Valsts izveidojusi situāciju, ka tiek lobēta viena aptieku tīkla intereses: jautājumi ministrei Ilzei Viņķelei
Anita Laima Lancmane*03.12.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ups
06.12.2019. 20:00tikko valsts noņem 500 m izvietojuma kritēriju, tā viena ķēžu aptieka pārvietosies uzreiz blakus citai aptiekai. Un būs izkropļota konkurence. HA ha ha
atbildi meklējiet te
06.12.2019. 19:56»
kaķa smiekli
Kurš bija veselības ministrs laikā, kad izvilka caur Saeimu šo 500 m ierobežojumu
ha, vienkārši lieltirgotavas un to aptiekas ir sākušas psihot, jo VM sāk kaut ko darīt. Pavei zāļu eksportu arī ierobežos, jo nevar taču izvest laukā zāles par kurām valsts samaksājusi un iedzīvotājiem to naf.
amigo
06.12.2019. 19:54Raksta autors totāli lobē lielo aptieku ķēžu īpašniekus, kuri tik vēlas lai noņemtu visus aptieku izvietojuma kritērijus un varētu pielīst klāt kādai individuālai farmaceita aptiekai vai vājākai citai ķēdes aptiekai un to nogremdētu.
Tai saucamā Eiropā daudzās valstīs ir noteikti starp aptiekām attālumi. Tas tāpēc- lai kāda aptieka pēkšņi nepārvietotos sev izdevīgākā vietā, a cilvēciņi kas dzīvo tai blakus dabūtu kātot 2 km vai 30 km tālāk - uz tā saucamo izdevīgāko aptiekas vietu.
farmaceits
06.12.2019. 08:25»
andrīc
Nesaprotu, par ko ir cepiens. Problēma būtu, ja nevienai citai, izņemto Mēness Aptieku, Āgenskalnā vispār neļautu darboties. Bet vai tad tā ir? Lūdzu, noīrējiet telpas, nāciet un tirgojieties. Kaut kādu iemeslu dēļ nevēlaties vai uzskatāt, ka tas būs neizdevīgi(jo tirgus šajā vietā jau ir piesātināts...
izbeidz murgot! Viss ir tiešā mērā saistīts ar lobēšanu, jo JAUNU aptieku atvērt vienkārši nav iespējams saskaņā ar https://likumi.lv/doc.php?id 234279 pants Nr.2 ! 500 metri ir tikai esošo aptieku pārvietošanas ierobežojums! Vēl jau šajā rakstā nav norādīts tas, ka cenas ir augstas dēļ tā, ka tam pašam aptieku tīklam pieder arī zāļu lieltirgotava, no kuras aptieku tīkla aptiekas tikai drīkst ņemt zāles! Zālēm tiek uzlikts likumā atļautais maksimālais piecenojums lieltirgotavā, tad tām pašām zālēm maksimālais piecenojums tiek uzlikts aptiekā! Līdz ar to visi mēs maksājam riktīgi dārgi un barojam citu maciņus, jo KONKURENCE īsti nepastāv ! Mūsu valstī viss ir SAKĀRTOTS, tikai ne tautas interesēs! :D
kaķa smiekli
04.12.2019. 11:54Kurš bija veselības ministrs laikā, kad izvilka caur Saeimu šo 500 m ierobežojumu ?
Elija
04.12.2019. 11:30Ikšķilē ir 3 Mēness aptiekas. Darbojas divas, bet skaitās trīs. Cenas ir baisas! Salīdzinot ar Eiro aptieku, starpība pat līdz 5€! Un nelaiž nevienu citu!
andrīc
04.12.2019. 11:24Nesaprotu, par ko ir cepiens. Problēma būtu, ja nevienai citai, izņemto Mēness Aptieku, Āgenskalnā vispār neļautu darboties. Bet vai tad tā ir? Lūdzu, noīrējiet telpas, nāciet un tirgojieties. Kaut kādu iemeslu dēļ nevēlaties vai uzskatāt, ka tas būs neizdevīgi(jo tirgus šajā vietā jau ir piesātināts, un nevarēs palīst zem Mēness Aptiekas cenām)? Nu tad paši vainīgi, pārdomājiet savu mārketinga stratēģiju. Kāpēc atkal te jāizdomā kaut kādas sazvērestības teorijas par valsts lobēšanu? Kāds te sakars ar Viņķeli? Tirgus un konkurence ar laiku visu noregulēs.
plastalins
04.12.2019. 09:43»
visticamāk
būtu labāk tēvs uztaisījis āmura kātu, nevis tādu āmurgalvu kā jurisx
to neizveidoja valsts bet noziedznieki kam ir vārdi un uzvārdi..
visticamāk
04.12.2019. 02:01»
jurisx
Būtu labāk paklusējis
būtu labāk tēvs uztaisījis āmura kātu, nevis tādu āmurgalvu kā jurisx...
K
04.12.2019. 00:55Valsts izveidojusi.....Nu nav šis mafijas veidojums valsts! Mafija arī ir mafija, sauciet īstajos vārdos! Ja citur mafija var aptvert kādu neleilu reģionu piem, Sicīlija, tad te valsts varas mafija aptver visu teritoriālo veidojumu.
Tur ir kartelis,
03.12.2019. 22:30»
Pēc manām domām
Veselīgu konkurenci,ne starp aptiekām,ne starp pārtikas veikaliem,ierobežot nedrīkst
kas neatrodas Latvijà, Latvijà izpilda.
Pēc manām domām
03.12.2019. 22:12Veselīgu konkurenci,ne starp aptiekām,ne starp pārtikas veikaliem,ierobežot nedrīkst!
Ieraksti you tube
03.12.2019. 20:08»
Heh
Vēl ne tik sen šādi paši ,,labdari,, dzejoja , ka īstā konkurence un lētas zāles būšot tad , kad no aptieku biznesa tikšot izspiesti farmaceiti. Jo farmaceiti, kā īpašnieki kropļojot konkurenci un zāļu tirgu . Nu atņēma un izspieda ... un kur mēs šobrīd esam ar cenām un pieejamību? Tagad teritoriālie...
Исповедь провизора
Георгий Демидов
Noklausies, un uzzinàsi, kà mûs iznîcina.
No aptuveni 4000 medicīnas preperātiem,
03.12.2019. 20:02ko tirgo bijušās PSRS republikās 1500 ir placebo efekts, 286 ir dzîvîbai bîstamas zàles, bet 83 satur indîgas vielas. Aptieku pàrdevèju uzdevums ir pàrdot dàrgàkàs zàles, jo no tà nodokłu veidà iegûst valsts, kura realizè genocîdu pret tautu.
Piem. Paracetamols nav medicînisks preperàts, bet to izgatavo no naftas produktiem. Paracetamols sagrauj aknas un 30 gr lietotais daudzums ir adekvàts pàrciestai dzeltenajai kaitei. Bèrni, lietojot paracetamolu, samazîna savu dzîves ilgumu.
Pasaules veselîbas organizàcija ASV devusi rîkojumu nepievienot pàrtikas produktiem C vitamînu Zviedrijā kāds profesors ārstēja vēzi ar 15 gr dozàm C vitamîna. Kàpèc dzîvnieki nemirst ar infarktu? Tàpèc, ka viñu organisms izstràdà C vitamînu. Cilvèka neizstràdà, ari jûrascûciñu un dažu sugu pèrtikiem nè. Cilvèkam dienà vajag 5 gr C vitamîna.
Heh
03.12.2019. 20:02Vēl ne tik sen šādi paši ,,labdari,, dzejoja , ka īstā konkurence un lētas zāles būšot tad , kad no aptieku biznesa tikšot izspiesti farmaceiti. Jo farmaceiti, kā īpašnieki kropļojot konkurenci un zāļu tirgu . Nu atņēma un izspieda ... un kur mēs šobrīd esam ar cenām un pieejamību? Tagad teritoriālie ierobežojumi esot šķērslis uz pilnīgu laimi :))))! Man ir tikai viens jautājums - kurš no siles patālāk palikušais grib tikt ar šnukuru iekšā un labi nopelnīt? Jo šādām , no pirksta izzīstām un liekulīgām ,,rūpēm,, es neticu .
umpampā
03.12.2019. 17:14Bet kā tad savādāk pie pastalniekiem? Visu laiku zzs ministrus piebaroja un neveinas partijas kase te nav atteikusies... arī pašlaikviss kā pa reni bezkompromisa tiesiskumā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
