Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs šobrīd ir pasaulē zinošākais mūsdienu karadarbības vadības speciālists, jo jau gandrīz divus gadus organizē un vada Ukrainas armijas pretestību Krievijas militārajam pārspēkam.

Šajās dienās, kad atkal aktivizējušās runas par Zalužnija it kā nenovēršamo atlaišanu (par viņa domstarpībām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jau rakstījām šeit), viņš publicējis CNN interneta mājaslapā rakstu “Karadarbības zīmējums ir mainījies” (The design of war has changed). Šajā rakstā Zalužnijs ieskicē modernā, 21. gadsimta kara iezīmes. Lūk, šī raksta tulkojums latviešu valodā.

„Otrais pasaules karš noslēdzās gandrīz pirms 80 gadiem, taču tas joprojām nosaka stratēģisko redzējumu par karu. Lai kāds progress būtu panākts aviācijas, raķešu tehnoloģiju un kosmosā bāzētu līdzekļu jomā, uzvaras koncepcija paliek nemainīga: iznīcināt ienaidnieku un ieņemt vai atbrīvot teritoriju. Tomēr katrs karš ir vienreizējs.

Militārajam komandierim, manuprāt, nav lielāka izaicinājuma kā laikus saprast, kas katrā karā darbojas atšķirīgi. Pirmkārt, tas ir tehnoloģiskais progress, kurš nosaka ieroču un aprīkojuma attīstību. Otrkārt, iekšpolitiskie un ārpolitiskie apstākļi, kā arī ekonomiskā situācija. Uzvarai nepieciešama īpaša stratēģija, kas izriet no šīs īpašās loģikas.

Kā zināms, šī kara galvenais virzītājspēks ir tādu ieroču sistēmu attīstība, kas spēj darboties bez cilvēku tiešas vadības. Šādu ieroču sistēmu izplatība notiek satraucošā tempā, un to izmantojuma sfēras strauji izplešas.

Ārkārtīgi svarīgi saprast, ka tieši šīs bez cilvēku klātbūtnes sistēmas, piemēram, bezpilota lidaparāti, kopā ar citiem modernu ieroču veidiem ir labākais ceļš, kā Ukrainai izvairīties no ieslīgšanas pozicionālā karā, kurā mums nav priekšrocību.

Lai gan šādu tehnoloģiju apgūšana ir ļoti svarīga, tas nav vienīgais faktors, kas ietekmē pašreizējo stratēģiju.

Mums jāsaskaras ar militārā atbalsta samazināšanos no galveno sabiedroto puses, jo viņi paši cīnās ar savu iekšpolitisko spriedzi.

Mūsu partneru raķešu, pretgaisa aizsardzības pārtvērējraķešu un artilērijas lādiņu krājumi izsīkst gan augstās karadarbības intensitātes Ukrainā dēļ, gan arī tāpēc, ka pasaulē trūkst sprāgstvielu ražošanas jaudas.

Ņemot vērā to, ka notikumi Tuvajos Austrumos ir novērsuši starptautiskās sabiedrības uzmanību, Krievija varētu mēģināt izprovocēt jaunus konfliktus citur. Starptautisko sankciju režīma vājums savukārt nozīmē to, ka Krievija sadarbībā ar citām valstīm joprojām var stiprināt savu militāri rūpniecisko kompleksu, lai sekmīgi īstenotu novājināšanas karu “uz izturību”.

Jāatzīst, ka ienaidniekam ir ievērojamas priekšrocības cilvēkresursu mobilizēšanā. Īpaši tas redzams salīdzinājumā ar Ukrainas valsts iestāžu nespēju nodrošināt mūsu bruņoto spēku cilvēkresursu līmeni bez nepopulāru pasākumu izmantošanas.

(Šeit nepieciešams papildu paskaidrojums. Ukrainas armijā jūtams ass cilvēkresursu trūkums. Negribas izteikt pārmetumus karojošai valstij, bet, karam sākoties, netika prognozēts tik ilgs un visaptverošs karadarbības posms, kā rezultātā mobilizācijas pasākumi aizgāja, manuprāt, pa nepareizo gultni. Uzsvars tika likts uz jau nobriedušu vīriešu iesaukumu un uz brīvprātīgajiem, kamēr pasaules militārā prakse liecina: jo jaunāks karotājs, jo viņš enerģiskāks, pārgalvīgāks un straujāk apgūst karošanas mākslu.

Šobrīd vidējais karavīra vecums Ukrainas bruņotajos spēkos ir virs 40 gadiem, un šis vecums tikai palielinās. Jauno likumu par mobilizāciju nekādi nevar pieņemt, jo tas ir nepopulārs, bet politiķi tradicionāli (izrādās, pat kara laikā) baidās no jebkuriem nepopulāriem lēmumiem. Iespējams, tieši domstarpības mobilizācijas jautājumos bija vienas no būtiskākajām Zalužnija/Zelenska konfliktā.)

Mums ir jārēķinās ar galveno sabiedroto militārā atbalsta samazināšanos.

Visbeidzot, mūs joprojām kavē mūsu valsts tiesiskā regulējuma nepilnības, kā arī daļēja aizsardzības rūpniecības monopolizācija. Tas rada ražošanas sastrēgumus, piemēram, munīcijas jomā, kas vēl vairāk padziļina Ukrainas atkarību no sabiedrotajiem.

Mūsu kaujas pieredze, īpaši kopš 2022. gada, ir unikāla - taču uzvaras labā mums pastāvīgi jāatrod jauni veidi un jaunas iespējas, kas ļautu mums iegūt pārsvaru pār ienaidnieku. Iespējams, prioritāte numur viens šeit ir salīdzinoši lētā, modernā un ļoti efektīvā bezpilota transportlīdzekļu un citu tehnoloģisko līdzekļu arsenāla apguve.

Jau tagad šādi līdzekļi ļauj komandieriem novērot situāciju kaujas laukā reālā laika režīmā, dienā un naktī, jebkuros laika apstākļos. Bet ne tikai tas. Tie nodrošina reāllaika izlūkdatus, kas ļauj koriģēt uguni visu diennakti, bez pārtraukuma - ļaujot veikt augstas precizitātes triecienus ienaidnieka mērķiem priekšējās pozīcijās un dziļākā aizmugurē. Citiem vārdiem, tas nozīmē ne mazāk kā kaujas operāciju vadības pilnīgu pārveidi un atteikšanos no novecojušiem stereotipiem.

Jaunās operācijas iekļauj digitālo lauku izveidi, radioelektronisko vides kontroli vai kombinētu operāciju, izmantojot uzbrukuma dronus un kiberiekārtas. Šādas operācijas tiktu koordinētas un vadītas atbilstoši vienotai koncepcijai un plānam.

Svarīgi, ka to mērķis ne vienmēr būs tikai kaujas mērķis. Tas var būt vērsts arī uz ienaidnieka ekonomisko iespēju samazināšanu, tā izolēšanu vai novājināšanu. Uzbrukuma operācijām var būt arī psiholoģiski mērķi. Tomēr pagaidām prioritāte saglabājas: situācijas uzlabošana kaujas laukā.

Šeit arī izpaužas moderno tehnoloģiju neapšaubāms pārākums pār tradicionālo, jo kaujas līdzekļu attālināta vadība nozīmē, ka mazāk karavīru iet bojā, tādējādi samazinot cilvēku zaudējumus. Tas dod iespēju samazināt (lai gan, protams, ne pilnībā) smagās tehnikas nozīmi kaujas misijās un vispārējā karadarbības vadīšanā. Tas paver iespēju veikt pēkšņus masveida triecienus kritiskās infrastruktūras objektiem un komunikāciju centriem, neizmantojot dārgas raķetes vai pilotējamas lidmašīnas. Laika gaitā kļūs redzamas arī citas priekšrocības, lai gan, protams, ienaidnieks visu laiku meklēs veidus, kā aizsargāties pret šādām operācijām un pārņemt vai atgūt iniciatīvu. Tāpēc arī aizsardzības sistēmas ir pastāvīgi jāuzlabo, tāpat kā pretpasākumi, kas vērsti pret ienaidnieka jauno tehnoloģiju izmantošanu.

Izaicinājumus, kādi gaida mūsu bruņotos spēkus, nedrīkst nenovērtēt. Tie prasa izveidot pilnīgi jaunu valsts tehnoloģiskās pārapbruņošanās sistēmu. Ņemot vērā visu, kas šobrīd tiek darīts, mēs uzskatām, ka šādas sistēmas izveide būtu paveicama piecu mēnešu laikā. Mūsu partneri uzskata tāpat. (Ņemot vērā Krievijas potenciālos draudus, pie šo jautājumu risināšanas nekavējoties jāķeras arī mūsu - Latvijas - augstākajai politiskajai un militārajai vadībai. B.L.)

Šis laiks tiks veltīts atbilstošas organizatoriskās struktūras izveidei. Attiecīgo amatpersonu atrašanai, darba vietu aprīkošanai, apmācībām, atbalsta infrastruktūras un loģistikas izveidei, kā arī idejiskās doktrīnas izstrādei.

Nobeigumā jāsecina, ka 2024. gadā mums jākoncentrējas trijos galvenajos virzienos:

1) Tādas sistēmas izveide, kas nodrošinātu mūsu bruņotos spēkus ar augstajām tehnoloģijām.

2) Jaunas apmācību un karadarbības filozofijas ieviešana, kurā būtu ņemti vērā resursu ierobežojumi un to ierobežojošās izmantošanas iespējas.

3) Pēc iespējas ātrāk apgūt jaunas kaujas iemaņas.

Mums jau tagad ir iespējas iznīcināt ienaidnieku un nodrošināt valsts pastāvēšanu. Mūsu mērķim jābūt: izmantojot momentu, maksimāli likt lietā jauniegūtās kara zināšanas, kas ļaus mums ar mazākiem resursiem nodarīt maksimālu kaitējumu ienaidniekam, izbeigt agresiju un pasargāt Ukrainu no tās nākotnē.”

Novērtē šo rakstu:

60
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi