Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mierpilns, līdzsvarots klusums. Tāds ir iestājies pēc skandāliem, kurus pamanīja lasītāji, taču “nepamanīja” valdība, Saeima un tiesībsargājošās struktūras. Skandāli ir iekapsulējušies kā dziļi augoņi, un tikai precīzs skalpeļa grieziens var atbrīvot valsts organismu no strutām.

Runa ir par divām tematiski saistītām publikācijām. Proti, par bijušās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājas Initas Lūres atklāsmēm sakarā ar VID augstāko amatpersonu “pasūtījumiem” atrast “jebko”, lai vērstos pret žurnālistiem un publicistiem Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku. Otrā publikācija: saruna ar bijušo VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās darbības daļas vadītāju Gitu Plaudi. To var izlasīt šeit.

Gita Plaude izstāstīja, kā un kāpēc atteicās pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus, kad Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja amatā tika iecelts tikko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā darbu atstājušais Aigars Prusaks.

Gita Plaude: “Aigars Prusaks pavisam konkrēti un atklāti nosauca amatpersonu loku, kuras turpmāk būs “neaizskaramo” statusā, respektīvi, par kuru iespējamām pretlikumīgām darbībām Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas, vārdu sakot, nedarīs neko.”

Protams, var pārmest Gitai Plaudei, ka viņa nenosauca konkrēti šīs “neaizskaramās” personas, tomēr var arī saprast: pilnīgi skaidrs, ka viņa bažījas par savu drošību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 2019. gadā, kad viņa par situāciju VID ziņoja ģenerālprokuroram, Valsts kancelejas vadītājam, finanšu un iekšlietu ministriem, nekāda reakcija nesekoja, izņemot formālu atbildi, ka “informācija ir saņemta”. Bet varbūt šo informāciju augstās amatpersonas nemaz nesaņēma? Varbūt tā palika klerku līmenī?...

Pirmajā - Lato Lapsas un Jurģa Liepnieka - gadījumā neviens no valdošo krēslu pildītājiem nereaģēja ar kaut cik adekvātiem komentāriem. Faktiski to nebija. Esmu par 99% pārliecināta, ka arī šoreiz neviens nereaģēs, jo vienkāršāk ir klusēt. Tas viens procents paliek kā manas vientiesības un nepamatoto cerību apliecinājums, sak, varbūt tomēr... Bet prāts un loģika saka: nekas “tomēr” un “varbūt” nenotiks. Nu labi, Saeima un valdība var kādu laiciņu dusēt klusuma zefīrā un izlikties, ka neko nedzird un neredz, bet prokuratūra? Vai tad tai nav jāreaģē uz trauksmes ziņojumiem - vēl jo vairāk tāpēc, ka tie nav anonīmi un nekonkrēti?

Klusums kā dabas un sabiedrības parādība ir ļoti izteiksmīgs. Tas reizēm pasaka vairāk nekā skaļi protesti vai atbalsta akcijas. Valstiska līmeņa korupcijas gadījumos valsts vadītāju permanentā klusēšana apliecina: viss kārtībā, biedri, viss, ko darām, ir pareizi, tikai nevajag reaģēt uz kairinājumiem, sak, lai jau tie žurnālisti tur bļaustās, mēs klusēsim, jo tā būs veselīgāk. Bet jāatceras, ka klusums ir arī neilgs periods pirms vētras, kas var realizēties valdības krišanā...

Vētrai sāli piebērsim tikai ar vienu jautājumu, ko uzdosim valsts varas galvgalim.

Kā komentēsiet bijušās VID darbinieces Gitas Plaudes teikto par prettiesiskiem un pretlikumīgiem VID amatpersonu rīkojumiem, kuros atklājās “neaizskaramās” amatpersonas?

Atbildes gaidīsim no visām Saeimas frakcijām, no Ministru kabineta (it sevišķi no finanšu ministra Arvila Ašeradena, kurš amatā atjaunoja VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi), no Valsts kancelejas direkora Jāņa Citskovska, no ģenerālprokurora Jura Stukāna, no visu Saeimas frakciju vadītājiem - no Ainara Latkovska, Aināra Šlesera, Kaspara Briškena, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Alekseja Rosļikova un Viktora Valaiņa.

Jo klusums ne vienmēr ir veselīgs, bet tradicionālā varas augstprātība tikai padziļina korupcijas iedēto slimību.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

181
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi