Valstij un pārējiem nodrošinātajiem kreditoriem no "Liepājas metalurga" pircējiem tikuši 5 miljoni eiro, administratoram - 1,14 miljoni
PIETIEK24.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
5 145 989 eiro - tāda ir summa, ko Latvijas valsts un pārējie nodrošinātie kreditori - bankas - saņēmuši no metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs mantas pircēju pirmās iemaksas. Kā zināms, kopējā summa, ko Latvijas valsts 2013. gadā atmaksāja aizdevējiem uzņēmuma vietā, bija vairāk nekā 70 miljoni eiro.
Kā izrādās, lielākā iemaksas daļa - 13,33 miljoni eiro sadalīti kā finansējuma atmaksa par Liepājas metalurga uzturēšanas un pārdošanas izdevumiem. Šie izdevumi ir tie, kas radās, sedzot uzņēmuma uzturēšanas izmaksas tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa laikā.
Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers (attēlā) kā likumā noteikto atlīdzību par ieķīlātās mantas pārdošanu saņēmis no šīs iemaksas saņēmis savu pirmo lielo maksājumu - 1 141 010 eiro (ieskaitot PVN).
Liepājas metalurga nenodrošinātajiem kreditoriem prasījumu dzēšanai novirzāmā summa no šīs iemaksas ir 1 877 535 eiro, taču tā atbilstoši likumam tiks izmaksāta maksātnespējas procesa beigās.
Pagājušā gada 2. oktobrī tika parakstīts līgums par Liepājas metalurga pārdošanu Ukrainas uzņēmumam KVV Group, kurš piedāvājis samaksāt kopumā 107 miljonus eiro. Tas, ar kādiem nosacījumiem un cik ilgā laikā šī summa varētu tikt samaksāta, tā arī nav ticis atklāts.
Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš šā gada sākumā apgalvoja, ka Valsts kase esot atguvusi aptuveni septiņus miljonus eiro, kas investēti Liepājas metalurga maksātnespējas procesā, kā arī 1,7 miljonus eiro, kas novirzīti izmaksu segšanai, kuras radās, uzņēmuma vietā atmaksājot Itālijas bankai kredītu vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā, taču nekādu sīkāku informāciju nesniedza.
Kā zināms, Ukrainas uzņēmumu grupas KVV Group nopirktais uzņēmums pašlaik ir daļēji atsācis darbu.
Seko mums 
Dzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2,6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
