Valdošo diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt – pofigisms
Ēriks Stendzenieks10.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iesākumā šķita: lielākās līdz šim valdošo problēmas ir iedomība un augstprātība. Jau kādu laiku man vairs tā nešķiet.
Domāju, diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt – pofigisms.
Viens piemērs, bet ar to pietiks.
Vējonis Dziesmusvētkos. Uztraucies esot. Lapiņu aizpūta. Sakautrējās. Zini, cilvēk? Gluži vienalga, vai Tu esi Prezidents vai muzeja tantiņa... Ja Tev pēc nedēļas jārunā 60 000 cilvēku priekšā un vēl miljons Tavu pavalstnieku sēž pie TV, un šī ir vienīgā Latvijas simtgade, kuru jebkurš no mums piedzīvos... Prezident, es būtu iekalis tos štrunta 7 teikumus no galvas un vēl simtreiz pie spoguļa izmēģinājis.
Nē, viņš boksterē no papīra skrandas, un to pašu vēl aizpūš vējš. Lūk, tā ir bezizmēra necieņa pret sabiedrību. Lūk, tā ir neiespringšana. Lūk, tā ir uzspļaušana pienākumiem un sevis neapgrūtināšana. Pat ne tik, lai iegaumētu pāris saliktus, paplašinātus teikumus. Aktieri divu stundu monologus iemācās, un nekas.
Bet, ja nu tomēr. Ja nu ir disleksija smagā formā – varbūt vajag uzkāpt tribīnē bez lapiņas un vienkārši sacīt: "Mana Tauta. Es Jūs mīlu! Lai dzīvo Dziesmusvētki!" Var arī pacelt rokas nedaudz gaisā. Visi būtu laimīgi.
Un kā, piemēram, būtu, ja dziedātāji korī sāktu vervelēt? Jo dziesmas taču ir tik garas un tik daudz?
Vai dejotāji krustām šķērsām tenterētu pa stadionu, jo tie soļi ir tik sarežģīti, kas viņus visus var atcerēties?
Labi, liksim mierā cilvēku, kurš negrib saspringt, lai arī ir mūsu Prezidents. Vējonis bija tikai piemērs (un kur vēl labāks piemērs), cik pierasta, izplatīta un pašsaprotama valstsvīru rindās ir ļengana zvilnēšana bez jebkāda stresa.
Vai tev rīt jārunā ANO, NATO, Mērsraga pilsētas svētkos vai varbūt arī kādā patiešām Latvijai izšķirīgā mirklī.
Un - jā. Uzruna tautai "Šodien ar manu ziņu Latvijā ienāk mums draudzīgais PSRS karaspēks. Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās!" bija izcili s...īga runa. Domāju – viena no sliktākajām Latvijas vēsturē.
Paldies.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
