnvaru laikā pēdējos gados vismaz trīsreiz piedalījies būtisku lēmumu pieņemšanā par Hipotēku banku, kas tolaik bija lielākais aizdevējs viņa ģimenes neveiksmīgajam nekustamo īpašumu biznesam. Nevienā no šiem valdības sēžu protokoliem nav fiksēts, ka Dombrovskis būtu atstatījies no piedalīšanās attiecīgā jautājuma izskatīšanā.
"Ņemot vērā, ka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts, es valdības ministrus savlaicīgi par to informēju, nepiedalījos šo jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, šo faktu fiksējot valdības sēdes protokolā, kā arī nododot sēdes vadību finanšu ministram," - ar šādu paziņojumu, sūdzoties par pret viņu vērstu "melnā PR kampaņu", Dombrovskis nāca klajā šā gada 27. maijā.
Šis paziņojums attiecās uz pagājušā gada 21. maija sēdi, kad valdība slēgtā sēdē lēma par speciāli izdalītā Hipotēku bankas "3.a portfeļa" pārdošanu Rietumu bankai par joprojām slēptu cenu un neatklātiem nosacījumiem. Šajā portfelī, kā zināms, atradās arī Dombrovsku ģimenes biznesa ņemtie kredīti.
Taču izrādās, ka pēdējos gados, neraugoties uz šo parādu situāciju, Dombrovskis vismaz trīsreiz ir piedalījies valdības sēdēs un tās ne tikai vadījis, bet arī uzstājies, kad tikuši pieņemti būtiski lēmumi par viņa ģimenes biznesa kredītdevēju - Hipotēku banku. Nevienā no šīm reizēm nav fiksēts, ka Dombrovskis būtu atteicies piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Visas šīs trīs reizes ir fiksētas Ministru kabineta sēžu protokolos. Pirmā datēta ar 2009. gada 24. novembri, kad valdības sēdes protokola 51.§ ir atrodams šāds ieraksts:
"Koncepcijas projekts "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku", TA-4297 (R.Fišers, L.Straujuma, E.Dreimane, V.Dombrovskis)
1. Atbalstīt iesniegto protokollēmuma projektu.
2. Valsts kancelejai kopīgi ar Finanšu ministriju noformēt protokollēmuma projektu rīkojuma projekta veidā, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus par projekta 3.2.apakšpunkta papildināšanu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, par atbalsta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, un Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai pēc šī protokollēmuma 3.punktā minētā līguma iesniegšanas.
3. Finanšu ministrijai iesniegt Valsts kancelejā 2009. gada 2.oktobra aizdevuma līgumu starp Hipotēku banku un Eiropas Investīciju banku, kā arī atbilstoši iesniegtā protokollēmuma projekta 3.3.apakšpunktam precizētu koncepciju "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku"."
2010. gada 23. februāra valdības sēdes protokola (kurā ir norādīts, ka Dombrovskis ir vadījis šo sēdi) 59.§ savukārt ir atrodams šāds ieraksts:
"59.§ Par eksporta veicināšanas pasākumiem un uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem, to apjomu, kā arī par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības stratēģijas būtiskajiem punktiem, TA-479 (A.Kampars, A.Liepiņš, E.Zalāns, E.Repše)
1. Pieņemt zināšanai Ekonomikas ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par eksporta un ekonomikas konkurētspējas veicināšanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējdarbībā" un Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības stratēģijas būtiskajiem punktiem".
2. Valsts kancelejai nosūtīt informatīvos ziņojumus Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai."
Visbeidzot, Dombrovskis ir piedalījies un arī uzstājies Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra valdības sēdē, kad tika galīgi izlemts tieši par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu. Sēdes protokola 64.§ ir atrodams šāds ieraksts:
"64.§ Informatīvais ziņojums "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveides procesu par attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju"
2684-DV (S.Bajāre, D.Lagzdiņa, I.Jansons, M.Krūtainis, D.Pavļuts, E.Dreimane, G.Bērziņš, E.Sprūdžs, R.Paņko, M.Kālis, V.Dombrovskis)."
Pēc oficiāla Pietiek informācijas pieprasījuma saņemšanas Valsts kanceleja otrdien apstiprināja, ka nevienā no šo triju valdības sēžu protokoliem "nav fiksēts V.Dombrovska atsevišķais viedoklis, kā arī nav informācijas par V.Dombrovska ģimenes biznesa kredītiem. Tāpat nav informācijas par V.Dombrovska atstatīšanas no attiecīga jautājuma izskatīšanas".
Kā izrādās, nevienā no šiem gadījumiem Dombrovskis arī nav balsojis pret lēmumu pieņemšanu: "Tā kā neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilda, lēmums tika pieņemts vienprātīgi – bez balsojuma. Kā jau iepriekš norādījām, atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 30.panta otrajai daļai Ministru kabinets lēmumu pieņem vienprātīgi, ja neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem pret lēmumu neiebilst."
Sākotnēji, kad bija zināms, ka Dombrovskis atstatījies no Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas jautājuma izskatīšanas pagājušā gada 21. maija MK sēdē, Pietiek pauda viedokli, ka līdz ar to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā pārbaude par iespējamo ekspremjera interešu konfliktu ir formāla un bezjēdzīga.
Taču jaunatklātie fakti, ka vismaz trīs valdības sēdēs Dombrovskis ir piedalījies spriešanā un lemšanā par savas ģimenes biznesa kredītdevēju, liecina par uzskatāmu interešu konflikta situāciju arī KNAB izpratnē.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
