Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepriekšējās divās dienās esmu ticies ar visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjiem un saņēmis skaidru vēstījumu – katra no partijām, pārstāvot savu vēlētāju, ir par kara bēgļu glābšanu. Tātad mēs apzināmies, ka palīdzība šiem cilvēkiem ir mūsu kopējs pienākums.

Diemžēl jāatzīst, ka vienlaikus ar vēlmi palīdzēt šajā jautājumā valdības un politisko partiju starpā bijis vērojams sadarbības un valstiskas domāšanas trūkums. Partijas lielākoties cenšas vairot savu popularitāti, bezatbildīgi manipulējot ar valstij būtiskiem jautājumiem savu reitingu uzlabošanas vārdā. Tajā skaitā, bieži aizmirstot, cik līdzcietīga un gatava palīdzēt ir mūsu sabiedrība.

Mani līdz šim nav apmierinājis valdības darbs patvēruma meklētāju jautājuma risināšanā. Valdība nav skaidrojusi situāciju ne tikai sabiedrībai, bet arī koalīcijas partneriem, kas novedis pie akūta informācijas trūkuma. Neskaidrība un bažas ir pamats tam, ka politiskās partijas un atsevišķi politiķi ir izvēlējušies vieglāko ceļu, atsakoties piedalīties problēmu risināšanā, bet izvēloties tās ignorēt un vienlaikus šķelt sabiedrību, vairojot neziņu un spekulācijas.

Kādu palīdzību mēs sniegsim bēgļiem? Kur viņus izmitinās? Kur viņi strādās, kā iekļausies sabiedrībā? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mums ir jābūt gataviem atbildēt – neatkarīgi no Eiropas Savienības dalībvalstu brīvprātīga vai politiski saistoša lēmuma par kara bēgļu izvietošanu.

Protams, visas Eiropas politikā un rīcībā nepieciešami uzlabojumi, un Latvijai tajā ir jādod savs ieguldījums. Jaunā situācija izvirza pilnīgi jaunas prasības daudzās jomās – tā ir Eiropas Savienības dienvidu robežas stiprināšana, Eiropas Savienības iekšējā drošība un informācijas apmaiņa, drošības struktūru sadarbība, tāpat arī Eiropas Savienības ieguldījums krīzes skarto reģionu stiprināšanā. Eiropas Savienībai ir jābūt ilgtermiņa politiskajam mērķim stabilizēt kaimiņu reģionus un panākt, ka daļa no bēgļiem var atgriezties dzimtenē.

Tomēr jautājums, ko darīt ar Eiropā jau nokļuvušajiem cilvēkiem, kuri bēg no kara plosītajām valstīm, prasa tūlītēju rīcību. Latvija kā valsts un Latvijas politiķi nevarēs ilgstoši izvairīties no lēmumu pieņemšanas. Un šoreiz ir mūsu kārta solidāri palīdzēt, nevis meklēt aizbildinājumus, kāpēc to nedarīt.

Tādēļ ar rīkojumu esmu uzdevis Ministru kabinetam sadarbībā ar politiskajām partijām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām divu nedēļu laikā sagatavot skaidru valdības rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā. Aicinu skaidrot gan iespējamās izmaksas un institūciju kapacitāti, gan bēgļu iespējas tikt izmitinātiem, apgūt valodu un iesaistīties darba tirgū. Tāpat sagaidu, ka līdz 21.septembrim ir apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija.

Aicinu visas partijas kopīgi strādāt un būt konstruktīvām šajā procesā! Mēs, Latvijas iedzīvotāji, vienmēr esam bijuši līdzcietīgi pret vajātiem un ciešanās nokļuvušiem cilvēkiem, kuri izmisumā vēršas pēc palīdzības. Arī tagad mēs nedrīkstam palikt malā, kad cilvēkiem draud briesmas.

Eiropas valstu spēks ir solidaritātē un kopīgā lēmumu pieņemšanā. Pašreizējais patvēruma meklētāju jautājums nav pirmais un arī nav pēdējais lielais izaicinājums, ar ko saskaramies. Taču pašlaik tas ir svarīgākais kopīgi risināmais jautājums, un no mums – kā no eiropeiskas valsts – gaida izlēmīgu rīcību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...