Iesaki rakstu: 
"Pateicoties" Ekonomikas ministrijas ierēdņiem, nacionālā metroloģijas sistēma Latvijā jau trīs ar pusi gadus ir uz eksistences robežas. Netiek arī aizmirsts par savu cilvēku iebāšanu uzņēmumu vadības posteņos un valdēs. Savas korekcijas ieviesa arī ekonomiskā krīze, bet tas neattaisno Ekonomikas ministrijas funkcionārus par visas sistēmas sagraušanu, starptautiskās atzīšanas pazaudēšanu, mākslīga valsts monopola uzturēšanu, konkurences principu kropļošanu un nelegālu šķērsfinansējumu.
Katrai valstij ir jāuztur sava nacionālā metroloģijas sistēma. Šīs sistēmas apjoms ir atkarīgs no tautsaimniecības jomām un to attīstības. Piemēram, ja valstī ražotu augstas precizitātes mērīšanas iekārtas, tad jābūt atbilstošas precizitātes mēretaloniem, ar kuriem varētu šīs iekārtas nokalibrēt.
Latvijā pārsvarā vajadzīgi tikai mērījumi, lai iekasētu naudu par elektrību, ūdeni, siltumu. Protams, ir arī daži ražojoši uzņēmumi, kuriem jānodrošina tā pati vide un drošums. Darba etalonus var vest arī uz ārzemēm un tur kalibrēt, bet tas uzņēmējiem prasītu papildu resursus. Tamdēļ valstij būtu jārūpējas par nacionālo etalonu pieejamību, kuri nepieciešami tautsaimniecībai.
Neatkarības gados Latvijā aktīvi sāka darboties privātās kalibrēšanas laboratorijas, un valstij bija kaut kas jādara ar saviem uzņēmumiem. Tā kā SIA Nacionālais metroloģijas centrs pildīja arī valsts funkcijas un uzturēja nacionālos mērvienību etalonus, tad 2006.gadā LNMC tika sadalīts divos uzņēmumos – SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs un valsts aģentūrā Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs.
Lieki teikt, ka jau nosaukumi vien rada pilnīgu jucekli. Tā rezultātā valsts aģentūras galvenais uzdevums bija uzturēt nacionālos etalonus, bet SIA LNMC nodarbojās ar mēriekārtu kalibrēšanu ražošanas uzņēmumiem un verificēšanu.
Šajā tirgus nišā darbojās arī citas privātas kalibrēšanas laboratorijas. Bet tad, pamatojot ar ekonomisko krīzi, 2009.gadā Ekonomikas ministrija izdomāja apvienot vairākas nacionālās institūcijas. No valsts aģentūras LNMC, Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja un valsts SIA Latvijas standarts izveidoja SIA Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs (SAMC). Tika saliktas kopā pilnīgi atšķirīgas funkcijas un lai mazinātu interešu konfliktus starp šīm funkcijām, visas metroloģijas iekārtas tika nodotas SIA LNMC.
Tā kā bez iekārtām nekādu etalonu kalibrēšanu veikt nevar, bija jānoslēdz vienošanās, ka nacionālo etalonu mērvienību nodošanai tālāk tiks izmantotas nu jau SIA LNMC nodotās iekārtas. Šī vienošanās starp SAMC un SIA LNMC tika noslēgta bez jebkāda oficiāla deleģējuma no valsts puses, bez apstiprināta cenrāža, un rezultātā nacionālie etaloni ir pieejami tikai SIA LNMC. Citiem komersantiem nacionālie etaloni nav pieejami.
SIA LNMC arī, protams, konkurē tirgū ar privātajiem, kā rezultātā Ekonomikas ministrija ir nodrošinājusi savam uzņēmumam garantētas priekšrocības un protams vietas saviem ielikteņiem.
Pa starpai šis uzņēmums netika nodots privatizācijai, jo tika sadzejots pamatojums par it kā valstiski nozīmīgiem pakalpojumiem. SIA LNMC saviem konkurentiem par kalibrēšanas pakalpojumiem prasa cenu, kura pat pārsniedz mūsu kaimiņvalsts piedāvājumu. Komersantiem izdevīgāk braukt uz Lietuvu un tur saņemt lētākus pakalpojumus.
Jāsaka arī, ka EM amatpersonas (Velta Feodorova), kas pieņēma arī lēmumu par šāda veida reorganizāciju, visu laiku atrodas SIA LNMC valdē. Un kādā veidā Iveta Blaua ar savu psihologa izglītību var vadīt profesionālu institūciju, arī paliek tikai uz politiķu sirdsapziņas.
Tā visa rezultātā no valsts dotācijām (aptuveni 100 000 gadā) tiek mākslīgi uzturēti nacionālie etaloni, kuri pieejami tikai SIA LNMC. Komersantiem jābrauc uz ārvalstīm pēc tiem pašiem pakalpojumiem, jo Latvijā valsts uzņēmums SIA LNMC nevēlas sev privātus konkurentus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
