Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

IMPACT 2040 ir nevalstiska organizācija, kuras darbības prioritātes ir sinerģijas radīšana starp labas pārvaldības principu ieviešanu un patērētāju tiesībām Baltijas valstīs. Esam saņēmuši Pārdaugavas iedzīvotāju vēstuli, kas izgaismo aptieku monopolu Āgenskalnā, ko pieļauj nepilnības Latvijas likumdošanā. Šajā sakarā esam noskaidrojuši, ka citās ES valstīs, piemēram, Lietuvā, Kiprā un Zviedrijā šāda konkurenci kropļojoša situācija netiek pieļauta.

Jau kādu laiku iepriekš (pēc tam kad nevalstiskā organizācija IMPACT 2040 bija veikusi pacientu organizāciju viedokļa izzināšanu[1]) IMPACT 2040 vērsās pie valsts institūcijām ar lūgumu pētīt situāciju aptieku pieejamībā un novērst trūkumus pastāvošajā sistēmā. Diemžēl šī gada laikā nekādu izskaidrojumu par Latvijas likumdošanā  noteikto teritoriālo ierobežojumu nepieciešamību aptieku izvietošanai, kas būtu saistīts ar iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu, valsts iestādes nav sniegušas.

Līdz ar to nav pārsteigums, ka problēma pati no sevis nepazūd un, šķiet, šī gada laikā kļuvusi vēl izteiktāka. Uz iepriekš minēto problēmu norāda arī Konkurences padomes 25.11.2019. ziņojums, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms, kas ir tikai loģiski. Daudzi pacienti cer, ka situācija tomēr drīzumā mainīsies un Veselības ministrija no likuma pantiem svītros pacientu interesēm neatbilstošos aptieku darbības ģeogrāfiskos ierobežojumus.

Iedzīvotāju minētais piemērs Āgenskalnā tāpat kā, mūsuprāt, Gaiļezera aptieku izvietojums norāda uz to, ka likumā noteikto 500 metru ierobežojumu starp aptiekām ir veiksmīgi izmantojis viens aptieku tīkls, kuram pat tā īsti pārmest nevar. Jo, kas atļauts likumā, tas nav aizliegts. Būtībā sanāk, ka valsts nejauši vai jauši izveidojusi un turpina akceptēt situāciju, ka tiek lobēta viena aptieku tīkla intereses. Cenšoties sakārtot un regulēt aptieku biznesu, Valsts ir nedaudz “pāršāvusi pār strīpu”. Likumā noteiktā aptieku licencēšanas sistēma un aptieku skaita ierobežojumi, kuri nosaka 500m ģeogrāfiskais ierobežojums jaunas aptiekas atvēršanai ne vien kropļo konkurenci, bet būtiski ierobežo patērētāju izvēles tiesības un uztur medikamentu cenas augstākas.

Saskaņā ar ES dibināšanas līgumu jebkuram preču vai pakalpojuma ierobežojumam, ko dalībvalstis nosaka ar nacionālo tiesību aktu, ir jāatbilst šādiem kritērijiem: tam ir jābūt likumiskam, pilnīgi nepieciešamam konkrētā mērķa sasniegšanai, mērķi nevar sasniegt ar citām (konkurenci) mazāk ierobežojošām metodēm. Mūsu rīcībā nav vērtējuma, kas pamatotu 500 metru ģeogrāfiskā ierobežojuma nepieciešamību.

Paralēli tam IMPACT 2040 pašlaik veic ES dalībvalstu vidū situācijas izpēti aptieku izvietojuma jautājumu regulēšanā, lai saprastu, kā medikamentu pieejamība pacientiem tiek regulēta cituviet Eiropā.

“Zviedrijā nav ģeogrāfisku vai teritoriālu ierobežojumu aptieku darbībai. Uzņēmējdarbības brīvība ir radījusi daudzas jaunas aptiekas, kas ir palielinājušas aptieku pakalpojumu pieejamību visā valstī. Dažreiz tas ir radījis pārmērīgu koncentrāciju un dažas aptiekas ir nācies slēgt. Tā nav bijusi problēma, jo klienti galu galā paši izvēlas, kurā aptiekā viņi vēlas iepirkties.

Kad aptiekām ir iespēja konkurēt savā starpā, tad likumsakarīgi tirgū spēs palikt tikai tās aptiekas, kas visvairāk atbilst klientu vajadzībām. Konkurence starp aptiekām ir arī pazeminājusi bezrecepšu zāļu cenas un kopumā paaugstinājusi zāļu pieejamību,” tā situāciju Zviedrijā komentē Johan Waller, Zviedrijas aptieku asociācijas vadītājs. Uz šī jautājuma risināšanu no jaunās Veselības ministrijas vadības gaida Latvijas pacienti, un tādēļ lūdzam Veselības ministriju sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

- Kādas darbības ir paredzētas Veselības ministrijas plānā vēl šajā, 2019.gadā un kādas darbības tiek plānotas 2020. gadā, lai:

o   samazinātu zāļu cenas;

o   uzlabotu medikamentu pieejamību pacientiem;

o   uzlabotu konkurenci starp aptiekām?

- Kāds ir pamatojums spēkā esošajam 500 m ierobežojumam starp aptiekām un kāds ir pacientu/patērētāju ieguvums no šāda ģeogrāfiska ierobežojuma? Vai tas nejauši nav palicis kā mantojums no iepriekšējās Veselības ministrijas vadītājiem?

- Vai “konkurence” starp aptiekām darbojas tikai Latvijas lielajās pilsētās, tikai ap slimnīcām, vai arī aptieku tīkls ir tik blīvs, ka visā Latvijas teritorijā konkurējošās aptiekas ir izsmēlušas 500 metru iespējas un tādēļ brīvu teritoriju aptieku atvēršanai nav, un tāpēc 500 metru ģeogrāfiskais ierobežojums ir nepieciešams visā Latvijas teritorijā?

- Vai Veselības ministrijai ir informācija (uz šo brīdi) par to, cik ir atļauto “aptieku vietu” 2 km rādiusā ap centrālajām Latvijas reģionālajām (lielāko pilsētu), tai skaitā Rīgas slimnīcām un kādas aptiekas/aptieku tīkli ir “aizņēmušas” vakantās/iedalītās vietas?

- Vai uz šo brīdi Veselības ministrijas rīcībā ir pētījums (kas ir veikts šīs vadības laikā), lai noteiktu, vai un kā atšķiras cenas starp Rīgā dominējošās Mēness aptiekas medikamentiem un citām aptiekām, lai varētu apgalvot, ka 500 m ierobežojums nodrošina pacientiem vislabāko medikamentu pieejamību un vismazākās medikamentu cenas? Ja šāds pētījums nav veikts, tad lūdzu miniet citus Jūsu apsvērumus, kuri ir par pamatu 500 metru ģeogrāfiskā ierobežojuma saglabāšanai Latvijas likumdošanā.


[1] https://ir.lv/2018/06/26/farmacijas-sistemas-klumju-rezultata-cies-pacienti/

* NVO IMPACT 2040 valdes locekle

Novērtē šo rakstu:

75
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi