Iesaki rakstu: 
Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) valdes loceklim Ansim Grantiņam kriminālprocesā par patvaļīgu piekļuvi citas personas elektroniskajam pastam piemērots aizdomās turamā statuss. Izmeklēšana vēl turpinās un pagaidām netiek prognozēts, kad to varētu nodot kriminālvajāšanai.
LVĢMC valdes loceklis Ansis Grantiņš uzmanību sev pievērsa ar dienesta auto izmantošanu pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, lai dalītu Visu Latvijai/TB/LNNK aģitācijas materiālus Salaspils iedzīvotājiem, bet pēc tam, kad atklātībā parādījās ziņas par ierosināto kriminālprocesu saistībā ar ielaušanos svešā e-pastā, nolika Salaspils deputāta mandātu.
Lai gan Grantiņš noliedz, ka piekļuvis Salaspils mēra Raimonda Čudara (Vienotība) e-pastam, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, viņam kriminālprocesā, kas ierosināts pēc Čudara iesnieguma, piemērots aizdomās turamā statuss. Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis apstiprināja, ka šajā kriminālprocesā vienai personai ir piemērots aizdomās turamā statuss, taču ne noliedza, ne apstiprināja , ka tas ir Grantiņš.
Pietiek jau ziņoja, ka pirms pašvaldību vēlēšanām ar dienesta Subaru un aģitācijas materiāliem Pietiek lasītāju manītais Grantiņš nolika Salaspils novada domes deputāta mandātu, un tas tika saistīts ar policijā sākto kriminālprocesu un policijas veikto kratīšanu, kurā tika izņemts dators, kas izmantots, lai uzlauztu domes priekšsēdētāja darba e-pastu.
Neoficiāli parādījās informācija, ka Grantiņš šajā afērā esot, izmantojot romantiskās attiecības, iesaistījis arī bijušo darbinieci, kuru arī ir pratinājusi Drošības policija un kura tamdēļ iesniegusi atlūgumu Salaspils domei.
Kriminālprocesu par šo nodarījumu sāka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.
Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs valdes loceklis Grantiņš pašvaldības vēlēšanās Salaspils novadā kandidēja Nacionālās apvienības sarakstā un bija viens no diviem apvienības pārstāvjiem, kas arī ieguva vietu Salaspils novada domē, taču pēc skandāla ar uzlauzto e-pastu no amata atkāpās.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
