Valsts drošības dienests pamanās nesaskatīt valsts noslēpuma izpaušanu, amatpersonai slepenu informāciju aiznesot ASV vēstniecībai
PIETIEK04.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Normunda Mežvieta vadītais Valsts drošības dienests (iepriekš Drošības policija) ir pamanījies nesaskatīt valsts noslēpuma izpaušanu, kādreizējā valsts prezidenta Valda Zatlera padomniekam, tagadējam Ārlietu ministrijas valsts sekretāram Andrim Pelšam (attēlā) nododot ASV vēstniecībai Latvijā Nacionālās drošības padomes sēdē runātā atšifrējumu.
Šā gada sākumā Neatkarīgā Rīta Avīze publicēja rakstu „Latvijā pārapbedīs pirmo iekšlietu ministru, kas kalpojis citām varām un cienījis naudu”, kurā cita starpā bija pieminēti arī nesenas pagātnes notikumi.
Rakstot par Pirmās Republikas iekšlietu ministra Miķeļa Valtera „piekopto stilu sadarboties ar svešām varām”, bija norādīts, ka tam „ir turpinātāji arī mūsdienās”, un kā piemērs minēts WikiLeaks publicētais ASV vēstnieka Latvijā Čārlza Larsona ziņojums, kas datēts ar 2008. gada 15. augustu.
Dokumentam slepenības statusu noteicis bijušais ASV vēstniecības Latvijā Politikas departamenta vadītājs Tamirs Vasers, un tajā atklāts Latvijas augstāko amatpersonu runātais Nacionālās drošības padomē (NDP) saistībā ar Gruzijas un Krievijas konfliktu.
Kā minēts publikācijā, ziņojumā par šo sēdi teikts: «Prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs apgādāja mūs ar sēdes atšifrējumu. Kā norādīja Pelšs, padome visumā ratificēja politiskās līnijas, kuras Latvija izstrādājusi visu nedēļu. Latvija vēlas sūtīt karaspēku vai citu personālu uz Gruziju tikai tad, ja tā ir uzticama starptautiska misija.”
Pavisam ziņojuma autors uz Pelšu bija atsaucies 11 reižu, kas liecina, ka prezidenta padomnieks NDP runāto atreferējis detalizēti. „Pēc atklātībā nākušā fakta Pelšs nevis zaudēja pielaidi valsts noslēpumam, bet gan gluži otrādi - viņa karjera piedzīvoja strauju augšupeju. Šobrīd viņš ir Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs,” bija norādīts publikācijā.
Normatīvajos aktos ir noteikts, ka Nacionālās drošības padomes sēdes ir slēgtas, to diskusijas ir valsts noslēpums, un tas nozīmē, ka publikācijā pieminētais Pelšs, iespējams, ir izpaudis valsts noslēpumu, līdz ar ko viņa rīcībā ir saskatāmas pazīmes noziedzīgam nodarījumam, kas minēts Krimināllikuma 94.pantā „Valsts noslēpuma apzināta izpaušana”.
Taču pēc īsas pārbaudes Valsts drošības dienests šā gada 20. februārī ir pieņēmis lēmumu „rezolūcijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu”. Kā skaidro Mežviets, viņa vadītā iestāde uzskatot, ka „izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas paredzētas Krimināllikuma 94. pantā”.
Zīmīgi, ka Valsts drošības dienesta priekšnieks šajā gadījumā izmantojis reižumis arī citu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju iecienīto metodi – īpaši norādījis, ka „parastiem cilvēkiem” nav tiesību šo lēmumu pārsūdzēt prokuratūrā, jo viņi taču neesot cietušie.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
