Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja uz ielas jūs dzirdat apātisku nopūtu „Bez pusstopa te vairs neko nevar saprast”, tad nevajadzētu brīnīties par mundro atbildi: „Jā, mūsu valsts ir pārvērtusies par bandu ar saviem bandas likumiem un bandas noslēpumiem!” Uz ielas noteikti atradīsies kāds, kurš šo mundro atbildi vēl mundrāk papildinās: „Bet tā taču ir bijis vienmēr! Valsts uzvedas kā banda jau no paša sākuma pēc padomijas krišanas!”

Tautas vispārējā neapmierinātība sprēgā ne tikai dialogos uz ielas. Tautas vispārējā neapmierinātība sprēgā arī citos komunikācijas variantos. Internetā neapmierinātie komentētāji ar apskaužamu azartu dzēlīgi izsmej valsts visaugstākās amatpersonas vārdus: „Šodien mēs varam būt lepni ar paveikto. Mēs esam sekmīgi atjaunojuši un nostiprinājuši savu valsti, pieaug mūsu labklājība un iespējas, mēs esam atgriezušies starptautiskajā sabiedrībā un kļuvuši par pilntiesīgu Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsti."

Tādai glumai konstatācijai neviens netic un tādu pašslavināšanos uzskata par cinisku ņirgāšanos. Turklāt pašslavināšanās gāzi ir izlaidis morāli neuzticams cilvēks – laulības pārkāpējs, miljonu tērētājs pupuķu pētniecībā. Būs bijuši arī citi grēki, jo grēkotājs parasti neapstājas pusceļā, ja pēc pirmā grēka nesaņem sodu. Bet sodu mūsu noziegumu brīvības priekamājā saņem vienīgi tas, kurš grēko bez valdošās bandas sankcijas – grēka projekta apstiprināšanas augstākajā instancē.

Tauta saprot, ka valsts ir novesta nepārtrauktā (permanentā) strupceļā. Šo strupceļu var salīdzināt ar parka labirintu. Nereti no parka labirinta cilvēki paši nespēj izkļūt bez sargeņģeļa palīdzības. Tāpēc tūristu iecienīto labirintu centrā uz prāva paaugstinājuma speciāli dežurē parka darbinieks. Viņu var redzēt no labirinta jebkuras vietas. Tie, kuri labirintā nonākuši strupceļā, var lūgt parka darbinieka palīdzību. Saprotams, ja vēlas izkļūt brīvībā. Naivi būtu jautāt: „Kurš ir mūsu labirinta sargeņģelis?” Vēl naivāk ir cerēt, ka mūsu sargeņģelis ir ASV, NATO, ES. Bet visnaivāk ir cerēt, ka latviešu nomācošais vairākums vispār vēlas izkļūt brīvībā.

Valsts teorijā un praksē vārds „banda” ir sen pazīstams jēdziens. Tā tas ir gan sadzīvē, gan zinātnē. Valsts saistībai ar kriminālajām aprindām ir daudzi aspekti. Nevar žēloties par eseju tēmu nabadzību. Dažas tēmas mēģināšu atspoguļot šajā eseju ciklā.

Mūsdienās salīdzinājumu „valsts kā banda” nākas papildināt ar jaunu salīdzinājumu „starptautiskie fenomeni kā banda”. Bandas specifiskā mentalitāte, konspirācija un infrastruktūra vairs neattiecas tikai uz atsevišķām valstīm. Mūsdienās kā banda funkcionē transnacionālās ekonomiskās, finansiālās, militārās, specdienestu organizācijas. Bez bandas mentalitātes, konspirācijas un infrastruktūras nav iespējams tas, kas tiek dēvēts par „kriminālo kapitālu”, „melno ekonomiku”, „melno tirgu”. Politoloģijā bandas mentalitāte, konspirācija un infrastruktūra tiek saskatīta politiskajās norisēs, jo reāli vairs nepastāv nekāda idejiski konceptuālā atšķirība starp „labējiem”, „kreisajiem” un „centristiem”. Politisko virzību nosaka dažādi klani un grupējumi, kuri attiecīgajā zemē saplūst vienotā bandā valsts budžeta un citu resursu „apsaimniekošanā”.

Plašumā vēršas transnacionālais politiskais bandītisms, kurā ietilpst tāds jauns fenomens kā ģeokrātiskais valstiskums. Par bandām-monstriem ir pārvērtušās pasaules lielāko valstu drošības iestādes (izlūkdienesti, kontrizlūkdienesti), oficiāli saņemot parlamentāro atļauju savai darbībai formēt necaurskatāmu (neviena nekontrolētu) budžetu. Transnacionālās kriminālās struktūras piedalās pasaules pārvaldīšanā. Tām ir prātam neaptverami finanšu līdzekļi. Tik milzīgi, ka summas slēpj no pasaules sabiedrības.

Kriminālā ekspansija aptver dzīves visas sfēras. Politiski kriminālais faktors ir jāņem vērā, ja kādam gaišam politiskajam spēkam ienāk prātā reformēt un modernizēt savu valsti. Tā visa iespaidā XX gs. nogalē globālo sociālo problēmu analītikā uzplauka valdzinoša intelektuālā inovācija: kriminālās pasaules renesanse planetārā mērogā. Renesansi saskata, atceroties bandītisma īpatsvaru senajos laikos. Latvietis teiktu – Anša Kaupēna laikos.

Triviāla ir atziņa par politiskās bandas saplūšanu ar kriminālās buržuāzijas bandu. Šo procesu dēvē dažādi. Sauc par organizēto noziedzību, mafiju, „oligarhātu”, „triādēm”, „jakudzām”, „karteļiem”, „sindikātiem”.

Visjaunākajā vēsturē šī saplūšana ir guvusi neaptveramus panākumus Austrumeiropā. Bijušajās sociālisma zemēs liberalizācija izvērtās kriminalizācijā. Arī Latvijā liberalizācija nav vērtējama bez politiski kriminālā faktora.

Tā, piemēram, Latvijas medijos politiski kriminālais nervs sabiedrību kairina katru dienu. Mediju regulārās ziņas par amatpersonu zādzībām un blēdībām nav informatīvs prologs vai emocionāls priekšvārds tālāk sekojošam patīkamam vēstījumam par sekmīgo cīņu ar amatpersonu reptiļiem. Par sekmīgo cīņu nekas netiek ziņots. Iemesls nav detalizēti jāprecizē. Aizvadītajos 25 gados nekāda cīņa ar reptiļiem nav bijusi. Vienīgi ir bijusi vulgāra cīņas imitācija. Turklāt cīņas imitatori paši ir pieķerti zādzībās un blēdībās. Tas ir obligāti jāņem vērā, runājot par to, ko „esam sekmīgi atjaunojuši un nostiprinājuši” savā valstī.

Nepieciešams ir paskaidrot par terminoloģisko taktiku. Valsts bandītisms LR (protams, arī citur) nav Kaupēna tipa bandītisms. Mūsdienu kriminalitāte nav lielceļa laupītāju banda. Tik prasti nav. Viss ir nesalīdzināmi smalkāk. Vārdus „banda” un „valsts bandītisms” mūsdienu analītikā un publicistikā drīzāk lieto kā terminoloģiskos ceļvežus zināmām asociācijām, apzināti ekspluatējot šo vārdu drausmīgo semantiku (valodas vienību jēgu). Paškritiski jāsaka, ka tādu terminoloģisko taktiku nosaka bezspēcības sajūta saskarsmē ar kriminalitātes ekspansiju. Neparedzot radikālas izmaiņas nākotnē, tekstu autori izvēlās vārdus ar drausmīgu semantiku.

Latviešu tautā sakramentāls ir jautājums: „Kur skatās mūsu valdība?”. Minētais jautājums ir plaši pazīstams un maģiski svēts (sakramentāls) latviešu tautas apziņā tāpēc, ka joprojām daudzi cilvēki naivi uzticas valsts varai. Pie mums noteikti vēl dzīvo tādi eksemplāri, kuri netic valdošās amatpersonu bandas totālajai zagšanai un blēdībām. Viņi, piemēram, tic, ka ne visās ministrijās, iestādēs un provinces pašvaldībās zog un blēdās. Viņu ieskatā sabiedriskās organizācijas ir godīgas, godīgi ir prokurori, tiesneši, ārsti, aptiekāri. Godīgi ir cilvēki ar uzplečiem. Ideāli godīgs ir tiesībsargs. Godīgi ir arī mācītāji un žurnālisti. Katrā ziņā godīgs ir Valsts prezidents. Populārs ir viedoklis, ka visu nebūšanu vaininieki ir vīrieši, it kā varas „tantuku” oāzē Latvijā sievietēm nebūtu nekāda teikšana. Tiek aizmirsts, ka pie mums valsts drošības iestādes parlamentārā līmenī uzrauga sieviete. Katram daudzmaz domājošam cilvēkam ir saprotama šī posteņa saistība ar kriminālo segmentu un valsts bandas aktivitātēm. Bet jestrākais – grēka projektu sankcionēšanu. Kriminālās pasaules feminizācija ir vēsturiski jauna parādība. Sieviešu kustība par līdztiesību ar vīriešiem ir guvusi jaunu spožu uzvaru. Tiesa, jau Kaupēna māsa piepalīdzēja brālim.

Daudzu latviešu naivitāte kavē atzīt valsti kā bandu. Naivie savā naivitātē uzdrošinās pieļaut biznesmeņu („oligarhu”) bandas eksistenci. Taču viņi nekādā gadījumā nespēj pieļaut, ka biznesmeņu bandā var ietilpt deputāti, ministri, domes priekšsēdētāji, prokurori un virsprokurori, tiesneši un advokāti, policiju priekšniecība un slepenpoliciju priekšniecība. Viņi nekādā gadījumā nespēj pieļaut domu, ka biznesmeņu bandai uzticami kalpo baznīcēnu dvēseļu gani, Valsts prezidents, premjerministrs, parlamenta vadītājs.

Diemžēl dzīve ir nonākusi līdz tādai stadijai, ka cilvēku naivo paļāvību nākas uzskatīt par sava veida morālo filantropiju – garīgo labdarību bandas locekļiem un bandai kā valsts sistēmai. Skaidri un gaiši nesaucot bandītus par bandītiem un bandu par bandu, katrā ziņā tiek sniegts morāli filantropisks pakalpojums.

Izskaidrojot morālās filantropijas motīvus, jāņem vērā ikdienišķās apziņas vājums kopainas fiksēšanā. Ikdienišķā apziņa spēj fiksēt un tātad arī apcerēt vienīgi atsevišķus notikumus. Kopainas, notikumu sakarību, procesu loģikas, konteksta fiksēšana un apcere ikdienišķai apziņai ir pagrūts darbs.

Neapšaubāmi, morālo filantropiju veicina cilvēku iedzimtais un ieaudzinātais godīgums. Tas palīdz saglabāt uzticīgu dzīves pozīciju. Šajā gadījumā uzticību valsts varai un visdažādāko institūciju morālajam cēlumam.

Taču enerģiski morālie filantropi ir ne tikai cilvēki ar iedzimtu un ieaudzinātu godīgumu. Lieta ir tā, ka cilvēces vēsturē enerģisks morālais filantrops vienmēr ir bijusi pati valsts, attieksmē pret saviem pilsoņiem praktizējot noteiktu garīgo labdarību. Pie tam šī labdarība ir izraisījusi ļoti dziļas sekas. Valsts labdarības sekas ir cilvēku prātā un dvēselē. Lielā mērā šo seku rezultātā valstiskais bandītisms šodien nesaņem nekādu sabiedrisko pretestību. LR kā banda 25 gadus izrīkojās bez jebkādas respektējamas sabiedriskās pretestības.

Sabiedriskās pretestības trūkumam ir dažādi iemesli. Tajā skaitā tas, ko gribētos saukt par cilvēciskās aprobežotības izauklēto vēsturisko aklumu. Turklāt vēsturiskais aklums visbiežāk pārvēršas agresīvā primitivitātē. Agresīvā primitivitāte realitātes skaidrojumos vienmēr sevi reklamē kā bezkompromisa patiesības nesēja. Šajā ziņā tipiski ir kāda jaunekļa vārdi internetā: „[..] man ir pilnīgi “pie kājas” vai PSRS kāds sagrāva, vai tā sabruka pati - es priecājos, ka tā notika, un priecājos, ka Latvijas Republika atkal varēja atdzimt.”

Atkārtoju, tas ir tipisks cilvēciskās aprobežotības izauklēts vēsturiskais aklums.  Mūsmājās pārāk daudzi nesaprot, ka faktiski nav notikusi nekāda Latvijas Republikas atdzimšana. Tas, kas ir noticis, ir noticis izteikti postmodernistiskā žanrā. Proti, tika radīts LR simulakrs. Turklāt šis simulakrs tika radīts ārprātīgi nelietīgā veidā. PSRS elite ārprātīgi nelietīgā veidā materiāli apkrāpa un garīgi zombēja daudzas tautas.

Ne gluži pa jokam gribas ironiski piebilst, ka PSRS elite nežēlīgi kompromitēja postmodernismu. Konkrēti tā žanru simulakru. Postmodernismam var pārmest zinātnisko bezatbildību, sociuma estētisko kropļošanu, kultūras mantojuma un kultūras vērtību nihilismu, vieglprātīgu izturēšanos pret tādām kategorijām kā „patiesība”, „vārda brīvība”, „uzskatu plurālisms”. Noteikti var vēl kaut ko pārmest. Taču postmodernismam nevar pārmest nelietību. Postmodernisma simulakri nav nelietības produkts. Turpretī LR ir nelietības produkts.

Cilvēces gudrība māca, ka ar nelietību nekur tālu nevar tikt. Interesanti, ka atsevišķās Austrumeiropas valstīs to ir sākuši saprast vietējie liberālisma fani (domājams, ne bez aizjūras liberālistu iedvesmojuma). Šovasar rūdītos liberālisma medijos parādījās negaidītas publikācijas par „prihvatizatoru” sodīšanu. Tautas nav aizmirsušas liberālistu (faktiski – pseidoliberālistu, bijušo PSKP līderu un VDK līderu) pastrādāto noziegumu. Tautas nekad to neaizmirsīs. Tāpēc kaut kas beidzot esot jādara noziedznieku sodīšanā. Noziegums grauj kapitālisma pēdējās cerības – liberālisma - reputāciju. Austrumeiropas tautu acīs liberālisms vienmēr būs noziedzīga sociālpolitiskā teorija. Situācija ir amizanta; Austrumeiropas liberāļi paši uzprasās saņemt sodu par savu vislielāko grēku.

Tomēr sabiedrisko pretestību visbūtiskāk slāpē valsts garīgā labdarība, ko tā vienmēr ir īstenojusi visos laikmetos un visās zemēs. Valstij vienmēr ir bijusi tīkama un vajadzīga ne tikai sociāli kontrolējama sabiedrība, bet arī psihiski kontrolējama sabiedrība. Šajā jomā valsti var paslavēt,- valsts vienmēr ir rūpējusies par sabiedrības psihisko veselību.

Praktiski tas izpaužas valsts attieksmē pret publisko informāciju. Valsts tradicionāli ir galvenā publiskās informācijas dozētāja. Respektīvi, valsts vienmēr ir stingri atdalījusi sabiedrības psihei kaitīgo informāciju no sabiedrības psihei nekaitīgās informācijas. Valsts vienmēr ir zinājusi, ko drīkst teikt sabiedrībai un ko nedrīkst teikt sabiedrībai.

Jau minēju par nevēlēšanos publiski nosaukt transnacionālo kriminālo struktūru fantastiskās naudas summas. Principā šīs summas esot zināmas. Par to priecājās lielvalstu specvīri. Taču nebūšot labi, ja summas uzzinās pasaules sabiedrība. Šī informācija noteikti nelabvēlīgi atsauksies uz cilvēku psihi. Uz planētas dzīvo ļoti daudzas politiski temperamentīgas tautas. Minētā šausmīgā informācija var ievērojami sakarsēt politisko atmosfēru. Kāds var zaudēt krēslu, kādu varas partiju var izbalsot vēlēšanās, var sākties nemieri utt., u.tml.

No senseniem laikiem valsts funkcionēšanā pastāv konsekventi īstenota kārtība. Valsts savā teritorijā ar saviem varas rīkiem aptver esamības visus segmentus. Tātad aptver arī kriminālo segmentu. Bet tas vēl nav galvenais. Galvenais ir tas, ka valstisko uzdevumu risināšanā valsts ar saviem varas rīkiem aptver ne tikai esamības visus segmentus, bet arī katru no tiem konstruktīvi izmanto. Tas ir loģiski. No katra segmenta var būt savs valstiskais labums. Arī no kriminālā segmenta. Cilvēces vēsture liecina, ka to lieliski saprata valstu valdnieki.

Saprata arī Gorbačovs, „perestroikas” vajadzībām pārsvarā no krimināliem elementiem formējot specvīru stingri vadītu un kontrolētu reketu. Gorbačovs tāpat saprata, ka sabiedrība par reketa saimniekiem kategoriski neko nedrīkst zināt.

No eiropeīdiem valsts morālo filantropiju visvairāk ir izbaudījuši Austrumeiropas iedzīvotāji. Pēc II Pasaules kara viņi sildījās valsts morālās filantropijas  oranžērijā. Pirmskara PSRS iedzīvotāji morālās filantropijas oranžērijā sildījās no 1917. gada. Rietumos (pārējā pasaulē) bija savādāk, jo valstu vara netraucēja informācijas plūsmu par kriminālā segmenta līdzdalību visdažādākajos valstiskajos procesos.

Komunistu vara fanātiski rūpējās par sabiedrības psihisko veselību, nepieļaujot pat visniecīgākos morālos pārdzīvojumus. No sabiedrības tika vērīgi slēpts tas viss, kas attiecās uz varas attiecībām ar kriminālo segmentu. PSRS vēsturē bija odiozi ideoloģiskie periodi, - padomju cilvēkiem lika saprast, ka sociālismā vispār neeksitē kriminālais segments. Pat humanitāro zinātņu speciālisti nedrīkstēja zināt par padomju varas sistemātisko sadarbošanos ar kriminālo segmentu jau no Ļeņina valdības posma.

Protams, pēcpadomju gados ir publicēti fascinējoši darbi. PSRS tajos atklājās kā „melnā kriminālā kapitāla” ģenēzes paraugvalsts. Priekš latviešiem ļoti aktuāli ir darbi par „perestroikas” kriminālajiem noziegumiem, atklājot šausminošo patiesību par kompartijas spices, specdienestu spices un armijas spices rīcību. Tā ir ļoti vēlama lasāmviela latviešu sabiedrībai. Šī lasāmviela varētu ļoti daudzus latviešus pamodināt no nacionāli rožainajiem sapņiem un atklāt patiesību par LR kā bandu jau no pirmajām minūtēm. Patiesībā no „perestroikas” pirmajām minūtēm. „Perestroikas” plānā bija paredzēts no LPSR izveidot LR kā bandu.

Kā jau minēju, Rietumu valstu varas par iedzīvotāju psihisko veselību rūpējās ievērojami mazāk. Rietumos ir grandioza bibliotēka par valsts bandītismu un valsts varas sadarbību ar kriminālo segmentu. Aizvadītajos apmēram 30 gados šīs bibliotēkas plaukti raženi papildinās ar publikācijām par transnacionālo struktūru bandītismu un kriminalitātes planetāro ekspansiju. Rietumos biezas grāmatas iznāk par privāto armiju un privāto specdienestu bandītisko darbību. Saprotams, itāļu zinātniekiem un publicistiem analītiski neuzarams lauks ir mafija un „camorra”. Savukārt Latīņamerikas drosmīgākie speciālisti raksta un raksta par saviem „narkokarteļiem”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...