Valsts finansējums veselības aprūpei ir nāves spriedums valsts apmaksātai medicīnai
Latvijas Ārstu biedrība08.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde uzskata, ka valdības plānotais valsts budžeta finansējums veselības aprūpei 2023. un 2024. gadā nolemj nozari smagai stagnācijai un ir nāves spriedums valsts apmaksātai veselības aprūpei. Pretēji “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam”, kā arī priekšvēlēšanu laikā dotiem solījumiem veselības nozares finansējums šogad un nākamajos gados ne tikai nepieaugs, bet samazināsies, turpinot graut sabiedrības veselību, kas ir valsts pastāvēšanas un labklājības pamats.
Šogad un nākamgad Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums, kas jau pašlaik ir zemākais Eiropas Savienībā, noslīdēs zem 4% no IKP. Attiecīgi Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Ar esošo veselības aprūpes finansējumu Latvijā jau gadiem ir izveidojusies neatrisināma dilemma – slimnīcu vadītāji nespēj nodrošināt visas nepieciešamās mūsdienīgās zāles un tehnoloģijas klīnikās strādājošajiem ārstiem, kas savukārt nespēj pilnvērtīgi veikt ārsta pienākumu – pacientam nodrošināt iespējami labāko ārstniecību. Šajā un nākamajā gadā paredzētais finansējums draud ar veselu slimnīcu nodaļu un ārstu prakšu slēgšanu, kā arī strauju pārreju uz maksas medicīnu.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlē vien 1384 eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327 eiro, bet Lietuva – 2302 eiro. Tas liedz Latvijas iedzīvotājiem pieeju mūsdienīgai ārstēšanai un zālēm, kas pieejamas citu ES valstu pilsoņiem, tādējādi turpinot būtiski pasliktināt mūsu cilvēku dzīves kvalitāti un sekmē emigrāciju uz citām valstīm.
LĀB uzstājīgu aicina valdību neuzsākt Latvijas ekonomisko transformāciju ar veselības sektora sagraušanu, bet kopīgi izstrādāt un veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai valdības izdevumi veselības aprūpei pieaugtu vismaz līdz 6,5% no IKP un Latvijas valdības tēriņi nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) tuvinātos ES vidējam rādītājam - 15%.
Lai jau 2035. gadā Latviju mēs nevarētu uzskatīt par izmirstošu valsti, mums nekavējoties ir jādomā par veselības ekonomiku un investīcijām mūsu cilvēku veselībā, jo aizvadītajos gados Latvijai nav izdevies veselības aprūpē sakārtot pat lietas, kas neprasa būtiskus finanšu ieguldījumu, piemēram, slimnīcu pārvaldību un primāro aprūpi – ģimenes ārstu pieejamību.
Gan onkoloģijas, gan reto slimību pacientu biedrību pārstāvji jau valdībai atkārtoti norādījuši, ka pieņemto plānu realizācijai netiek atvēlēts atbilstošs finansējums. Tas pats attiecas un jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojumu modeli, kas bez papildus budžeta līdzekļu piešķiršanas ir bezjēdzīgs. Lielā darba slodze un ilgstošs stress rada neizbēgamu profesionālu un emocionālu izdegšanu gan ārstiem, gan ārstu palīgiem un māsām. Savukārt pārstrādājies un ilgstoši nenovērtēts cilvēks agri vai vēlu izvēlas meklēt darbu privātajā sektorā vai dodas prom no Latvijas. Tā gadā Latvija vidēji zaudē 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu, bet vēl vairāk iedzīvotāju, kas dodas dzīvot uz valstīm, kas spēj nodrošināt cilvēka cienīgu un mūsdienīgu veselības aprūpi.
LĀB atgādina, ka Latvijas Ārstu biedrība un citas veselības aprūpes profesionāļu un pacientu organizācijas ar politiskajām partijām pirms 14. Saeimas vēlēšanām parakstīja Sadarbības memorandu, kurā vienojās par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā. Viens no tiem bija kopīgi sadarboties tādas veselības aprūpes politikas un publiski finansētas veselības aprūpes sistēmas veidošanā, kas visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm, uzlabotu slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, celtu pacientu aprūpes kvalitāti.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
