Iesaki rakstu: 
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Taču šajā kontekstā kā galvenais jautājums rodas – kā tas iespējams, ka vairāk nekā 30 gadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu izglītības sistēmā joprojām strādā liels skaits pedagogu, kuri nespēj kvalitatīvi sazināties valsts valodā, kas Latvijā ir un būs viena – latviešu. Vienīgais, kas nāk prātā, – pirmšķietami tā ir bijusi un daļai nelatviešu pedagogu joprojām ir nevēlēšanās runāt latviski. Varbūt kādam pat ar iekšēju cerību, ka reiz Latvijā oficiāli iedibinās divvalodību. Neceriet – tas nekad nenotiks!
Šķiet, ka šāda pedagogu attieksme pret valsts valodu bijusi iespējama arī tādēļ, ka to tieši vai netieši pieļāvuši gan izglītības iestāžu vadītāji, gan arī vienas otras pašvaldības vadība. Protams, var mēģināt publiski stāstīt pasakas, ka šāda situācija pieļauta, baidoties, ka rastos pamatīgs pedagogu trūkums, ja no darba nāktos atlaist valsts valodu atbilstošā līmenī neprotošos pedagogus.
Var jau mēģināt šajā sakarā radīt publisku ažiotāžu, kā to janvārī darīja Daugavpils pašvaldība tās vadītāja Andreja Elksniņa personā saistībā ar Valsts valodas centra (VVC) Daugavpilī īstenoto valsts valodas prasmes pārbaudi pilsētas pedagogiem. Toreiz A. Elksniņš pat atļāvās paust uzskatu, ka VVC īstenotās valsts valodas pārbaudes esot skolotāju "čakarēšana". Savukārt Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova apgalvoja, ka no darba aizejot tie skolotāji, kuriem "netur nervi" un kuri jūtoties aizskarti ar kārtējām pārbaudēm.
Šajā sakarā gribas teikt pavisam tieši – ja kādam "netur nervi" vai kāds jūtas "čakarēts" tāpēc, ka no viņa prasa likuma pildīšanu, tad varbūt ejam lielu soli uz priekšu – sākam čīkstēt par to, ka jāmaksā nodokļi, nedrīkst vadīt auto bez attiecīgiem dokumentiem utt.?
Valsts valodas prasme atbilstošā līmenī ir cieņas un lojalitātes apliecināšana valstij. Un otrādi – tās nezināšana vai apzināta nelietošana ir necieņas izrādīšana. Tik vienkārši.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
