Valsts drošības dienests izvērtē informāciju par „Altum” vadītāja ģimenes saitēm ar krievu oligarhu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju
PIETIEK08.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts drošības dienests ir sācis izvērtēt informāciju par valsts akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa ģimenes saitēm ar starptautiskajām sankcijām pakļauto krievu oligarhu Dmitriju Mazepinu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju, kā arī par ienākumiem, ko Bērziņu ģimenei nodrošina šīs saites.
Rūpīgāk izpētot R. Bērziņa pēdējo gadu valsts amatpersonas deklarācijas un salīdzinot tajās minēto ar Lursoft datu bāzēs atrodamo informāciju izdarāms secinājums, ka R. Bērziņa un viņa Jūlijas Bērziņas ģimenē abi laulātie strādā labi atalgotā darbā un arī finanšu darījumus veic kopīgi.
R. Bērziņa 2020. gada deklarācijā ir minēts, ka kopīpašumā ar sievu viņš par 17 500 eiro iegādājies zemes gabalu, dzīvojamo ēku un divas palīgceltnes no diviem kopīpašniekiem. Laulāto mantisko attiecību reģistrs rāda, ka R. Bērziņa un J. Bērziņa laulību līgumu nav reģistrējuši, kas nozīmē, ka finanses ģimenē ir kopējas un var uzskatīt – R. Bērziņš pārtiek arī no sievas ienākumiem. Savukārt šo ienākumu avoti ir tie, kas radījuši Valsts drošības dienesta interesi.
J. Bērziņai, kā rāda Lursoft datu bāze, bija un ir joprojām tieša saistība ar Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautajam Baltkrievijas – Krievijas oligarham Dmitrijam Mazepinam piederošo uzņēmumu SIA “Riga fertilizer terminal”. D. Mazepinam šajā uzņēmumā pieder kontrolpakete – 51% daļu, un J. Bērziņa bija šī uzņēmuma padomes loceklis līdz 2022. gada 4. martam.
Uzņēmuma padome atbilstoši Komerclikuma noteikumiem pārstāv un aizstāv akcionāru/dalībnieku intereses, kas nozīmē, ka līdz 2022. gada 4. martam (pat vēl Ukrainas kara laikā) J. Bērziņa pārstāvēja krievu oligarha D. Mazepina intereses viņa uzņēmumā.
Turklāt, kā rāda Lursoft dati, padomes locekļa amata atstāšana J. Bērziņas saistību ar D. Mazepinu neizbeidza. 49% SIA “Riga fertilizer terminal” daļu pieder SIA “Rīgas tirdzniecības osta”, kurā J. Bērziņa vēl šobrīd ir valdes locekle. Tas nozīmē, ka ir gan juridisks, gan arī faktisks pamats uzskatīt, ka, neraugoties uz formālo padomes locekļa amata pamešanu SIA “Riga fertilizer terminal”, J. Bērziņa joprojām tieši sadarbojas ar D.Mazepinu arī pēc kara sākuma un pēc oligarha iekļaušanas sankciju sarakstā.
Tāpat, kā rāda Lursoft dati, J. Bērziņa līdz šā gada 1. martam bija AS “Euro Rail Trans” padomes locekle. Atbilstoši paša uzņēmuma publiskotajai informācijai “Loģistikas kompānija AS „Euro Rail Trans” dibināta 2012. gada sākumā un ir Krievijas loģistikas operatoru līdera AS „РЖД Логистика” meitasuzņēmums.”
„No visa preču daudzuma, ko piegādā pa Latvijas dzelzceļu, aptuveni 95-98% ir starptautiskie pārvadājumi, galvenokārt virzienā no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kuri orientēti uz eksporta un tranzīta pakalpojumu apkalpošanu,” informē AS “Euro Rail Trans”, kuras akcionāru sastāvs ir šāds: AS „РЖД Логистика” (tā kontrolpaketes īpašnieki slēpjas aiz Krievijas AS „ОТЛК Логистика”) – 51% akciju, bet SIA „Locomotive Traction Operator” – 49% akciju. Līdz pat 2021. gada 20. decembrim šajā uzņēmumā valdes loceklis bija Ainārs Šlesers.
Valsts drošības dienests, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pašlaik izvērtē šo informāciju, kas ļauj apgalvot, ka J. Bērziņa vēl joprojām uzskatāma par krievu oligarha darījumu partnera amatpersonu, kas no šī biznesa gūst ienākumus. Attiecīgi ienākumus savā ģimenes budžetā saņem arī Latvijas valstij nozīmīgās institūcijas „Altum” valdes priekšsēdētājs R. Bērziņš.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
