Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts politiskajā dzīvē tiekamies ar duālismu – divdabīgumu, divējādību. Praktiski tas izpaužas valstsvīru divējādu uzskatu formā. Turklāt ne reti uzkrītoši pretēju uzskatu formā. Piemēram, kāds valstsvīrs vienā dienā var teikt vienu, bet otrā dienā kaut ko pilnīgi pretēju iepriekšējā dienā sacītajam.

Iespējami arī citi varianti. Teiksim, divējādība var nebūt saistīta ar nelielu laika atstarpi. Tikai pēc gadiem vai pēc valstsvīra nāves var atklāties, ka viņam bija pavisam citi uzskati nekā tie uzskati, kurus viņš apliecināja, sēžot valsts amata krēslā.

Faktiski politiskajā vēsturē valstsvīru uzskatu duālisms ir tradicionāla izpausme. Par to stāsta valstsvīru biogrāfi un paši valstsvīri memuāros, vēstulēs, dienasgrāmatās. Par to atceras valstsvīru draugi un ģimenes locekļi. Var atcerēties arī citi valstsvīri, ja starp viņiem virmoja džentlmeniska uzticība un kuluāru sarunās neviens nebaidījās būt vaļsirdīgs.

Iespējami daudzi duālisma varianti. Taču duālisma vērtējumā pārsvarā ir tikai trīs varianti.

(1) Ja valstsvīrs maina uzskatus katru dienu, tad nekavējoties izceļas skandāls. Valstsvīrs var zaudēt krēslu. Protams, tāda šizofrēniska duālisma eksemplāri nopietnās valstīs nemēdz būt valstsvīri. Epitets „valstsvīrs” ir cēls epitets. Neskatoties uz dāmu masveida ietipināšanu valsts pārvaldīšanā, acīmredzot epitets „valstssieva” līdz pasaules galam saglabās izsmējīgu ekspresīvo nokrāsu.

Valstsvīra fenomenu pilnā mērā vēl nav kompromitējuši ES bāli pelēkie valstsvīri un ES bāli pelēkās „valstssievas”. Valstsvīrs joprojām ieņem cienījamu stāvokli sabiedrībā. Valstsvīra statuss liecina par attiecīgās personības uzskatu konsekvenci, stingrību un nemainību atkarībā no politiskā vēja virziena. Gudras tautas un gudru tautu stratēģiskie guru (konspirologi šļupst - „rokfelleri”, „rotšildi”, „lembergi”) ciena tikai īstus valstsvīrus, kuri savos uzskatos negrīļojās reizē ar politiskās konjunktūras grīļošanos. Īsti valstsvīri nekad neiesaistīsies politiskajos pasākumos (piem., valdības sastāvā), ja to idejiskā tonalitāte nesaskan ar viņu uzskatiem.

Šodien ne visās zemēs ir politiskās elites degradācija, kuras galvenās iezīmes ir primitīvs karjerisms, alkatība, kretīniskas iedomas, iracionālisms, postmodernistiskas vērtības. Ne visur valstsvīri piekrīt strādāt piedāvātajā postenī, priekšroku dodot amata krēsla augstumam, algai, varas perspektīvām, nekaunībai, sievasmātes biznesa aizsardzībai, aprobežota cilvēka ilūzijām, bet nevis idejiskajiem uzskatiem un vēlmei tos izmantot valsts labā. Īsti valstsvīri pieņem amata priekšlikumus saskaņā ar savu idejisko pārliecību, bet nevis saskaņā ar kaut kādām neglītām interesēm.

(2) Ja valstsvīra uzskati atklājās pēc zināma laika, tad tas sagādā prieku. Valsts taktiskie risinājumi nevar lepoties ar ilgu slavu. Agrāk vai vēlāk šajos risinājumos atklājAs nepilnības un kļūdas. Valstsvīrs varēja tūlīt saskatīt nepilnības un kļūdas. Viņam bija citi uzskati, taču viņš toreiz nepieņēma lēmumus vai arī nevarēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas valstiskajā darbībā ir rutīna. Valstsvīra uzskati publiski atklājAs tikai pēc ilgāka laika, un tie sagādā prieku par viņa gudrību, valstisko intuīciju, profesionālo tālredzību.

(3) Duālisma vērtējuma trešais variants ir nepatīkams un sarūgtina. Duālisms nepatīkami atsedzās, ja valstsvīrs pārkrāso agrākos uzskatus atbilstoši jaunajai vēsturiskajai situācijai. Laika gaitā sabiedrībā mainās politiskā izpratne, zināšanas, politiskie secinājumi, politiskās vajadzības. Tas ir normāli un tā tam ir jābūt. Laika gaitā sabiedrībā nostiprinās jauns politiskais redzējums. Duālisms nepatīkami atsedzās tad, ja valstsvīrs pārkrāso savus agrākos uzskatus atbilstoši sabiedrības jaunajam politiskajam redzējumam, kas ir valstiski progresīvāks un morāli augstvērtīgāks nekā iepriekšējās vēsturiskās situācijas politiskais redzējums.

Pārkrāsošanās ļoti izplatīta ir pēc politiskās iekārtas maiņas. Latvijā politiskā iekārta ir bieži mainījusies. Latviešu valstsvīru pārkrāsošanās piemēri nav deficīts. Izvēlējos vissvaigāko pārkrāsošanās tendenci.

Beidzot arvien vairāk un vairāk arī latvieši sāk pareizi izprast „perestroikas” jēgu un LR „atdzimšanas” mahināciju. Arvien biežāk publiskajā telpā atskan prasība sodīt „prihvatizatorus” un „tautas frontes” runasvīrus, kuri izveidoja valsti kā bandu. Citās zemēs tagad par to medijos raksta jau paši „liberāļi”. Tātad Austrumeiropā un tajā skaitā arī Latvijā rodas jauna vēsturiskā situācija un sabiedrības jauns politiskais redzējums. Tajā ietilpst XX gadsimta noziedzīgā mantojuma krimināls, politisks, morāls nosodījums. Turklāt sabiedrība pieprasa sodīt konkrētus neliešus.

Vissvaigākā pārkrāsošanās tendence parādījās nesen. Šogad „tautfrontiešu” atsevišķi dūšīgi brīvības cīnītāji  (bijušie LPSR Augstākās Padomes deputāti) enerģiski sāka pārkrāsot savu politisko portretu. Ja vēl nesen viņi sevi skaisti prezentēja kā LTF kodolu, tad tagad viņi lielās ar savu „antigorbačoviskumu” un „antivulfsoniskumu”. Viņi sāk tautai iestāstīt, ka jau „perestroikas” laikā paredzēja antropoloģisko katastrofu, sabiedrisko īpašumu izlaupīšanu, valsts bandītismu. Viņi jau no paša sākuma neesot atbalstījuši Gorbačova reformas un nosodīja Vulfsona aģitāciju, jo visam paredzēja ļoti sliktu iznākumu. Viņi esot par to savlaicīgi brīdinājuši tautu, bet viņu brīdinājumus neviens neesot ņēmis vērā. Tāpēc šodien tauta dzīvo tā kā dzīvo tikai tāpēc, ka toreiz neņēma vērā viņu – „antigorbačovistu” un „antivulfsonistu” - uzskatus.

Valstsvīru uzskatu duālismā mēdz būt viens īpatns variants. Saudzīgi izsakoties, tas ir mentāli specifisks variants. Saudzīgi neizsakoties, šis variants ir populārs vienīgi tajās zemēs, kurās valsts pārvaldīšanā mīcās garīgi neveseli cilvēki – cilvēciskās anomālijas reprezentanti.

Pie mums Latvijā mentāli specifiskā varianta piemērus regulāri piegādā ārlietu ministrs vārdā „Lepns būt gejs”. Mūsu lepnā pederasta slimīgā rosība ir valstsvīru uzskatu duālisma mentāli specifiskā varianta tipiska izpausme.

Praktiskā konstrukcija ir vienkārša. Pederasts naktī pēc „seksa” kaut ko samurgo „tviterī”, bet nākamajā rītā LR valdība ar premjerministri priekšgalā visai pasaulei taisnojās, ka murgojums „tviterī” ir ministra „Lepns būt gejs” privātais viedoklis, ko viņš drīkst fiksēt savā privātajā sociālajā tīklā. Lepnā ministra „Lepns būt gejs” pasaulē slavenākais murgojums līdz šim ir šāds: „Jo vairāk es sekoju mūsdienu Krievijai, jo vairāk es secinu, ka tai tas beigsies tāpat kā Vācijas Reiham pēc Pirmā un Otrā pasaules kara, un tad būs par vēlu.”

Mentāli specifiskā varianta būtība ir tā, ka tiek krasi nošķirti oficiālie uzskati no privātajiem uzskatiem. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, šis variants liecina, ka valstsvīriem principā drīkst būt privātie uzskati. Taču amata izpildes laikā viņiem savi privātie uzskati ir stingri jāglabā no sabiedrības un nav vēlams tos publiski izklāstīt. Publiskais izklāsts vienmēr asociējās ar kaut ko  nestabilu un nelabu attiecīgo valstsvīru kolektīvā un valstī vispār.

Saprotams, privāto uzskatu publiskošana nav vienīgi cilvēciskās anomālijas reprezentantu slimīgā kaislība. Savus privātos uzskatus publisko arī pilnīgi veseli valstsvīri. Eiropas valstu vēsturē tā ir rīkojušies ļoti slaveni valstsvīri. Taču psihiski normālā politiskajā vidē tas vienmēr ir bijis ārkārtējs gadījums. Privāto uzskatu publiskošana valsts amata izpildes laikā parasti ir prologs attiecīgā valstsvīra demisijai, koalīcijas izjukšanai, valdības krišanai, jaunas partijas organizēšanai.

Valstsvīra mūžs nav apskaužams mūžs. Tas nekādā gadījumā nav viegls mūžs. Tādu mūžu aizsākt un izturēt līdz galam ne katrs ir spējīgs.

Taču arī ne katrs vēlas sev tādu mūžu. Ne katrs vēlas pakļauties uzskatu duālisma diktatūrai. Bet tāda diktatūra valstsvīra mūžā ir obligāta, jo valsts ir spēle un šī spēle nekad netiek spēlēta bez spēlmaņu uzskatu duālisma.

Tādi brīži, kad valstsvīra privātie uzskati ideāli sakrīt ar oficiālajiem uzskatiem, ir reti sastopami. Bet patiesībā nemaz nedrīkst būt. Valstsvīra identiskā vērtība ir uzskatu oriģinalitāte, uzskatu patstāvība un uzskatu neatkarība. Valstsvīram ir jābūt tikai viņam raksturīgs uzskats par visiem jautājumiem, ar kuriem ir saskarsme valsts darbā. Valstsvīrs bez sava oriģinālā, patstāvīgā un neatkarīgā uzskata nav valstsvīrs, bet politiskais iztapoņa un politiskais mīkstmiesis. Valstsvīra uzskatā ir jābūt konceptuālajām niansēm, kuras atšķiras no kopīgi akceptētā uzskata.

Spēle ir valsts atribūts – substancionāla īpašība. Bez spēles valsts nav iespējama. Tā tas ir bijis jebkurā valstiskuma formā. Bez spēles neiztiek ne monokrātija, ne polikrātija. Neiztiek arī modernā valstiskuma forma, kuru jau agrāk nosaucu par ģeokrātisko valstiskumu.

Monokrātijā karalis spēlē ar galmu, ministriem, ģenerāļiem, pavalstniekiem. Karalim ir jāspēlē, ja viņš vēlas sēdēt tronī.

Arī monokrātiskajā (vienpartejiskajā) PSRS bija spēle, kuru vadīja PSKP. Kompartijai nācās spēlēt, lai saglabātu varu. Spēle nebija viegla. Tika izveidoti superslepeni spēlmaņi varas saglabāšanai. Tāds superslepens spēlmanis bija t.s. politiskais izlūkdienests. Ap šo PSKP Politbirojam pakļauto iestādi joprojām valda milzīga slepenība. Zināms ir vienīgi par minētās superslepenās iestādes eksistenci, un zināms ir tas, ka VDK no politiskā izlūkdienesta baidījās kā velns no krusta.

Polikrātijā (demokrātijā) spēle rit ļoti eleganti. Var pat teikt – ar neslēptu prieku un baudu. Polikrātijā spēle var iegūt pašmērķīgu vērienu. Polikrātijā īpaši mūsdienās spēle domā tikai par spēli un ir atrauta no dzīves realitātes. Realitātes ignorēšana un šizofrenizācija tagad ir ļoti izplatīta parādība „baltās” rases  valstu spēlē.

Ģeokrātiskā valstiskuma spēle ir vienīgā spēle pēcpadomju Latvijā. Ministru „Lepns būt gejs”, domājams, valdībā pacieš tikai tāpēc, ka pederastu lutināšana ietilpst ģeokrātisko saimnieku spēlē, ar kuru ir jārēķinās mūsu „valstssievām”.

Spēle kā valsts atribūts nav tas pats, kas citi valsts atribūti – karogs, himna, ģerbonis. Nav tas pats kognitīvajā (izziņas, izpratnes) jomā. Saruna par valsts spēli vienmēr ir filosofiska saruna vai teorētiski analītiska saruna. Turklāt abstrakta saruna. Ja valsts funkcionē kā banda ar bandas konspirāciju, tad šī saruna kļūst vēl abstraktāka, jo var balstīties vienīgi uz netiešiem materiāliem. Valsts bandītisms cenšas maksimāli slēpt spēles saturu, spēles kombinācijas un spēles uzvarētājus (par to plašāk citā esejā).

Cilvēki ne visai grib ticēt valsts spēles pastāvēšanai. Daudzi vispār nevēlās tādu nopietnu lietu kā valsti saistīt ar spēli. Spēlējās bērni, vīri spēlē kārtis. Sportā ir daudzas spēles. Valsts nav spēle. Valsts ir vislielākā nopietnība, kurā nav vieta spēlei.

Visticamākais, tikai neliela sabiedrības daļa ir iepazinusies ar tādu zinātnisko metodi kā spēles teorija. Tā aplūko spēles saturu, spēlētāju figūras, spēles noteikumus un vēl daudz ko no spēles komponentiem. Vēl mazākai sabiedrības daļai būs pazīstamas grāmatas par valsts spēli no spēles teorijas viedokļa. Tādu grāmatu skaits ir niecīgs.

No cilvēciskā viedokļa valstsvīriem var izteikt līdzjūtību. Viņiem visu laiku ir jāspēlē neatkarīgi no spēles kvalitātes. Spēlē ir jāpiedalās jebkurā gadījumā. Nav svarīgi, vai tā ir laba spēle jeb slikta spēle.

Spēlē smags jautājums ir sadarbošanās ar neadekvātiem kolēģiem. Atkal cenšos saudzīgi izsacīties. Tas nav viegli.

Neapšaubāmi, ja valsts funkcionē kā banda, tad parlamentā nevar iekļūt godīgi cilvēki. Ja arī kādam godīgam pilsonim tomēr tas ir izdevies, tad viņam noteikti klājās psiholoģiski grūti sadarbībā ar neadekvātajiem tipiem. Šai sadarbībai gatavas receptes nevar būt. Katram pašam ir jāizšķiras, cik ilgi sadarboties, ar kuriem sadarboties, kādos jautājumos sadarboties, līdz kādai konceptuālajai robežai sadarboties un vai vispār sadarboties.

Nākas atgādināt, ka pastāv tāds politiskā disidentisma princips kā nesadarboties. Ja potenciālajam valstsvīram nav pieņemams spēles saturs, spēlētāju figūras un spēles noteikumi, tad viņš var nesadarboties ar valsts politisko varu. Skaidrs, ka ne visi latvieši (potenciālie valstsvīri) vēlas iefiltrēties mūsu politiskajā bandā. Noteikti ir latvieši, kuri nevēlas sadarboties ar LR valdošo bandu.

Spēles kvalitāte ir ne tikai valstsvīru galvassāpju avots. Spēles kvalitāte pamatā ir sabiedrības galvassāpju avots. Valsts kalpo sabiedrībai. Tātad arī spēlei ir jākalpo sabiedrībai. Sabiedrība ir ieinteresēta, lai spēle kalpotu tās vajadzībām un valstī pastāvētu transparenta (respektīvi, atklāta) spēle, bet nevis bandītiski noslēpumaina spēle.

Spēle nedrīkst kalpot sabiedrības atsevišķu grupu interesēm. Tas ir pats par sevi saprotams.  

Sabiedrība ir vitāli ieinteresēta, lai valstī būtu laba spēle. Skaidrs, ka tikai no labas spēles sabiedrībai var būt kāds labums. Laba spēle ir tā spēle, kurai ir augsts sociālās lietderības koeficients, kā tiecos dēvēt spēles centrālo kritēriju. Ja spēlei ir augsts sociālās lietderības koeficients, tad sabiedrība dzīvo bez bēdām. Ja spēlei ir zems sociālās lietderības koeficients, tad sabiedrībā briest neapmierinātība. Ja spēle ignorē neapmierinātības briešanu, tad sākās sociālie satricinājumi. Nav jāatgādina, kādi tie ir bijuši Austrumeiropas (cilvēces) pagātnē.

LR valsts spēles sociālās lietderības koeficients ir nulle. LR valsts spēle ir bandas spēle un kalpo tikai bandas interesēm. Tas tagad ļoti griezīgi iezvanās tādā spēles saturiskajā atzarā kā migrantu masveida ievešana Latvijā. Migrantu ievešana bandai sola jaunu iespēju savā starpā sadalīt prāvas summas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...