Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par airBaltic finanšu rezultātiem 2024.g. trešajā ceturksnī un šogad deviņos mēnešos. Tviteris un mediji bļauj, skatās virsrakstus un bļauj ne pareizajā virzienā. Ak vai, atkal zaudējumi 48 miljoni! Ejam nosveramies, un ar atvieglotu dūšu lasām tālāk.

Konkrēti pēdējos 3 mēnešos nekas nav pasliktinājies, pat ir peļņa. Ja gada pirmajos sešos mēnešus bija uzkrājies zaudējums 88 miljoni eiro, tad tagad 2024.g. zaudējumi ir samazinājušies līdz minētajiem 48 miljoniem. Pa trīs mēnešiem tātad „atsisti” 40 miljoni. Nosacīti, jo tur daudz papīra ciparu kā eiro nostiprināšanās pret dolāru, paātrināta amortizācija, un tomēr. Ja papīra ciparus piekoriģē, tad reāli šogad zaudēti 20 miljoni. Un tie paši nebūtu, ja ne nolādētais zaļais kurss - par CO2 kvotām samaksāti tie paši 20 miljoni. Būtu ap nulli.

Tas viss, neskatoties uz to, ka ārējie apstākļi ir pasliktinājušies. Ja gada sākumā dzinēju problēmu dēļ angārā stāvēja 6 lidaparāti, tad pēdējos mēnešos 9. Nelido un nepelna piektā daļa flotes, kas būtiski pazemina peļņas rādītājus. Arī vidējā biļešu cena bija nedaudz virs 100 eiro, tagad bišķi zem. Vidējais ienākums no pasažiera tātad nedaudz pakrities zem 110 eiro (tiem 100 eiro jāpieskaita vēl 10 par cepumiem un neēdamu pārtiku, no kurienes vidējais ieņēmums no pasažiera ir 110). Šeit gan jāsaka - ja nebūtu agresīvās flotes ekspansijas plāna, nevajadzētu pārdot ķiršus, un tad ienākums uz pasažieri būtu lielāks un varētu runāt pat par peļņu.

Atceraties, ko esmu paudis agrāk? Šo biznesu var stabilizēt, problēma ir Gausa agresīvajā biznesa plānā. Tagad, ja kāds iegulda naudu, valsts atdod kompāniju par velti, tad situāciju var nokopt. Valsts vairs ieguldīt nedrīkst (EK noteikumi) un nevar (budžets izslaucīts), valstij šī kompānija ir zaudēta.

Vispār vasaras laikā kompānija spēj vismaz pārdot biļetes dārgāk, nekā izmaksā krēslu pārvadāšana. Jūlijā-septembrī starpība veido aptuveni 0.8 centi peļņu uz krēslu un kilometru. Plus kādi 20 miljoni. Tā bija pagājušogad, tā ir šogad, gandrīz identiski, nekā pārsteidzoša.

Ja esam tiktāl tikuši skaidrībā, parunāsim par to, kur saglabājas problēma, pasliktinās situācija.

Tā ir naudas plūsma. Visi tie papīra peļņas/zaudējumu miljoni, pozitīvais EBITDAR neņem vērā, piemēram, dārgā junk bond procentus, arī to, ka tiek veikti kapitālieguldījumi (CAPEC), maksāti līzinga procenti. Ja ienākošā nauda nenosedz izejošo maksājumu summu, tad neatkarīgi no „peļņas/zaudējumiem uz papīra” vienā brīdī konts ir tukšs un iestājas āmen. Tieši Gausa agresīvais lidaparātu pirkšanas plāns novedis pie tā, ka kompānijai ir lieli un tāpēc dārgi aizņēmumi, nauda straumītē vien aiztek uz ofšoriem % veidā. Tas nozīmē to, ka kompānija strauji tuvojas maksātnespējai.

Kompānija nopelna no pasažieru vizināšanas ap 158 miljoni. Lielākā daļa aiziet līzinga maksājumos papildus dažādiem tekošiem un arī ar agresīvo attīstību saistītiem maksājumiem.

Kompānijas kontos uz septembra beigām palikuši ap 50 miljoniem, 12 no kuriem ir iesaldēti junk bond apkalpošanai. Īstermiņa saistības pārsniedz īstermiņa aktīvus par 161 miljonu. Ja neienāk jauna nauda, vēl gadu var neizvilkt.

Atceramies, ka oktobrī bija plānots piesaistīt stratēģisko investoru? Tur kaut kas nobrucis. Pazudis no televizora, arī pati kompānija paziņojusi (pēdējos finanšu pārskatos), ka pārliekas uz 2025.gadu.

Pasākuma nobrukšanas rezultātā kompānija izvilka šoreiz jau pēdējo salmiņu - oktobrī paņēma vēl 40 miljonus junkbond emisijas ietvaros. Vairāk nevar un tas ir pēdējais salmiņš. Paši gan saka, ka bez investora var izvilkt līdz 2026. gadam, bet es domāju, ka … aptuveni pusgadu.

Novērtē šo rakstu:

171
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi