Valdības lēmums nerespektē ne iepriekš veiktās izpētes, ne profesionāļu diskusijas, ne sabiedrību
Pēteris Bajārs, arhitekts17.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
33 stundas un 20 minūtes. Tieši tik laika bija nepieciešams no pirmās publiski paustās ziņas līdz Ministru kabineta lēmumam par Nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2.
Kultūras ministrijas (KM) PR mašīna jau uzņēmusi apgriezienus. Vakardienas preses konferencē ministrs Nauris Puntulis akcentēja: “Mums ir būtiski, lai tiktu ievēroti visi 21.gadsimta standartiem atbilstoši nosacījumi, īpaši klimatam neitrāla domāšana, cienīga attieksme pret apkārtējo vidi un profesionāļu un plašas sabiedrības iesaiste šīs kultūrvietas izveides turpmākajā procesā.” Tas ir, uzskaitīja visas tās lietas, ko ministrija līdz šim nav darījusi un, skatoties uz sasteigto procesu, visticamākais, arī neplāno darīt.
Oponējot sasteigtiem un nepamatotiem lēmumiem ir ļoti viegli nonākt PRET. Tāpēc jo svarīgāk ir uzsvērt – MĒS ESAM PAR! Par demokrātisku sabiedrību un valsts lēmumu caurskatāmību! Par sabiedrības iesaisti publisku būvju apspriešanā, jo tieši mēs, sabiedrība, būsim galvenais Nacionālās koncertzāles lietotājs. Pašreizējais KM lēmums nerespektē ne iepriekš veiktās izpētes, ne profesionāļu diskusijas.
Mēs neatbalstām resursu izšķiešanu. Publiski piesaukti Elizabetes ielas ēkas nojaukšanai nepieciešamie trīs miljoni, bet tiek noklusēta ēkas esošā vērtība – 7 miljoni. Netiek pieminēts ēkas Kronvalda bulvārī 6 statuss. MĒS ESAM PAR saprātīgiem un ekonomiski pamatotiem lēmumiem. Esošu valstij piederošu būvju nojaukšana noteikti nav viens no tiem. MĒS ESAM PAR Rīgas kanālmalas apstādījumu saglabāšanu, kuru izveide uzsākta jau 1856.gadā pēc pilsētas aizsargmūru nojaukšanas un kuru attīstību ilgus gadus vadījis izcilais Georgs Kūfalts.
Rīga ir rūkoša pilsēta. Aizvien vairāk cilvēku izvēlas savu dzīves vietu ārpilsētā. Tieši tāpēc MĒS ESAM PAR Nacionālo koncertzāli, kas kalpotu par impulsu pamesto un degradēto apkaimju attīstībai un veicinātu cilvēku atgriešanos pilsētā. Klusais centrs ir viens no greznākajiem pilsētas rajoniem. Tam papildu injekcijas nav nepieciešamas.
MĒS ESAM PAR dažādu periodu arhitektūras vērtību saglabāšanu. Vēl 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennālē Kultūras ministrija pasaulei atrādīja ekspozīciju UNWRITTEN, rosinot sabiedrību pievērsties pēckara modernisma arhitektūras mantojuma apzināšanai, veidojot apjomīgu Latvijas modernisma arhitektūras objektu datu bāzi, kas būtu noderīga pētniecības procesā un palīdzētu papildināt arhitektūras pieminekļu sarakstu ar atsevišķām šī laikmeta būvēm. Kas noticis ar šīm vērtībām šobrīd?
Ja arī tu atbalsti demokrātijas vērtības, pārvaldes procesa caurspīdīgumu, ja tev nav pieņemama KM retorika baidot mūs ar “komunisma rēgiem”, ja tu iestājies par XXI gadsimta koncertzāli, kas kalpotu plašākām sabiedrības interesēm, lūdzu, paraksti mūsu izveidoto iniciatīvu https://manabalss.lv/i/1745.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
