Valsts drošības dienests: VID informācijas tehnoloģiju sistēmas kontrolē uzņēmums, kas pieder nezināmiem īpašniekiem? Tas nekas!
PIETIEK16.05.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas tehnoloģiju sistēmas kontrolē uzņēmums, kas pieder nezināmiem, diezgan acīmredzami ar Krieviju saistītiem īpašniekiem? Tas nekas! Šāda pēc būtības ir Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Valsts drošības dienesta reakcija uz žurnāla „Forbes” publikāciju, no kuras izrietēja, ka VID vadībai nav ne mazākās nojausmas, kam patiesībā pieder un kas kontrolē uzņēmumu „Emergn”, kas ir absolūti lielākais VID informācijas tehnoloģiju sistēmu aprūpētājs. Pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts Valsts drošības dienestam, un uz to saņemto atbildi.
Iesniegums Valsts drošības dienestam
2023.gada aprīļa žurnāla “Forbes Latvija” numurā ir minēti fakti, kas ļauj izdarīt secinājumus, ka lielākā daļa Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu uzturēšanas ir nodota AS “Emergn”, kuras īpašnieki un patiesā labuma guvēji, iespējams, ir saistīti ar Krievijas specdienestiem.
No laikraksta “Forbes Latvija” publikācijas izriet, ka AS “Emergn” bijušī biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika 2021.gadā pieņemta darbā VID. No publiski pieejamās informācijas VID mājaslapā ir redzams, ka I.Bibika VID ir strādājusi no 2021.gada jūnija līdz novembrim par iepirkumā komisijas locekli. Par darbu VID kā parasts iepirkuma komisijas loceklis I. Bibika saņēma VID ģenerāldirektores cienīgu algu 6981,99 € mēnesī, par četriem mēnešiem, kopā nopelnot 27 927,98 €. Minētais, iespējams, tieši norāda uz AS “Emergn” ciešo saistību ar VID un tā vadību.
2023.gada 20.aprīlī izdevumā “Neatkarīgā” publikācijā “Ar VID svētību, iespējams, Krievija specdienesti izspiegojuši Latvijas uzņēmumus” ir norādīts, ka 2019.gadā bijušajam finanšu ministram Jānim Reiram (JV) bijušas šaubas par AS “Emergn”. Pārbaudīt minēto uzņēmumu viņš uzdevis VID ģenerāldirektorei I.Jaunzemei, kura oficiālā atbildē esot apstiprinājusi uzņēmuma atbilstību drošības kritērijiem.
No likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” izriet, ka par VID darbību ir atbildīga ģenerāldirektore I.Jaunzeme. Savukārt par VID procedūru drošību, tai skaitā par iepirkumiem, ir atbildīgs VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks.
Ņemot publikācijās pausto informāciju par VID ilglaicīgo sadarbību ar AS “Emergn”, ir pamats uzskatīt, ka, iespējams, VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes un VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja A.Prusaka darbībā vai bezdarbībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kuras ir saistītas ar korupciju vai amata pienākumu nepildīšanu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369.pantu un 370.pantu, aicinu:
1. izvērtēt, vai pret VID ģenerāldirektori I.Jaunzemi nav pamats uzsākt kriminālprocesu.
2. Izvērtēt, vai pret VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju A.Prusaku nav pamats uzsākt kriminālprocesu.
3. Man kā iesniedzējam paziņot par pieņemto lēmumu likumā paredzētajā kārtībā.
Lato Lapsa
Atbilde uz iesniegumu
Valsts drošības dienestā 2023. gada 28. aprīlī reģistrēts Jūsu iesniegums par Valsts ieņēmuma dienesta iespējamo sadarbību ar AS “Emergn”.
Izvērtējot Jūsu iesniegumu un tajā norādītos faktus, netika konstatēts Kriminālprocesa likuma 370. pantā paredzētais pamatojums, kas būtu par pamatu kriminālprocesuālās pārbaudes uzsākšanai, proti, iesniegumā ietvertās ziņas nesatur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un nav citu norāžu uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts valsts drošības jomā.
Jūsu iesniegumā minētā informācija tiek pieņemta zināšanai un tiks izmantota atbilstoši Valsts drošības dienesta kompetencei.
Priekšnieka vietnieks Ē. Cinkus
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
