Iesaki rakstu: 
Valdība otrdien sēdes slepenajā daļā, atkārtoti skatot jautājumu, kas Latvijas valsts intereses pārstāvēs 50 miljonu eiro vērtajā investīciju strīdā tā dēvētajāWinergy lietā, izlēma noraidīt Valsts kancelejas lūgumu atvēlēt 30 000 eiro trīs konsultantu algošanai, kas palīdzētu sagatavoties lietas skatīšanai starptautiskajā šķīrējtiesā. To var uzskatīt par centienu ietekmēt gatavošanos tiesvedībai, nevēloties pieļaut tiesībsargājošo iestāžu līdzšinējās taktikas, kas valsti noveda līdz tiesvedībai, apšaubīšanu.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Valsts kanceleja pēc tam, kad valdība novembrī tai uzdeva pārstāvēt valsts intereses šajā starptautiskajā investīciju strīdā, lūgusi palīdzību trim ekspertiem no advokatūras, tiesību teorētiķu un tiesībsargājošo iestāžu bijušās vadības vidus. Ekspertu sagatavotie jautājumi un informācijas pieprasījums pirms gadu mijas bija radījuši satraukumu Ģenerālprokuratūras vadībā, kam šogad gaidāma pārvēlēšana.
Tieši Ērika Kalnmeiera vadītā iestāde uzrauga Ekonomikas policijas izmeklēšanu Winergy lietā, savukārt igauņu investoru pieteikums starptautiskajai šķīrējtiesai lielā mērā balstās apsūdzībās. No valdošo partiju labvēlības atkarīgas Kalnmeiera pārvēlēšanas izredzes. Vairākām valdības partijām no Winergy lietas "otrās puses", krievu investora Grigorija Guseļņikova (attēlā) kontrolētās Norvik bankas pārstāvjiem nesen kontos ieripoja ievērojami ziedojumi, par ko Pietiek jau informējis.
Valsts kanceleja Winergy lietā piesaistījusi zvērinātu advokātu Saulvedi Vārpiņu, kādreizējo Valsts policijas priekšnieku, tagad Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru Aldi Lieljuksi un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesori Āriju Meikališu.
No avotiem Ģenerālprokuratūrā zināms, ka Valsts kancelejas piesaistīto ekspertu sagatavotie jautājumi un informācijas pieprasījums netieši norādījuši uz trūkumiem gan tiesībsargājošo iestāžu darbībās, gan Ģenerālprokuratūras uzraudzībā. Tādēļ tajos saskatīts apdraudējums valsts pozīcijas uzturēšanai Winergy lietā tā, kā to vēlas Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība, iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (Vienotība) ieskaitot.
Premjeres dēls AS Norvik banka Korporatīvo klientu pārvaldes vadītājs Ģirts Straujums gadu mijā pameta amatus vairākos bankas dibinātos uzņēmumos-čaulās, kuri saistīti ar tā dēvēto Winergy strīdu, kurā igauņu investori vērsās starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, par ko Pietiek jau rakstīja.
Citos saimnieciskajos strīdos starp Norvik banku un kreditoriem bija redzama shēma - par arestētās mantas pārvaldnieku tiek iecelta bankas uzticības persona, zibenīgi tiek izveidoti jauni uzņēmumi, kuru valdēs ir arī bankas cilvēki, bet īpašums, par kuru notiek strīds, tiek pārņemts ar metodēm, kuras otra konfliktējošā puse raksturo kā reiderismu, bieži - ar skandalozās apsardzes firmas TM security palīdzību.
Formāli dēla aiziešana no šo firmu valdes locekļa amata premjerei Straujumai ļauj izvairīties no pārmetumiem interešu konfliktā, valdībai lemjot par valsts tālāko taktiku investīciju strīdā par tā dēvēto Winergy vēja enerģijas biznesu. Tiesa, Pietiek no avotiem valdībā zināms, ka vēl novembrī, kad tika lemts, kas pārstāvēs valsti starptautiskajā šķīrējtiesā, premjere slēgtajā valdības sēdē piedalījusies diskusijā.
Valdība pērnā gada 19. novembrī lielā slepenībā skatīja premjeres Straujumas virzīto jautājumu par to, kas pārstāvēs Latviju starptautiskajā šķīrējtiesā par ne mazāk kā 51 miljona eiro piedziņu, ko prasa Igaunijas miljonārs Indreks Kuivaliks, kurš investējis vēja parku attīstītājā Winergy - uzņēmumā, par kuru jau ilgstoši notiek cīņa ar Norvik banku. Banka Winergy pārmet kredīta izkrāpšanu. No saimnieciska strīda par starptautisku investīciju strīdu Winergy lieta pārtapusi pateicoties igauņu pārmetumiem, ka Norvik bankas pusē konfliktā negodīgi nostājušās tiesībsargājošajās iestādes un politiķi, līdz ar to Latvijas valsts pārkāpusi vienošanās par investīciju aizsardzību.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
