Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties. Tas attiecas tikai uz mani, ne Jums. Es esmu latvietis, kurš vairs neatzīmē Lāčplēša dienu. Un nemācu to vairs atzīmēt arī bērniem. Mani mana valsts un daudzi jo daudzi cilvēki tajā nodeva. Un tagad tā vairs nav mana valsts, jo man pat nav vairs, kur tur dzīvot. Un es arī vairs līdz ar to negribu. Jo man nepatīk ciest.

Es neesmu kalps. Man nepietiek ar lāpu un prievīti un lapām rudenī. Ko es tur darīšu? Skatīšos, kā pasniedz ordeņus? Paldies, iztikšu. Tik izņirgtam, apsmietam, pazemotam? Par ko? Jā, par manis teiktu taisnību. Par to, ka esmu teicis taisnību katru mīļu dienu. Tikai par to. Es to esmu piedevis, bet viss ir mainījies.

tagad ir tikai vieta, uz kuru aizbraukt ir dārgāk nekā uz Ņujorku. Bet gandrīz tikpat ilgi. Mana valsts ir tur, kur mīl manus bērnus. Latvijā manus bērnus nemīl. Tas ir neapgāžams fakts. Un tāpēc es vairs nesvinu Lāčplēša dienu. Nav pamata svinēt. Tas būtu kā mīlēt vardarbīgu dzīvesbiedru. Bet es neesmu upuris. Man nepatīk ciest. Man patīk dzīvot un būt brīvam, laimīgam, mīlētam.

Latvijas radio esot raidījums, kur pensionāri liek sludinājumus. Tagad liekot, ka pārdod savu iedzīvi, lai var nopirkt paēst. Man nav žēl, tie paši pensionāri ne tikai šoreiz, bet visas iepriekšējās reizes ir balsojuši par to varu. Viņiem nav bijis žēl ne manis, ne manu bērnu, ne daudzu citu cilvēku nākotnes. Tagad nav žēl mums. Tāda ir alga. Pamatota.

Šis ir laiks, kad izdala ordeņus kā sēnes pēc lietus. Es aicinātu visus, kuri saņēmuši Triju Zvaigžņu un citus ordeņus, tos nolikt, atdot valstij. Neviens Latvijas pilsonis nav to ordeni pelnījis, ja 30 neatkarības gados šis pilsoņu kopums ir novedis valsti līdz bērnu zābakiem līzingā, līdz bērnu ratiņiem lombardā, līdz tam, ka piedzimt līdz 1.septembrim ir izdevīgāk, jo līdzfinansējums bērnudārzam tad izdevīgāk, ja bērns sasniedz piecus gadus tikai decembrī, nevis augustā.

Par lombardiem runājot. Tur ļoti labi novērojama tā kalpa domāšana. Re, es zinu savu vērtību un neļauju sevi valstij Latvijai mani iznīcināt ne ar sodiem, ne represijām. Bet uz to lombardu tas cilvēciņš iet ar domām "diez, cik man iedos?", "cik iedos, tik būs labi... viņi jau tomēr novērtēšanas speciālisti, ko tad es...". Bāc, tur pat viņus, tos nabaga pilsoņus, piedodiet, man tas vārds jāsaka – app…š.

Vienmēr, jebkurā situācijā ir jāzina vērtība. Sava paša, sev piederošā utt. Man neviens nespētu iestāstīt, ka man būs jāsaņem mazāk, nekā es gribu. Neviens un nekad mani nepiespiedīs domāt, cik labi, ka tagad būs lielāka minimālā alga, cik labi, ka man iedos pensijai un ka tik ātrāk samaksāt tiesu izpildītājam un VIDam.

Mani nodeva cilvēki, kuru dēļ es riskēju pazaudēt pat savu māju. Viņi nobalsoja par citiem, pamatā par vecajiem, mazākums par vēl vecākiem tādiem pašiem.

Bet par ko tie ordeņi? Par nabadzīgāko valsti Eiropā? Par simtiem tūkstošu aizbraukušo? Par tukšo un nolaisto Rīgu, kas patiesi ir pārtapusi par čuhņu, Kambalas sievas vārdiem runājot? Par ko veselai paaudzei un varbūt pat divām tie ordeņi?

Vēl pirms diviem gadiem bija ļoti daudzas naudas. Kur tā nauda palika? Ja jau bija daudzas, tad taču būtu jāpietiek krīzes laikos. Tātad kur tā daudzā nauda ir? Tas nevienu vairs neinteresē. Aizmirsts. Atmiņa kā zivij akvārijā. Nulle.

Un tad ir tie piārkantoru darbinieki, kuru pilni soctīkli. Viņi domā, ka ir brīvi, ja viņiem darbā noliek galda hokeju. Pēc tam iet un balso par tiem, kur valsts iznīkst, jo televizors arī viņiem priekšā pasaka, kā ir jādomā. Tāpēc ordeņi ir arī visam televizoram. Bet par ko?

Es braukšu tagad pakaļ bērniem uz skolu. Viņiem vakar bija skolas diena visām klasēm - tāda kā labestības diena. Bija arī izstāde, vardarbībai nē, pazemošanai nē, savstarpējai labestībai jā. To māca skolā - atbalstīt un samīļot. Mēs nesvinēsim Lāčplēša dienu. Lāčplēsis noslīka Daugavā. Tās nav pareizas beigas veiksmīgam stāstam. Mēs brauksim uz Niko ceturto dzimšanas dienu. Svinēsim to, ka dzīve sākas.

Latvijai un tās cilvēkiem ir jārada viss no jauna. Kad nenoslīkst, neaizbrauc un neizdala ordeņus pa labi un kreisi.

Tad mainīsies valsts uz augšu. Tikai tad.

Novērtē šo rakstu:

94
78

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi