Valsts kanceleja ar Straujumas dāvanu „ekspertiem” noslēgusi līgumus, kas tiem neuzliek nekādu atbildību
PIETIEK21.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretēji sākotnējiem apgalvojumiem Mārtiņa Krieviņa vadītā Valsts kanceleja ar „ekspertiem” – ekspremjeres Laimdotas Straujumas dāvanu novērtētājiem patiesībā ir noslēgusi tādus līgumus, kas viņiem nav uzlikuši ne mazāko atbildību par vērtējuma kvalitāti. Pietiek šodien publicē šī līguma paraugu: tieši pateicoties šādu līgumu noslēgušajai „ekspertei” – Nacionālā mākslas muzeja direktorei Mārai Lācei, Straujuma tika pie iespējas par 20 eiro no valsts „prihvatizēt” gruzīnu mākslineces gleznu, kas patiesībā maksāja simtus, ja ne tūkstošus eiro.
„UZŅĒMUMA LĪGUMS Nr. __, Rīgā, __.gada__._____
Valsts kanceleja Rīgā, Brīvības bulvārī 36, turpmāk * "Pasūtītājs", Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa personā, no vienas puses, un_____ ______, personas kods:_____, dzīvo_______, pases Nr._______, turpmāk * "Uzņēmējs", no otras puses, noslēdz šādu līgumu:
1. Pasūtītājs uzdod, un Uzņēmējs apņemas veikt Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas diplomātisko dāvanu un dāvanu, kas pieņemtas pildot valsts amatpersonas pienākumus, novērtēšanu.
2. Par šī līguma 1.punktā minētajiem izpildītiem darbiem Pasūtītājs samaksā saskaņā ar darba pieņemšanas aktu 70 EUR.
3. Šī līguma 1.punktā minētie darbi jāuzsāk un jābeidz _____.gada ___._______
4. Pasūtītājam un Uzņēmējam ir tiesības izbeigt līgumu pirms termiņa, pusēm par to savstarpēji vienojoties. Vienpusēja līguma izbeigšana pieļaujama tikai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā.
5. Visi strīdi, kas radušies šī līguma izpildes gaitā, tiks risināti sarunu ceļā. Ja sarunās vienošanās netiks panākta, strīdi starp Pasūtītāju un Uzņēmēju izšķirami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6. Uzņēmuma līgums noslēgts divos eksemplāros, no kuriem pa vienam līguma eksemplāram saņem katra līgumslēdzēja puse.
7. Pušu juridiskās adreses un citi rekvizīti:
7.1. Pasūtītājs: Valsts kanceleja (M.Krieviņš)
7.2. Uzņēmējs:”
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
