Iesaki rakstu: 
Vienmēr esmu uzskatījis, ka tie kaitējumi, kas nodarīti nācijas garīgajai bagātībai, pašcieņai un pašapziņai, ir daudz nozīmīgāki par tiem, kas nodarīti tās materiālajai labklājībai.
Pašapzinīga un garīgi spēcīga tauta spēj pat pēc katastrofām un kariem atjaunot savu dzīves līmeni īsā laikā. Savukārt tāda tauta, kuras pašapziņa ir neizteikta un kautrīgi pieklusināta, pamazām zaudē arī visus tās rīcībā esošos materiālās pasaules resursus.
Tādēļ šodien es nespēju klusēt, kad redzu mūsu valsts valdošo aprindu attieksmi, netaisnīgi izšķiežot 40 miljonus kopējo līdzekļu, lai izpatiktu kādam ārējam spiedienam un īstenotu savas savtīgās intereses.
Teikt, ka tas ir absolūti nepieņemami, patiesībā būtu nepateikt neko!
Kā jau minēju ievadā, no budžeta nelietderīgi iztērētā naudas summa ir mazāks kaitējums par to, ko šis solis atstāj kopīgajai apziņai. Protams, summa nav maza, īpaši laikā, kad daudzi palikuši bez darba piespiedu kārtā, kad nevar samaksāt par siltumu, zālēm, pārtiku, taču īstais kaitējums ir cits.
Ar šo soli tiek uzspiests kolektīvās vainas zīmogs, turklāt nodarījumā, kam ar Latvijas valsti nav nekāda sakara.
Šādi tiekam padarīti par vainīgiem totalitāro režīmu noziegumos. Latvijas valstij, kas pati ir cietusi no nacisma un komunisma noziegumiem, nav un nevar būt nekādas atbildības par zaudējumiem, ko nodarījušas svešās lielvaras! Latvija joprojām nav saņēmusi nekādas kompensācijas par karā un okupācijas periodā nodarīto kaitējumu un visticamāk arī nekad nesaņems.
Visabsurdākais ir tas, ka vainīgiem justies un netieši izmaksāt atlīdzību par kaitējumu šaubīgu aktīvistu grupai, kam ir visai nosacīta saikne ar Latviju gan šodien, gan vēsturiski, šobrīd spiesti arī mūsu tautas represētie, kas izgājuši Gulaga šausmas, zaudējuši ģimenes, mājas, īpašumus.
Vēl netaisnīgāku šo lēmumu padara fakts, ka aicinājumi izmaksāt zināmu pabalstu visiem Latvijas iedzīvotājiem – latviešiem, čigāniem, poļiem, krieviem, kas cietuši represijās, nesastapa ne mazāko atbalstu un netika uzklausīti.
Man ir kauns par šādu valsts vadības rīcību! Tā ir nožēlojama! Īpaši, ja skatāmies kontekstā ar citu, latviešiem un Latvijas valstij nozīmīgu vēsturiskā taisnīguma precedentu – mūsu izcilā lidotāja H.Cukura lietu. Nevienam no varas elites nav pieticis ne drosmes, ne pašapziņas, lai šo bez pamata, bez vainas noslepkavoto cilvēku reabilitētu un viņa portretu noliktu blakus citiem mūsu tautas spējīgākajiem dēliem!
Kā labā, un kā vārdā darbojas pašreiz Latvijas valsts virzienu nosakošie – partijas, politiķi, amatpersonas –, lai paliek uz viņu sirdsapziņas un tautas vērtēšanā! Paliksim uzticīgi saviem ideāliem un vērtībām!
Seko mums 
No 7. decembra līdz 5. janvārim var parakstīties par to, lai tiktu rīkots referendums, kurā lemt par partnerattiecību regulējumu Latvijā.
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
