Valstij un pārējiem nodrošinātajiem kreditoriem no "Liepājas metalurga" pircējiem tikuši 5 miljoni eiro, administratoram - 1,14 miljoni
PIETIEK24.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
5 145 989 eiro - tāda ir summa, ko Latvijas valsts un pārējie nodrošinātie kreditori - bankas - saņēmuši no metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs mantas pircēju pirmās iemaksas. Kā zināms, kopējā summa, ko Latvijas valsts 2013. gadā atmaksāja aizdevējiem uzņēmuma vietā, bija vairāk nekā 70 miljoni eiro.
Kā izrādās, lielākā iemaksas daļa - 13,33 miljoni eiro sadalīti kā finansējuma atmaksa par Liepājas metalurga uzturēšanas un pārdošanas izdevumiem. Šie izdevumi ir tie, kas radās, sedzot uzņēmuma uzturēšanas izmaksas tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa laikā.
Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers (attēlā) kā likumā noteikto atlīdzību par ieķīlātās mantas pārdošanu saņēmis no šīs iemaksas saņēmis savu pirmo lielo maksājumu - 1 141 010 eiro (ieskaitot PVN).
Liepājas metalurga nenodrošinātajiem kreditoriem prasījumu dzēšanai novirzāmā summa no šīs iemaksas ir 1 877 535 eiro, taču tā atbilstoši likumam tiks izmaksāta maksātnespējas procesa beigās.
Pagājušā gada 2. oktobrī tika parakstīts līgums par Liepājas metalurga pārdošanu Ukrainas uzņēmumam KVV Group, kurš piedāvājis samaksāt kopumā 107 miljonus eiro. Tas, ar kādiem nosacījumiem un cik ilgā laikā šī summa varētu tikt samaksāta, tā arī nav ticis atklāts.
Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš šā gada sākumā apgalvoja, ka Valsts kase esot atguvusi aptuveni septiņus miljonus eiro, kas investēti Liepājas metalurga maksātnespējas procesā, kā arī 1,7 miljonus eiro, kas novirzīti izmaksu segšanai, kuras radās, uzņēmuma vietā atmaksājot Itālijas bankai kredītu vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā, taču nekādu sīkāku informāciju nesniedza.
Kā zināms, Ukrainas uzņēmumu grupas KVV Group nopirktais uzņēmums pašlaik ir daļēji atsācis darbu.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
