Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Valodu lielu dara cilvēki

Juris Jansons, tiesībsargs
18.06.2017.
Komentāri (28)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Vairāk nekā ceturtdaļgadsimts mūs šķir no Atmodas sākuma un 1990. gada maija notikumiem. Maijs Latvijā ir svētku mēnesis ne tikai tāpēc, ka mēs atzīmējam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, bet arī tāpēc, ka tradicionāli 13. maijā valstī atzīmē Latviešu valodas dienu.

Mūsu valsts pamatlikuma, Satversmes ievadā varam lasīt, ka Latvijas identitāti apliecina latviešu valoda, kurai kā centrālajam elementam ir jānodrošina saliedētas sabiedrības esamība. Mums ir jāsaprot, ka daudznacionālā sabiedrībā neviena valoda nav bieds, neviena kultūra nav bieds. Savstarpēja cieņa, valsts un kultūru simbioze ir iespējama.

Pirms 12 gadiem 26. maijā Saeima nobalsoja par likumu, ar kuru pieņēma un apstiprināja Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tas apliecina, ka Latvija bija un būs zeme, kur mīt dažādas nacionālās un etniskās grupas, un Latvijas Republika nelika un neliks šķēršļus tam, lai nacionālās minoritātes saglabātu un koptu savu kultūru, izmantojot dzimto valodu ģimenēs, kopienās (neoficiālajā un iekšējā saziņā), kā arī reliģiskajās organizācijās.

Apliecinājums tam ir rodams arī Satversmes 114. pantā, kurā teikts, ka “personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību”.

Es vēlos atgādināt un uzsvērt, ka ar nacionālajām minoritātēm mēs apzīmējam valstī ne tikai no latviešiem kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķirīgas grupas. Nacionālās minoritātes ir grupas, kas paaudzēs ilgi, ievērojot savas tautas tradīcijas, ir dzīvojušas Latvijā, ir uzskatījušas sevi par piederīgām Latvijas valstij un sabiedrībai un apliecinājušas to ar piederību Latvijas pilsoņu kopumam.

Gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa, gan arī Satversmes tiesa ir atzinušas, ka Latvijas valsts, ievērojot cilvēka pamattiesības, var reglamentēt valsts valodas lietošanu. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka nepieciešamība aizsargāt valsts valodu un nostiprināt tās lietošanu ir cieši saistīta ar Latvijas valsts demokrātisko iekārtu: “...globalizācijas apstākļos Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un līdz ar to arī pamatnācijas pastāvēšana un attīstība, latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomas sašaurinājums valsts teritorijā uzskatāms arī par valsts demokrātiskās iekārtas apdraudējumu.”* Aizsargāt. Aizsargāt valsts valodu nevis tāpēc, lai kādam ko liegtu, bet gan tāpēc, ka valsts pamatvērtības ir Satversmē noteiktas.

Es vēlos, lai valstī atdzimst tā vienotība, kas mūs stiprināja pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā un ļāva tautai, kuru veidoja etniski dažādu cilvēku kopums, spert soli pretī valsts atjaunošanai, kas balstās demokrātijas vērtībās.

Es vēlos, lai taptu sadzirdēts tas, ka nav citas vietas pasaulē, kur latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana tiktu noteikta kā valsts mērķis, kur latviešu valodai kā valstij būtiskai vērtībai tiktu garantēta tāda aizsardzības, saglabāšanas un attīstības iespēja, kā to var garantēt Latvijas Republikā.

Es vēlos, lai mēs, visi Latvijā dzīvojošie, saprastu – kā valsts mēs esam sasnieguši daudz, bet jāatzīst, ka varējām un varam vairāk. Un to varam panākt tikai kopā, nešķirojot savējos un svešajos un rodot vismaz pāris lietas, kas mūs vieno vairāk nekā šķir. Mana pārliecība ir, ka viena no svarīgākajām lietām, kas mūs var vienot, ir valsts valoda, kas kalpotu ne tikai kā kopējs savstarpējās saziņas, bet arī saprašanās līdzeklis visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu tautības, dzimtās valodas un reliģijas.

Kāpēc mēs lepojamies, ja protam angļu valodu? Kāpēc mēs lepojamies, ja protam vācu vai franču valodu? Bet kāpēc mēs neturam staltu stāju un nelepojamies, ka protam latviešu valodu? Ja protam valodu, kurā runā vien pāris miljoni cilvēku? Kāpēc mēs neizmantojam iespēju būt piederīgiem kaut kam tik īpašam – tik saudzējamam, tik retam? Tā ir mūsu latviešu valoda, maza, bet sena un kopta, stipra un skanīga. Un valodu lielu dara cilvēki. Cilvēki, kuri tajā domā, cilvēki, kuri tajā runā, cilvēki, kuri tajā klausās. Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā, man ir prieks saprast un saprasties.

* Satversmes tiesas 2001. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2001-04-0103 secinājuma daļas 3. punkta 2. apakšpunkts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...