Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Valdības vasaras darbi

Fanija Golda
06.08.2019.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus kaislībām Rīgas domē, kad tā arī nevar saprast, vai izdosies ievēlēt jaunu Rīgas mēru vai tomēr labāk gatavoties ārkārtas vēlēšanām, negaidīti radušies arī vairāki konflikti, no kuriem valdošo partiju politiķiem neizdosies atbrīvoties un nāksies kaut ko darīt, lai tos atrisinātu.

Arvien atraktīvāka kļūst situācija ap NEPLP un sabiedriskajiem medijiem. Radio vadībai nav izdevies panākt vienošanos ar Radio Ziņu dienestu, kas ir atteicies no mediācijas pakalpojumiem un mēģinājumiem sarunu ceļā vienoties ar vadību.

Ziņu dienesta žurnālisti joprojām uzskata, ka žurnālisti nesaņem pienācīgu atalgojumu par paveikto darbu un strādā vairāk, nekā paredzēts. Pēc viņu domām, Ziņu dienests tiek apzināti vājināts, lai to varētu politiski ietekmēt. Radio vadība ir iesniegusi prasību NEPLP par finansējuma piešķiršanu nākamajam gadam, lai palielinātu algas žurnālistiem.

Tiek gaidīts, kad NEPLP iesniegs priekšlikumu nesen ieceltajam kultūras ministram Naurim Puntulim par situācijas atrisināšanu radio un televīzijā, kā arī par priekšlikumiem darbībai nākamajiem gadiem. Tikai tad Kultūras ministrija virzīšot savus priekšlikumus izskatīšanai valdībā un Saeimā.

Savu viedokli ir izteicis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Atceroties, cik aktīvi Kaimiņš karoja pret žurnālistiem iepriekšējā Saeimā un gribēja likvidēt “Radio 5”, ir interesanti vērot, kā viņš ir mainījis savu retoriku.

Nesen Kaimiņš aicināja NEPLP un Latvijas radio vadību divu nedēļu laikā rast jēgpilnu risinājumu radio darba nodrošināšanai. Kaimiņš neesot apmierināts ar esošo situāciju un lemšot par atbilstošu rīcību, ja netiks rasts risinājums. Kaimiņš uzskatot, ka esot pēdējais brīdis NEPLP apzināties situācijas nopietnību. Līdzīgi izteikumi dzirdēti arī no citiem Saeimas deputātiem.

Gribētos ticēt, ka šādām politiķu aktivitātēm būs arī kādi uzskatāmi rezultāti, lai gan gadiem ilgi vērojamā bezdarbība šajā jomā liek diezgan skeptiski skatīties uz iespējamo risinājumu atrašanu Kaimiņa prasīto divu nedēļu laikā.

Šovu vēl interesantāku padara arī NEPLP, kas regulāri sniedz dažādus paziņojumus. Pēdējās nedēļas laikā īpaši ir izcēlusies NEPLP vadītāja Dace Ķezbere. Nevar saprast, vai viņa skaidri apzinās, ko runā un ko īsti vēlas pateikt sabiedrībai.

Smieklīga ir viņas koķetēšana ar iespējamo atkāpšanos no amata kaut kad septembrī – neviens neliedz viņai rakstīt atlūgumu arī tagad, ja viņa tiešām ir gatava šādai rīcībai. Vai Ķezbere gaida, ka tauta sāks lūgties, lai viņa paliek savā vietā un turpina vadīt NEPLP? Varbūt Ķezbere cer, ka notiks piketi ar lozungiem “Rokas nost no Ķezberes” vai līdzīgiem saukļiem?

Mazliet šokējoši ir Ķezberes izteikumi, ka viņa vairs nejūt valdības atbalstu un viņai nav neviena, ar ko runāt valdībā, jo tajā vairs nestrādā ZZS. Tagad viņai vairs neesot, ar ko runāt, jo viņa ir ZZS biedre. Tāpēc arī viņai tiekot veikti uzbrukumi.

Tiešāku atzīšanos par politisko ietekmējamību jau ir grūti izdomāt, un gribas jautāt, piemēram, cik bieži viņa apsprieda mediju politiku ar ZZS līderiem Augustu Brigmani, Armandu Krauzi vai ZZS kuratoru Aivaru Lembergu. Šādi Ķezberes izteikumi liecina, ka viņa tiešām nav piemērota NEPLP vadīšanai un viņai vajadzētu izvērtēt, ko runāt dažādās intervijās.

NEPLP darbība tikusi bieži kritizēta. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma iecelt jaunu Latvijas televīzijas valdi no amata atkāpās Gunta Līdaka. Diemžēl notikumi Latvijas radio liecina, ka NEPLP nespēj pildīt tai uzticētos pienākumus un tikai vairo haosu sabiedriskajos medijos.

Par gatavību iesaistīties sabiedrisko mediju problēmu risināšanā uzreiz pēc ievēlēšanas paziņoja prezidents Egils Levits. Cerams, ka viņš pildīs šo solījumu un iesaistīsies problēmu risināšanā. Levits jau ir paziņojis, ka 19.augustā rīkos diskusiju par mediju politiku. Tad būs labāk redzams, vai tā būs tikai skaista parunāšanās par šo tematu. Gribētos cerēt, ka Levita aktivitātēm būs arī kāds taustāms rezultāts, kas tiešām palīdzēs risināt sen ielaistās problēmas mediju vidē.

Otra problēma, kas šovasar negaidīti radās valdībai, ir Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas un plānotā apstiprināšana valdībā. Pret Indriķa Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu kategoriski ir izteikusies izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa uzskata, ka rektora vēlēšanās bijuši nopietni procesuāli pārkāpumi. Lēmumu par Muižnieka apstiprināšanu valdība izskatīs augustā, un tad arī būs redzams, cik nopietni patiesībā ir Šuplinskas minētie pārkāpumi.

Akadēmiskā vide Latvijā ir viena no konservatīvākajām un noslēgtajām vidēm. Latvijas likumi paredz, ka katra augstskola pieņem savu satversmi un darbojas kā neatkarīga institūcija.

Protams, ir pareizi, ka profesori un zinātnieki paši lemj par savu pārvaldības modeli un izvēlas savas augstskolas vadītājus. Tomēr ir arī skaidrs, ka tik noslēgta sistēma kavē jaunu speciālistu ienākšanu augstskolās un zināmā mērā nodrošina komfortablu dzīvi tagadējiem vadītājiem, šādā veidā veicinot stagnāciju augstskolās.

Daudzie skandāli, kas pēdējā laikā ir saistīti ar Latvijas Universitāti, kaitē tās prestižam un darbībai. Šķiet, ka šoreiz likmes tiešām ir augstas, ja rektora vēlēšanas vairāku mēnešu laikā pavada neskaitāmi skandāli.

Izteiktas dažādas versijas par patiesajiem iemesliem, kas radījuši neierastu situāciju Latvijas Universitātē, ļaujot plaši izvērsties tajā esošajiem skandāliem. Tautā runā, ka viens no iemesliem varētu būt plānotā universitātes īpašumu pārdošana un attiecīgi finansējuma plānošana turpmākajiem gadiem.

Papildus skandāliem ar rektora vēlēšanām uzmanību Latvijas Universitātei piesaistīja arī pēkšņā Nacionālās apvienības politiķes Baibas Brokas pieņemšana darbā citā amatā pēc KNAB veiktajām aktivitātēm. Kaut arī Broka jau nākamajā dienā paziņoja, ka atstās arī šo amatu, tomēr šī situācija atkal liek uzdot jautājumus, kas īsti notiek Latvijas Universitātē. Zinot, ka valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu par Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā, nav saprotams, kāpēc vajadzēja radīt vēl vienu ažiotāžu ap universitāti.

Negaidītie vasaras pārsteigumi neļaus politiķiem ierasti atsākt darbu pēc atvaļinājumiem. Politiķus sagaida vairāki vasaras darbi, ko ir sagādājuši vasaras pārsteigumi. Šoreiz neizdosies atlikt tos malā cerībā, ka gan jau situācija kaut kā nomierināsies un atrisināsies pati. Vajadzēs tomēr darboties aktīvāk, lai rastu vismaz kaut kādu risinājumu konfliktiem medijos un Latvijas Universitātē.

Novērtē šo rakstu:

9
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...