Iesaki rakstu: 
Valsts arī turpmāk turpinās nodrošināt apsardzi eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, - tā valdības sēdes slēgtajā daļā nolēmis Ministru kabinets, lai gan likums Par valsts prezidenta darbības nodrošināšanu noteic, ka apsardze eksprezidentam obligāti pienākas tikai pirmos četrus gadus pēc amata atstāšanas.
Aizsardzības ministrijas un drošības dienestu iesniegtajiem dokumentiem, kas attiecas uz šo lietu, noteikts statuss „dienesta vajadzībām”, un valdības sēžu slēgtajās daļās izskatāmos jautājumus ministri oficiāli nekomentē, tādēļ nav zināma argumentācija, ar kādu Vīķei-Freibergai nolemts saglabāt apsardzi. Tomēr pēc informācijas, ko Pietiek neoficiāli pauduši ar valdību saistīti avoti, noteicoša loma bijusi gan pašas eksprezidentes vēlmei paturēt apsardzi, gan tam, ka drošības iestādes piekritušas tās nepieciešamībai. Vai ir veikts Vīķes-Freibergas apdraudējuma izvērtējums un cik reāls tas ir, nav zināms. Pēc likumā noteiktā izriet, ka valdībai, izlemjot šo jautājumu, mutiski vai rakstveidā jāuzklausa eksprezidenta apsvērumi.
Pati eksprezidente Vīķe-Freiberga Pietiek ar savas sekretāres starpniecību noliedza, ka viņai būtu bijusi kāda izšķiroša loma, izlemjot jautājumu par apsardzes saglabāšanu. „Kopumā jautājums par bijušo Valsts prezidentu drošību ir formulēts likumā, detaļas nav vispārējas pieejamības informācija drošības apsvērumu dēļ,” bija eksprezidentes sākotnējā atbilde.
Tomēr likuma formulējums noteic, ka par apsardzes saglabāšanu pēc četriem gadiem lemj Ministru kabinets, „uzklausot personu, kura ieņēmusi Valsts prezidenta amatu”. Vēlāk Vīķe-Freiberga Pietiek precizēja, ka „eksprezidentu personīgām vēlmēm šeit ir tikai ļoti nosacīta loma” un gala rezultātu nosaka iesaistīto iestāžu lēmumi. Jāpiebilst, ka šā gada martā eksprezidente vēl bijusi tiešāka savās vēlmēs, aģentūrai LETA atzīstot: „Jā, es [apsardzi] vēlēšos saglabāt pēc 2011. gada jūlija.”
Likuma Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu 10. panta 2. daļa noteic, ka personai atstājot Valsts prezidenta amatu, valsts drošības iestādes viņu informē par tās drošību, un šai personai ir tiesības uz valsts nodrošinātu aizsardzību (apsardzi) četrus gadus pēc prezidenta amata atstāšanas. Par aizsardzības (apsardzes) nepieciešamību pēc šā termiņa beigām katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets, ņemot vērā valsts drošības iestāžu sniegto informāciju un uzklausot personu, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu.
Valsts nodrošināta apsardze vēl joprojām, 12 gadus pēc amata atstāšanas, ir arī eksprezidentam Guntim Ulmanim. Pietiek noskaidroja, ka izmantot likumā doto iespēju uz apsardzi ir izlēmis arī Valdis Zatlers, kuram 7. jūlijā ir pēdējā diena Valsts prezidenta amatā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
