Valsts augstākā amatpersona ir ietekmējama: ar 200% pārliecību var teikt - kāds no Levita ģimenes ir parakstījis papīru par sadarbošanos ar VDK
Skumjais Bruņinieks04.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašā sākumā, komentējot Levitu pagātnē, tagadnē un nākotnē, gribu norobežoties no visiem antisemītisma komentāriem. Ceru, ka lielākā daļa vārda "žīds" kratītāju ir Lemberga sistēmas un Krievijas troļļi.
Informāciju par to, cik cieši un dziļi Valsts drošības komitejas (VDK) taustekļi bija apvijuši padomju laiku sabiedrību, zina pavisam nedaudz. To nezina lielākā daļa sabiedrības (kādi 90%), un tāpēc tik viegli bija, būs un ir apmuļķot sabiedrību ar "čekas maisu" provokāciju.
Neko par VDK ietekmi PSRS laikos nezina vienkāršie darbaļaudis, jaunā un vidējā paaudze, kam Atmodas laikā bija ap 20+- gadiem.
Tātad stāstu konkrēti par tiem laikiem, kad Levita ģimeni izlaida no PSRS cietuma. No šī cietuma izbēgt bija gandrīz tikpat grūti, kā no slavenā Alkatrasas cietuma ASV.
Ar pilnu atbildības sajūtu varu pavēstīt, ka visi, kuriem VDK deva atļauju izbraukt no PSRS tautu cietuma (it sevišķi 70. gadu sākumā), bija jāparaksta papīrs par sadarbošanos ar čeku.
Tā bija obligāta programma, tikpat labi saprotama kā medicīniskās grāmatiņas iegūšana sabiedriskās apkalpošanas sfērā.
Redziet, daļai sabiedrības PSRS laikos (inteliģencei, radošajai inteliģencei, vadošajiem valsts pārvaldes darbiniekiem, ierēdņiem, KP un komjaunatnes augsti stāvošai nomenklatūrai, tiesnešiem, advokātiem, prokuroriem, žurnālistiem utt.), kas gribēja darboties veiksmīgi savā jomā, papīra parakstīšana par sadarbošanos ar čeku bija pašsaprotama lieta.
Ja tu biji, piemēram, dzejnieks, tad, lai tavus dzejoļus izdotu, tā procedūra bija jāiziet. Bija iespēja arī lepni atteikt, bet tad droši varēji savus gara darbus spraust atejā uz naglas.
Tas pats bija ar māksliniekiem... ja gribēji, lai tavas gleznas izstāda un pērk, laipni lūgts uz "pārrunām" stūra mājā.
Bet, ja vēl kādu nelikumību esi darījis un pieķerts, ja biji saistīts ar ārzemēm (Levita ģimenes variants), tad esi drošs, ka tādam "radošajam" ar 100% garantiju tika lemts nokļūt VDK ķetnās.
Bērniem par vecākiem, protams, nav jāatbild. Bet ļoti svarīgi, lai galvenajam valsts politiķim - prezidentam nebūtu slēpjami nepatīkami fakti, ar kuriem kāda mums nedraudzīga valsts varētu viņu šantažēt.
Egilam Levitam, savas jaunības dēļ, protams, visas tālaika čekas "procedūras" pagāja secen. [Ir acīmredzams, ka raksta autors vēl nav lasījis jauno grāmatu „Viltvārdis” – red.piez.]
Paskatījos prezidenta mammīti ( nekā personīga!)... dzejniece vēl, ārzemes.
Secinājums viens... ar 200% pārliecību var teikt - kāds no Levita ģimenes ir parakstījis papīru par sadarbošanos ar VDK.
Uzreiz pateikšu... parakstīšanās par sadarbošanos, kad ebreji laidās no PSRS, vēl nenozīmēja, ka esi ziņotājs. To ir ļoti svarīgi saprast!
Visi bija gatavi parakstīt dajebko, lai tik tiktu prom no tā padomju ārprāta. Daudziem, protams, šī parakstīšana un sadarbība ar VDk palīdzēja arī trimdā taisīt karjeru, jo čekistu iespējas arī ārpus PSRS bija milzīgas.
Tātad vēlreiz - visi ebreji bija spiesti parakstīt apkaunojošo dokumentu. Liela daļa, kuri nonāca brīvajā pasaulē, tam parakstam uzspļāva virsū, bet čekai viss paliek nodokumentēts un ielikts arhīvos.
Katram gadījumam... un ticiet man, Latvijā ir desmitiem tūkstošu vēl tādu iebalzamētu, iearhivētu censoņu, kuru kartītes ir Lubjankas pagrabos un gaida brīdi, kad viņu īpašnieks vai to radinieks Latvijā iedomāsies taisīt politisku karjeru.
Es jau vienreiz teicu... tas ir āķis dziļi rīklē ne tikai neizdotās kartītes īpašniekiem, bet, kas pats svarīgākais, VISAI MŪSU SABIEDRĪBAI! Jo valsts augstākā amatpersona ir ietekmējama.
Tas nenozīmē, ka Levits pēkšņi izplūdīs mīlestībā pret Putinu. KP, VDK un Krievijas izlūkdienesti katram, kas ir viņiem uz āķa, dod savu uzdevumu.
Vienam tas var būt ļoti pateicīgs, ar nacionālu un patriotisku stāju, kuru pat Krievija iekļauj nevēlamo pilsoņu sarakstā - tā ir Sandra Kalniete.
Citam mazliet nepateicīgāku lomu, būt Putina advokātam - tas ir Jānis Jurkāns.
Citam pavisam nožēlojama loma, būt Putina ideoloģijas slavinātājam un pielūdzējam - tas ir mūsu slavenais Imka, Imants Kalniņš.
Nevajag iedomāties, ka Imka ir sajucis prātā un tāpēc murgo un slavina Putinu. Vienkārši viņam tādu lomu iedeva... tas taču ir kruti, ne...? PSRS laiku ultranacionālistu, kulta komponistu, visu padomju laiku pagrīdes nacionālā noskaņojuma līderi, kas Kazā un Dieva ausī teica aizliegtas runas, pataisīt par Putina sulaini.
Un katram gadījumam mūsu Imka, Putina Krievijas draugs, var noderēt (Kremlim, starp citu, visādi scenāriji ir paredzēti) Viļa Lāča lomai kā Krievijas provinces vietvaldis.
No čekas mantojuma mums būs ļoti grūti tikt vaļā. Ļoti svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk politikā ienāktu jaunā paaudze.
Bet Levita gadījumā, kad viņa jaunības dēļ 70. gadu sākumā čeka vēl nebija paspējusi viņam "pieglausties", arī tā nav panaceja... jo "jauno" vecāku un vecvecāku biogrāfijās var atrasties melnie traipi.
Ja Levits būs gudrs un ņems piemēru no VVF (nemaisīsies oligarhu štellēs), tad viss viņam ies gludi. Čeka nepaceļamas lietas neprasa... tikai kādu "sīkumiņu" dažreiz, kādu "lūgumiņu".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
