Valdības dienaskārtībā ar premjeres dēla vadītu firmu saistīts privatizācijas lēmums
PIETIEK03.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdības dienaskārtībā nonācis jautājums par vērtīga, gandrīz hektāru liela zemesgabala starp Ķīšezera ieteci Daugavā un Mežaparku nodošanu izsolē. Šis valstij Finanšu ministrijas personā piederošais īpašums saistīts ar citu pusotru hektāru lielu blakus esošu zemesgabalu, kas pieder Norvik bankas meitasuzņēmumam, kura vienīgais valdes loceklis ir premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) dēls Ģirts Straujums, rāda Lursoft dati.
Finanšu ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par gandrīz hektāru (9194 kv.m.) lielā valsts nekustamā īpašuma Aplokciema ielā 6 nodošanu izsolē sagatavots parakstīšanai premjerei Laimdotai Straujumai (foto - Valsts kanceleja) un ceturtdien 29. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Satiksmes ministrijai. Pirms rīkojuma parakstīšanas, ja ministrijas pret šo lēmumu neiebildīs, par to vēl jālemj valdībai.
Uz zemesgabala atrodas piecas būves - veca noliktava un ražošanas cehs -, kas arī nododamas izsolē līdz ar zemi. Šādu lēmumu Finanšu ministrija (FM) pamato ar apstākli, ka īpašums Aplokciema ielā 6 ir sliktā tehniskā stāvoklī, uz tā esošās būves pašreizējā stāvoklī nav izmantojamas un nav iznomātas, kā arī kopumā īpašums "nav perspektīvs VAS Valsts nekustamie īpašumi saimnieciskās darbības veikšanai". Īpašuma pārvaldīšana NĪA pērngad nesusi 46 769 eiro zaudējumus, saskaņošanai nodotajā dokumentā min FM, sīkāk neatšifrējot zaudējumu rašanās apstākļus.
Īpašuma kadastrālā vērtība noteikta 278 842 eiro (70 382 eiro zemei un 208 460 būvēm), kas ir daudzkārt mazāka summa par to, cik jaunajiem īpašniekiem izmaksājusi blakus esošā, uz pusi lielākā zemesgabala iegāde.
Viena no piecām uz izsolei nododamā zemesgabala esošām būvēm pēc kadastra sistēmas datiem daļēji saistīta ar blakus esošo nekustamo īpašumu Ostas ielā 1. Abu īpašumu saistību saskaņošanai nodotajā dokumentā norāda arī FM. Šis blakusesošais īpašums pusotra hektāra (15 451 kv.m.) platībā pieder firmai Norvik Port Development. Tās vienīgais valdes loceklis kopš 2012. gada septembra ir premjeres Laimdotas Straujumas dēls Ģirts Straujums. Firma pieder Norvik bankas meitasuzņēmumam AS Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.
Par blakus esošā aptuveni pusotra hektāra lielā zemesgabala iegādi Norvik Port Development 2007. gada jūnijā tā iepriekšējiem īpašniekiem kopumā samaksājis 1 273 032 latus (aptuveni 1,8 miljonus eiro), rāda zemesgrāmatas dati. Vēlāk 2010. gadā šī zeme ieķīlāta Norvik bankā par aptuveni 200 tūkstošiem eiro.
Zemesgabalam Aplokciema ielā 6 noteiktais lietošanas mērķis ir rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve. Tās tuvumā izvietoti tādu uzņēmumu kā Elme Messer un Cido grupa objekti. Šis ir ostas rajons pie Ķīšezera ieteces Daugavā vietā, kur Viestura prospekts pāriet Mīlgrāvja ielā. Otrpus tai realizēts arī daudzdzīvokļu apbūves projekts, blakus atrodas Mežaparks un Ozo Golfa klubs Ķīšezera krastā.
Ar ostas attīstības projektiem saistīts uzņēmējs, kurš labi pārzina vietējo nekustamo īpašumu tirgu, tomēr nevēlējās tikt oficiāli citēts, ņemot vērā iesaistīto personu ietekmi, Pietiek atklāja, ka Norvik Port Development jau ilgstoši cenšas pārdot vai iznomāt savu aptuveni pusotra hektāra lielo zemesgabalu. Pēdējās sarunas ar kazahu investoriem neesot sekmējušās, jo zemesgabals esot par mazu kāda projekta attīstībai, tādēļ tā paplašināšana, izsolē iegādājoties vēl vienu blakus esošu hektāru, provizoriski varētu palielināt īpašuma vērtību.
SIA Norvik Port Development pārskatā par 2013. gadu minēts, ka uzņēmums nodarbojies ar sava īpašuma Ostas ielā 1 apsaimniekošanu, ciešot aptuveni 30 000 eiro zaudējumus, tomēr uzņēmuma vadība "nekustamo īpašumu tirgus cenu paaugstināšanos, līdz ar to iegādātais nekustamais īpašums ļaus uzņēmumam sekmīgi attīstīties un gūt ieņēmumus nākamajos gados".
Saskaņošana ar Satiksmes ministriju (SM) nepieciešama, jo ar Aplokciema ielā 6 esošo zemesgabalu saistīts vēl viens blakus esošs valstij SM personā piederošs zemesgabals.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
