Valsts finansējums veselības aprūpei ir nāves spriedums valsts apmaksātai medicīnai
Latvijas Ārstu biedrība08.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde uzskata, ka valdības plānotais valsts budžeta finansējums veselības aprūpei 2023. un 2024. gadā nolemj nozari smagai stagnācijai un ir nāves spriedums valsts apmaksātai veselības aprūpei. Pretēji “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam”, kā arī priekšvēlēšanu laikā dotiem solījumiem veselības nozares finansējums šogad un nākamajos gados ne tikai nepieaugs, bet samazināsies, turpinot graut sabiedrības veselību, kas ir valsts pastāvēšanas un labklājības pamats.
Šogad un nākamgad Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums, kas jau pašlaik ir zemākais Eiropas Savienībā, noslīdēs zem 4% no IKP. Attiecīgi Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Ar esošo veselības aprūpes finansējumu Latvijā jau gadiem ir izveidojusies neatrisināma dilemma – slimnīcu vadītāji nespēj nodrošināt visas nepieciešamās mūsdienīgās zāles un tehnoloģijas klīnikās strādājošajiem ārstiem, kas savukārt nespēj pilnvērtīgi veikt ārsta pienākumu – pacientam nodrošināt iespējami labāko ārstniecību. Šajā un nākamajā gadā paredzētais finansējums draud ar veselu slimnīcu nodaļu un ārstu prakšu slēgšanu, kā arī strauju pārreju uz maksas medicīnu.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlē vien 1384 eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327 eiro, bet Lietuva – 2302 eiro. Tas liedz Latvijas iedzīvotājiem pieeju mūsdienīgai ārstēšanai un zālēm, kas pieejamas citu ES valstu pilsoņiem, tādējādi turpinot būtiski pasliktināt mūsu cilvēku dzīves kvalitāti un sekmē emigrāciju uz citām valstīm.
LĀB uzstājīgu aicina valdību neuzsākt Latvijas ekonomisko transformāciju ar veselības sektora sagraušanu, bet kopīgi izstrādāt un veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai valdības izdevumi veselības aprūpei pieaugtu vismaz līdz 6,5% no IKP un Latvijas valdības tēriņi nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) tuvinātos ES vidējam rādītājam - 15%.
Lai jau 2035. gadā Latviju mēs nevarētu uzskatīt par izmirstošu valsti, mums nekavējoties ir jādomā par veselības ekonomiku un investīcijām mūsu cilvēku veselībā, jo aizvadītajos gados Latvijai nav izdevies veselības aprūpē sakārtot pat lietas, kas neprasa būtiskus finanšu ieguldījumu, piemēram, slimnīcu pārvaldību un primāro aprūpi – ģimenes ārstu pieejamību.
Gan onkoloģijas, gan reto slimību pacientu biedrību pārstāvji jau valdībai atkārtoti norādījuši, ka pieņemto plānu realizācijai netiek atvēlēts atbilstošs finansējums. Tas pats attiecas un jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojumu modeli, kas bez papildus budžeta līdzekļu piešķiršanas ir bezjēdzīgs. Lielā darba slodze un ilgstošs stress rada neizbēgamu profesionālu un emocionālu izdegšanu gan ārstiem, gan ārstu palīgiem un māsām. Savukārt pārstrādājies un ilgstoši nenovērtēts cilvēks agri vai vēlu izvēlas meklēt darbu privātajā sektorā vai dodas prom no Latvijas. Tā gadā Latvija vidēji zaudē 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu, bet vēl vairāk iedzīvotāju, kas dodas dzīvot uz valstīm, kas spēj nodrošināt cilvēka cienīgu un mūsdienīgu veselības aprūpi.
LĀB atgādina, ka Latvijas Ārstu biedrība un citas veselības aprūpes profesionāļu un pacientu organizācijas ar politiskajām partijām pirms 14. Saeimas vēlēšanām parakstīja Sadarbības memorandu, kurā vienojās par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā. Viens no tiem bija kopīgi sadarboties tādas veselības aprūpes politikas un publiski finansētas veselības aprūpes sistēmas veidošanā, kas visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm, uzlabotu slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, celtu pacientu aprūpes kvalitāti.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
