Iesaki rakstu: 
1. 2011.gadā iegādājos pirmo dzīvokli (uz kredīta, jo Latvijā nevienam naudas nav). Izremontēju (par savu iekrāto un ģimenes naudu – omīte, mamma un tētis, sievastēvs un sievasmāte palīdz ar saviem iekrājumiem).
2. No 2015.gada līdz 2019.gadam ģimenes pieaugums – 3 mazi bērni. Vajag lielāku mājvietu, 2019.gadā dzīvokli pārdevu.
3. No 2011.gadam līdz 2019.gadam man īpašumā bija arī ābeļdārzs ar kadastra numuru un putnu būri (vērtība 2011.gadā – 298 LVL, bet 2019.gadā pārdevu par 1200 EUR - aptuveni vienu mēnesi pēc tam, kad pārdevu savu dzīvokli Rīgā). Tātad uz pārdošanas brīdi mans dzīvoklis Rīgā nebija vienīgais īpašums.
VID, saņēmis informāciju no bankas, uzzina - man ir nauda. Nosauc manu dzīvokļa pārdošanu par kapitāla pieaugumu un ienākumiem:
1. Kas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, 20% = 6851,99 EUR!
2. Un soda naudu, 0,05% par KATRU nokavējuma dienu no mirkļa, kad dzīvoklis pārdots = 815,39 EUR - jo es esot nokavējis iespēju laikā nomaksāt nodokli gadu atpakaļ (dienā, kad pārdevu dzīvokli).
Kopā = 7667,38 EUR, kas man jāsamaksā 30 dienu laikā uz VID kontu! Man liekas, ka ātrie kredīti piemēro mazākas nokavējuma naudas un VID metodes pret ģimenēm ir nežēlīgākas par Hitlera vai Staļina represijām.
Ja vien es:
1. par ieguldījumiem sava dzīvokļa remontā (kapitālais remonts un stāvokļa uzlabošana regulāri no 2011. līdz 2019.gadam) nevaru uzrādīt maksājuma dokumentus, ČEKUS! Protams, ka gadu pēc dzīvokļa pārdošanas es neesmu saglabājis neko, un arī 2011.gadā es nevarēju iedomāties šādu vājprātu, ka mūsu valsts izturēsies pret ģimenēm tāpat kā pret nekustamo īpašumu attīstītājiem vai būvfirmām ar labiem grāmatvežiem un juristiem - lai „atsistos” no VID.
2. Citi pierādījumi par ieguldījumu, bankas un nekustamo īpašumu aģentūras vērtējumi, pērkot un pārdodot manu dzīvokli, kas neapgāžami pierāda ieguldījumu, NEDER! Nav čeks, tātad nav ieguldīts!
Šajā valstī daudzbērnu ģimene nevar pastāvēt bez grāmatveža (laba) un jurista (izcila). Arī tad, ja daudzbērnu ģimenei ir nauda šādu juristu noalgot, VID netic iesūtītiem dokumentiem un aicina tiesāties – tērēt vēl.
No VID saņemu ziņu, ka šis viss esot valsts interesēs, kopā ar paziņojumu par manu atlikušo īpašumu apķīlāšanu;:
1. manu „Ferrari”, jo sarkans, bet Hyundai Getz (2005), ko VID ir spējis novērtēt par 800 EUR. Mana dzīvokļa ieguldījumus nespēj.
2. manas bagātības - vienu akciju SIA Madliena 2 (bijušais kolhozs), kuras vērtība esot 284 EUR.
Nesenā aptaujā, ko veica Citadele banka, bija noskaidrots, ka 55% Latvijas ģimeņu gribētu vairāk bērnus – ja vien būtu lielāka mājvieta.
No Goda ģimenes portāla noskaidroju, ka Latvijā ir izsniegtas 94 000 goda ģimeņu kartes (arī manai ģimenei tādas ir), bet no tiem 43 000 ir pieaugušo = tikai 20 000 ģimenes.
No manas pieredzes, arī tad, ja ir līdzekļi un bērni, VID, ieviešot šādu valsts politiku, parūpēsies, lai jau esošai daudzbērnu ģimenei mājas nebūtu.
Neredzu citu iespēju, kā aizsargāt savu ģimeni un doties maksimāli tālu no Latvijas, jo šeit ģimenes ar bērniem nevienam nevajag.
Viedokli par šo es prasīju tiesībsargam, finanšu ministram, trim Saeimas komisijām (Budžeta, bet arī Sociālo lietu un Labklājības), valsts prezidentam un arī labklājības ministrei (KPV) – kura vienīgā nav reaģējusi.
Turpinājums sekos: ja mēs domājam, ka VID ir ļaunuma sakne, tad patiesībā visas šīs iestādes nebija labākas. Valsts pārvaldei, nevis ģimenēm būtu jābūt pozitīvo pārmaiņu nesējiem sabiedrībā. Pret ģimenēm nedrīkst izturēties tāpat kā pret korporācijām. Birokrātija Latvijā ir smacējoša. Attieksme - kā plēsoņām vai ceļojošiem bandītiem, kuriem vienalga, kas paliek aiz muguras.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
