Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Valdības vasaras darbi

Fanija Golda
06.08.2019.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus kaislībām Rīgas domē, kad tā arī nevar saprast, vai izdosies ievēlēt jaunu Rīgas mēru vai tomēr labāk gatavoties ārkārtas vēlēšanām, negaidīti radušies arī vairāki konflikti, no kuriem valdošo partiju politiķiem neizdosies atbrīvoties un nāksies kaut ko darīt, lai tos atrisinātu.

Arvien atraktīvāka kļūst situācija ap NEPLP un sabiedriskajiem medijiem. Radio vadībai nav izdevies panākt vienošanos ar Radio Ziņu dienestu, kas ir atteicies no mediācijas pakalpojumiem un mēģinājumiem sarunu ceļā vienoties ar vadību.

Ziņu dienesta žurnālisti joprojām uzskata, ka žurnālisti nesaņem pienācīgu atalgojumu par paveikto darbu un strādā vairāk, nekā paredzēts. Pēc viņu domām, Ziņu dienests tiek apzināti vājināts, lai to varētu politiski ietekmēt. Radio vadība ir iesniegusi prasību NEPLP par finansējuma piešķiršanu nākamajam gadam, lai palielinātu algas žurnālistiem.

Tiek gaidīts, kad NEPLP iesniegs priekšlikumu nesen ieceltajam kultūras ministram Naurim Puntulim par situācijas atrisināšanu radio un televīzijā, kā arī par priekšlikumiem darbībai nākamajiem gadiem. Tikai tad Kultūras ministrija virzīšot savus priekšlikumus izskatīšanai valdībā un Saeimā.

Savu viedokli ir izteicis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Atceroties, cik aktīvi Kaimiņš karoja pret žurnālistiem iepriekšējā Saeimā un gribēja likvidēt “Radio 5”, ir interesanti vērot, kā viņš ir mainījis savu retoriku.

Nesen Kaimiņš aicināja NEPLP un Latvijas radio vadību divu nedēļu laikā rast jēgpilnu risinājumu radio darba nodrošināšanai. Kaimiņš neesot apmierināts ar esošo situāciju un lemšot par atbilstošu rīcību, ja netiks rasts risinājums. Kaimiņš uzskatot, ka esot pēdējais brīdis NEPLP apzināties situācijas nopietnību. Līdzīgi izteikumi dzirdēti arī no citiem Saeimas deputātiem.

Gribētos ticēt, ka šādām politiķu aktivitātēm būs arī kādi uzskatāmi rezultāti, lai gan gadiem ilgi vērojamā bezdarbība šajā jomā liek diezgan skeptiski skatīties uz iespējamo risinājumu atrašanu Kaimiņa prasīto divu nedēļu laikā.

Šovu vēl interesantāku padara arī NEPLP, kas regulāri sniedz dažādus paziņojumus. Pēdējās nedēļas laikā īpaši ir izcēlusies NEPLP vadītāja Dace Ķezbere. Nevar saprast, vai viņa skaidri apzinās, ko runā un ko īsti vēlas pateikt sabiedrībai.

Smieklīga ir viņas koķetēšana ar iespējamo atkāpšanos no amata kaut kad septembrī – neviens neliedz viņai rakstīt atlūgumu arī tagad, ja viņa tiešām ir gatava šādai rīcībai. Vai Ķezbere gaida, ka tauta sāks lūgties, lai viņa paliek savā vietā un turpina vadīt NEPLP? Varbūt Ķezbere cer, ka notiks piketi ar lozungiem “Rokas nost no Ķezberes” vai līdzīgiem saukļiem?

Mazliet šokējoši ir Ķezberes izteikumi, ka viņa vairs nejūt valdības atbalstu un viņai nav neviena, ar ko runāt valdībā, jo tajā vairs nestrādā ZZS. Tagad viņai vairs neesot, ar ko runāt, jo viņa ir ZZS biedre. Tāpēc arī viņai tiekot veikti uzbrukumi.

Tiešāku atzīšanos par politisko ietekmējamību jau ir grūti izdomāt, un gribas jautāt, piemēram, cik bieži viņa apsprieda mediju politiku ar ZZS līderiem Augustu Brigmani, Armandu Krauzi vai ZZS kuratoru Aivaru Lembergu. Šādi Ķezberes izteikumi liecina, ka viņa tiešām nav piemērota NEPLP vadīšanai un viņai vajadzētu izvērtēt, ko runāt dažādās intervijās.

NEPLP darbība tikusi bieži kritizēta. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma iecelt jaunu Latvijas televīzijas valdi no amata atkāpās Gunta Līdaka. Diemžēl notikumi Latvijas radio liecina, ka NEPLP nespēj pildīt tai uzticētos pienākumus un tikai vairo haosu sabiedriskajos medijos.

Par gatavību iesaistīties sabiedrisko mediju problēmu risināšanā uzreiz pēc ievēlēšanas paziņoja prezidents Egils Levits. Cerams, ka viņš pildīs šo solījumu un iesaistīsies problēmu risināšanā. Levits jau ir paziņojis, ka 19.augustā rīkos diskusiju par mediju politiku. Tad būs labāk redzams, vai tā būs tikai skaista parunāšanās par šo tematu. Gribētos cerēt, ka Levita aktivitātēm būs arī kāds taustāms rezultāts, kas tiešām palīdzēs risināt sen ielaistās problēmas mediju vidē.

Otra problēma, kas šovasar negaidīti radās valdībai, ir Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas un plānotā apstiprināšana valdībā. Pret Indriķa Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu kategoriski ir izteikusies izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa uzskata, ka rektora vēlēšanās bijuši nopietni procesuāli pārkāpumi. Lēmumu par Muižnieka apstiprināšanu valdība izskatīs augustā, un tad arī būs redzams, cik nopietni patiesībā ir Šuplinskas minētie pārkāpumi.

Akadēmiskā vide Latvijā ir viena no konservatīvākajām un noslēgtajām vidēm. Latvijas likumi paredz, ka katra augstskola pieņem savu satversmi un darbojas kā neatkarīga institūcija.

Protams, ir pareizi, ka profesori un zinātnieki paši lemj par savu pārvaldības modeli un izvēlas savas augstskolas vadītājus. Tomēr ir arī skaidrs, ka tik noslēgta sistēma kavē jaunu speciālistu ienākšanu augstskolās un zināmā mērā nodrošina komfortablu dzīvi tagadējiem vadītājiem, šādā veidā veicinot stagnāciju augstskolās.

Daudzie skandāli, kas pēdējā laikā ir saistīti ar Latvijas Universitāti, kaitē tās prestižam un darbībai. Šķiet, ka šoreiz likmes tiešām ir augstas, ja rektora vēlēšanas vairāku mēnešu laikā pavada neskaitāmi skandāli.

Izteiktas dažādas versijas par patiesajiem iemesliem, kas radījuši neierastu situāciju Latvijas Universitātē, ļaujot plaši izvērsties tajā esošajiem skandāliem. Tautā runā, ka viens no iemesliem varētu būt plānotā universitātes īpašumu pārdošana un attiecīgi finansējuma plānošana turpmākajiem gadiem.

Papildus skandāliem ar rektora vēlēšanām uzmanību Latvijas Universitātei piesaistīja arī pēkšņā Nacionālās apvienības politiķes Baibas Brokas pieņemšana darbā citā amatā pēc KNAB veiktajām aktivitātēm. Kaut arī Broka jau nākamajā dienā paziņoja, ka atstās arī šo amatu, tomēr šī situācija atkal liek uzdot jautājumus, kas īsti notiek Latvijas Universitātē. Zinot, ka valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu par Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā, nav saprotams, kāpēc vajadzēja radīt vēl vienu ažiotāžu ap universitāti.

Negaidītie vasaras pārsteigumi neļaus politiķiem ierasti atsākt darbu pēc atvaļinājumiem. Politiķus sagaida vairāki vasaras darbi, ko ir sagādājuši vasaras pārsteigumi. Šoreiz neizdosies atlikt tos malā cerībā, ka gan jau situācija kaut kā nomierināsies un atrisināsies pati. Vajadzēs tomēr darboties aktīvāk, lai rastu vismaz kaut kādu risinājumu konfliktiem medijos un Latvijas Universitātē.

Novērtē šo rakstu:

9
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...