Valsts augstāko amatpersonu ignorētais trauksmes cēlēja iesniegums par notiekošo VID - pilns teksts
PIETIEK28.03.2023.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) veikta slepenās informācijas aprites uzraudzības struktūrvienības reorganizācija, un, kā Pietiek.com jau informēja ar atsauci uz izdevumu „Neatkarīgā”, valsts augstākās amatpersonas saņēmušas trauksmes cēlēja ziņojumu ar bažām, ka notikušais var apdraudēt iestādes spēju sargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Par to, ka slepena informācija jau sākusi noplūst, liecina arī pats trauksmes cēlēja ziņojuma noplūšanas fakts, - šodien pietiek.com publicē šo ziņojumu.
Trauksmes cēlējs norāda, ka ar slepenības režīma nodrošināšanu iepriekš nodarbojās Slepenības un drošības režīma nodrošinājuma daļas (SDRND) saskaņā ar izveidoto reorganizācijas īstenošanas grafiku - līdz 2022. gada 1. novembrim. “Realizēt šīs funkcijas pēc norādītā datuma pirmsšķietami paliek bez seguma. Tiks likvidēts slepenības un drošības režīms iestādē un vecāko drošības speciālistu amati, kas līdz šim nodrošināja pārvaldības daļu, atstājot tikai sevišķās lietvedības funkciju, dokumentu reģistrēšanu, tādējādi integrējot to VID Nodrošinājuma pārvaldes struktūrvienībā, kuras pamatfunkcijas ir pavisam citas, nesaistītas ar slepenības režīma un valsts noslēpuma aizsardzību, neievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumu 18. un 19. punktu,” raksta trauksmes cēlējs.
Viņš turpina: “VID ģenerāldirektore uzstājīgi cenšas apiet minētos MK noteikumus, likvidējot VID SDRND un izveidojot divu atsevišķu darbinieku pakļautību VID Nodrošinājuma pārvaldes direktora vietniecei M. Brigmanei, kas šobrīd ir tiešā pakļautībā ģenerāldirektora vietniecei, Informātikas pārvaldes direktorei I. Kārkliņai.”
Trauksmes cēlējs brīdina, ka struktūrvienību reorganizācija var radīt situāciju, kurā noslēpumu saturoša informācija noplūdīs pie tām amatpersonām, kurām tā darbā nav nepieciešama: “Izveidotajiem amatiem, uz kuriem tiek pārcelti vecākie drošības speciālisti, netiek nodrošināta tieša iestādes vadītāja pakļautība, kas kopumā būtiski apdraud valsts noslēpuma aizsardzību iestādē. M. Brigmanei tiek plānoti divi amata apraksti. Vienā tiek ievērota iepriekš minētā subordinācija, taču otrā noteikta tieša pakļautība ģenerāldirektorei. Taču arī tas neatbilst MK noteikumiem, jo M. Brigmanes pakļautībā būs divi vecākie slepenības režīma lietveži, kas jebkurā gadījumā neatbilst MK noteikumiem - jo netiek plānots izveidot atsevišķu struktūrvienību, kuras vadītāja būtu M. Brigmane.
Tādā veidā MK noteikumi ir apieti. Šāda veida subordinācija ir nesamērojams apdraudējums valsts noslēpuma aizsardzībai, jo M. Brigmanei vienā amata apraksta daļā (attiecība uz sevišķo lietvedību) ir liegts pildīt savu tiešo vadītāju (A. Gremzdes un I. Kārkliņas) norādījumus, bet gan rīkoties tikai iestādes vadītājas uzdevumā. Konkrētajā gadījumā komplicēta kļūst arī amatpersonas aizvietojamība. Valsts drošības iestādes vienmēr ir norādījušas un uzsvērušas kā vienu no prioritārajiem riskiem, ja nepamatoti daudz cilvēku tiek iesaistīti valsts noslēpuma apstrādei, organizēšanai, kas palielina risku, ka valsts noslēpums var tikt izpausts.”
Ziņojumā minēts, ka, gatavojoties VID SDRND reorganizācijai, darbiniekiem nav ticis sniegts argumentēts skaidrojums par dienesta funkciju pārdali, lietderību un ieguvumiem valsts pārvaldei un budžetam. “VID SDRND darbinieki, kas ir jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi valsts noslēpuma apstrādes un aizsardzības jomā, vairākkārt norādīja VID ģenerāldirektorei Inesei Jaunzemei un iesaistītajiem citu struktūrvienību vadītājiem par riskiem, kas var apdraudēt slepenības režīma nodrošināšanu, klasificētās informācijas aizsardzību un sadarbību ar valsts drošības iestādēm klasificētās informācijas apmaiņā, kā rezultātā var tikt apdraudēta iestādes reputācija (..),” teikts ziņojumā
VID SDRND reģistrētie valsts noslēpuma objekti deviņas reizes pārsniedz MK noteikumos noteikto valsts noslēpuma slieksni, kas saskaņā ar MK noteikumiem nepieļauj norīkot atsevišķu darbinieku, kas nepastarpināti pakļauts iestādes vadītājam, bet paredz veidot atsevišķu slepenības režīma struktūrvienību.
Trauksmes cēlējs norāda, ka 2022. gada 6. jūlijā nosūtīta vēstule VID ģenerāldirektorei, kurā tiek atspoguļoti dati par valsts noslēpuma objektu skaitu iestādē, taču tā nav ņemta vērā un reorganizācija tiek turpināta. Šādos gadījumos trauksmes cēlēja ziņojumam būtu jābūt nonākušam virknē kompetentu iestāžu, tostarp arī Valsts drošības dienestā, taču vismaz pašlaik rodas iespaids, ka šis ir jau kārtējais valsts iestāžu un augstāko amatpersonu ignorētais ziņojums par notiekošo VID.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
