Iesaki rakstu: 
Valdošā koalīcija turpina pildīt tagad jau zem zviedru mediju koncerna Modern Times Group (MTG) „jumta” apvienoto nacionālo komerctelevīziju TV3 un Latvijas neatkarīga televīzija (LNT) un ar to saistīto komerckanālu vēlmes.
Apvienotās komerctelevīzijas vēlas pēc iespējas ātrāk sākt iekasēt naudu no kabeļoperatoriem par nacionāla satura apraides statusu ieguvušo komerckanālu TV3 un LNT pārraidi. Turklāt arī valdošās koalīcijas pārstāvji iet MTG „pavadā” un ir gatavi turpināt virzīt Saeimā likuma izmaiņas par obligātā nacionālā satura translēšanas atcelšanu gadu ātrāk, nekā tas paredzēts pašreiz.
Bažas par zem MTG „jumta” apvienotās TV3 un LNT interešu atbalstu apstiprinājumu guva šonedēļ, kad Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja trīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu priekšlikumu atlikt obligātās retranslācijas jeb must carry principa atcelšanu līdz 2014.gadam un nolēma virzīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) uz otro lasījumu Saeimā.
Līdz ar to paliek nemainīts EPLL grozījuma projekts, kas ļaus nacionālajām komerctelevīzijām TV3 un LNT no 2013.gada 1.janvāra saņemt samaksu par to satura retranslēšanu kabeļtelevīzijas tīklos.
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls Saeimas komisijas lēmumā turpināt virzīt likuma grozījumus par LNT un TV3 programmu iekļaušanas bezmaksas apraidē (jau pieminēto must carry) atcelšanu saskata klaju TV3 un LNT interešu lobēšanu.
„Viņi grib tikt pie naudas pēc iespējas ātrāk, tāpēc arī negrib gaidīt līdz 2014.gadam, kad beigsies must carry princips, bet slēgt līgumus ar kabeļoperatoriem jau tagad. Tikai viņi nesaprot, ka kabeļoperatori jau nemaz tā nealkst kaut ko maksāt un slēgt līgumus. Un drīzāk abas šīs televīzijas zaudēs auditoriju un līdz ar to arī reklāmdevējus, nevis tiks pie papildu naudas," norāda Muuls.
Vissvarīgākais posms tā sauktā must carry principa atcelšanā ir Latgale, kuras kabeļoperatori jau atzinuši, ka vājā pieprasījuma dēļ, visticamākais, neslēgs līgumus ar TV3 un LNT. Latgales kabeļtelevīziju operatora Dautkom pārstāvis Andrejs Čemodanovs Pietiek ir norādījis, ka gadījumā, ja klienti nebūs gatavi maksāt papildu maksu par TV3 un LNT kanāliem, kas pašlaik ir iekļautas pamatpaketē par viszemāko cenu, tad kabeļoperators vispār neslēgs līgumu ar šīm televīzijām, jo izdevīgāk ir piedāvāt paketes ar Krievijas kanāliem, pēc kuriem ir pieprasījums.
Jau rakstīts, ka zviedru mediju koncerns MTG, kam Latvijā pieder kanāli TV3, TV3+ un TV6, maija beigās pieņēma stingros Konkurences padomes (KP) noteikumus un pārņēma Andrejam Ēķim pastarpināti piederošo LNT un TV 5. Pēc darījuma par LNT valdes priekšsēdi tika iecelts MTG Baltijas vadītājs Kaspars Ozoliņš, kurš, kā Pietiek jau informējis, iespējams, publiski samelojās par abu komerckanālu apvienošanās darījuma īstenošanas patieso gaitu.
KP, atļaujot apvienošanās darījumu, noteica, ka gan TV3, gan LNT jāpaliek bezmaksas virszemes apraidē līdz nākamā gada beigām, abiem kanāliem būs jāsaglabā atsevišķas ziņu redakcijas un vismaz 21% satura jābūt Latvijā veidotam. Turklāt KP patur tiesības līdz 2017.gada beigām likt apvienošanās dalībniekiem pārdot daļu savu aktīvu.
Tiesa, neraugoties uz KP lēmumu, izteiktas bažas, ka abu kanālu apvienošana būtiski ietekmēs gan reklāmas tirgu, draudot ar zviedru MTG monopolu, gan redakciju ziņu saturu vienveidību.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
