Iesaki rakstu: 
Laikam būs jāatkārtojas līdzīgi kā iepriekšējā rakstā, un arī šoreiz es pārkāpšu saviem principiem un piekritīšu sarkanās kapitālistu partijas „Saskaņa” biedram Andrejam Elksniņam, kurš jau vairāk nekā pirms diviem gadiem ziņoja par absurdo situāciju Daugavpilī, kur kādā Kauņas ielas namā, neskatoties uz desmitiem administratīvo protokolu un naudas sodiem, turpināja plaukt un zelt vietējā točka. Viss jaunais ir sen aizmirsts vecais!
Toreiz Elksniņš, norādot uz Valsts policijas nespēju lietu sakārtot, vērsās arī pie Drošības policijas, tagadējā Valsts drošības dienesta (VDD) Daugavpils iecirkņa vadītāja Valda Dambīša, lai specdienests ņem lietu savās rokās, ja jau policija nav spējīga. Izskatās, ka Dambītis patiesi to saprata burtiski un sāka jumtot Aleksandra Petričenko rūpalu.
Pašreiz izskatās, ka VDD iekšējās kontroles dienests jebšu pretizlūki ir nogulējuši un nav spējuši pārbaudīt pašu dienesta kolēģa aktivitātes. Par to ļoti skaisti izklāstīts „Latvijas Avīzes” rakstā, kur tiek norādīta netiešā Dambīša saikne ar Petričenko un viesnīcas iegādi.
Ja jau Nacionālā drošības komisija bija informēta par šo situāciju, tad vai pirms nozīmīgā balsojuma par Mežvieta termiņa pagarināšanu specdienesta priekšniekam nevajadzēja Saeimu īsi un kodolīgi, cik nu likums atļauj, informēt par radušos situāciju dienestā? Interesanti ir arī tas, ka žurnālisti un sabiedrība par kliedzošo situāciju tiek informēti post factum!
Tie, kuri seko līdzi procesiem Daugavpilī, ir labi informēti par ciešo VDD sasaiti ar Daugavpils miličiem un „komandas” darbu saistībā ar nelegālo akcīžu preču apriti, un viss šis nav pārsteigums. Viss ir atrodams interneta anālēs.
Savukārt, kas attiecas uz Elksniņu, tad šoreiz viņš ir bijis aktīvs uz valsts ierēdņu atklātu nolaidību, bet, protams, arī šeit bija svarīgs politiskais kredīts. Man ir pamatotas bažas, ka pavisam drīz man būs jāpiekrīt arī sarkanajam kapitālistam Ivaram Zariņam un viņa zinātniski pētnieciskajam darbam par OIK tēmu.
Turiet acis vaļā!
Avoti:
http://www.la.lv/daugavpils-vdd-prieksnieks-slepts-viesnicas-lidzipasnieks
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
